Klasiskās mūzikas vietā bērnu raudas: vai mazi bērni ir jāņem līdzi uz koncertiem?

Nav patīkami, ja klasiskās mūzikas koncertu vai teātra izrādi izbojā bērnu raudas un čalas. Pret vecāku tendenci uz kultūras pasākumiem ņemt līdzi mazus bērnus izsakās gan mākslinieki, gan arī uzvedības speciālisti, taču ir kategorija, kas ar citiem rēķināties nevēlas.

Aicina nemocīt ne bērnus, ne klausītājus

“Cilvēki mīļie! Lūdzu, neņemiet mazus bērnus uz koncertiem. Viņiem tie neinteresē, citiem traucē viņu runāšana, skraidīšana un raudāšana, arī vecāki nevar izbaudīt koncertu! Bērniem jāpieaug lēnām, un viņiem pašiem ir jāgrib iet, turklāt ir pietiekoši daudz koncertu, kuri ir domāti bērniem. Esmu nācis klausīties kori, stīgu orķestri, pianistu, un bērnu čalas šajā kontekstā galīgi neiederas. Brīvība nav visatļautība,” "Facebook" raksta pieredzējušais mūzikas pasākumu menedžeris, dziedātājas Katrīnas Gupalo un pianista Andreja Osokina pārstāvis Aldis Hofmanis.

Viņš aicina rīkotājus un producentus izrādīt drosmi un skaidri norādīt, ka vakara koncerti nav domāti bērniem līdz septiņu gadu vecumam. Kritika gan tikusi ne tikai vecākiem ar skaļiem bērniem.

“Tāpat, vīrieši – nu, saņemieties drosmes pateikt nē savām sievietēm,” Hofmanis viņiem iesaka neinteresējoša koncerta vietā, kur visu laiku ir jādīdās, iet uz krogu dzert alu un sagaidīt “savas sievietes pēc koncerta ar prieku”.

“Veidojam visi kopā izglītotu un gudru sabiedrību! (..) Lūdzu, domājiet līdzi – cilvēki nāk baudīt mūziku, nevis skatītāju radītus blakusefektus!” aicina Hofmanis.

Krasi pretēji viedokļi

Ar šo ierakstu "Facebook" dalījušies vairāk nekā 4000 cilvēku. Daļa šo viedokli pilnībā saprot un atbalsta, piebalsojot, ka arī pieaugušie reizēm uzvedas neatbilstoši, kamēr citi pauž, ka šāda attieksme liecinot par sapratnes un mīlestības trūkumu pret bērniem.

“Piemēram, "Arēnā Rīga" "The Sound Poets" koncertā VIP ložā sēdošie bija skaļāki par koncertu. Nav jābūt bērnam, lai tā uzvestos,” raksta Aija.

“Koncertos aizliegt, lidmašīnās aizliegt, restorānos aizliegt... Kamēr man nebija bērna, nekad nebūtu iedomājusies, cik sabiedrība ir netoleranta pret bērniem publiskajā telpā. Tā ir tā mūsdienu apsēstība katram ar sevi, kam liekas, ka viņš ir radības kronis, kura ceļu drīkst šķērsot tikai tas, kuram pats personīgi ir ļāvis,” Hofmaņa paustajam nepiekrīt Jolanta.
“Izklausāties pēc netolerantas princeses, kura bērnu stīvi iesēdina krēslā un pati kaifo, kā viņš “bauda klasisko mūziku”. Pati esmu bijusi koncertos, kuros bērni dīdās, baksta ar kājām krēslus, kad paliek pavisam nemierīgi, iedod telefonu uzspēlēt. Te nu ir lielā bērna interese par koncertu (..),” uz to Jolantai atbild cita "Facebook" lietotāja.

Pats Hofmanis uzsver, ka runa nav par bērniem – šis ir aicinājums tieši vecākiem izvērtēt, vai ir prātīgi uz šādiem pasākumiem doties ar mazu bērnu.

Vecākiem jāizvērtē bērna spējas

Psihoterapeite, vairāku publikāciju autore, grāmatu līdzautore un raidījumu vadītāja Ināra Vārpa skaidro, ka, plānojot šādu pasākumu apmeklēšanu, ir jāprot pieņemt pārdomātus lēmumus.

“Ir jāizvērtē, vai mazais bērns spēs būt adekvāts konkrētajā situācijā, cieņpilni attiekties pret pasākuma rīkotājiem, māksliniekiem un citiem apmeklētājiem. Sava rīcība ir laikus jāizvērtē no dažādiem aspektiem, nedomājot par savu ego vien. Tas pats attiecas uz tiem, kuri uz koncertu ierodas novēloti un ceļ augšā visu rindu, lai apsēstos – tā ir klaja necieņa pret visiem klātesošajiem,” skaidro psihoterapeite.

Bērni ir dažādi, un vecākiem jāsaprot, vai atvasi būtu pareizi ņemt līdzi uz publisku sarīkojumu, kas prasa ilgstošu klusumu un spēju koncentrēties.

Pieaugušie piesedzas ar bērniem

“Pati esmu pieredzējusi daudzus vakara koncertus, kuros mātes ierodas ar maziem bērniem, kuriem jau sen bija jābūt gultā. Izceļas absolūts haoss. Cilvēki reaģē dažādi – daļa klusē un samierinās, taču kāds, kurš izsaka piezīmi, noteikti dabū pretī pārmetumus par bērnu nemīlēšanu. Šis ir gana negodīgs, manipulatīvs arguments,” teic Vārpa.

Viņa atgādina, ka mūsdienās ir gana daudz iespēju plānot apmeklējumu tā, lai nenāktos līdzi ņemt bērnu, kurš pats koncertu neizbaudīs un, ļoti iespējams, traucēs to darīt citiem: “Ir iespēja sarunāt bērna pieskatīšanu ar radiem, draugiem, auklītēm, ja nepieciešams. Piebildīšu, ka apmeklēju koncertus arī citās valstīs, tostarp ASV. Nekur citur ārpus Latvijas šādu vecāku tendenci nav izdevies novērot.”

Mūziķim traucēt var pat klepus

Savas domas par apmeklētāju uzvedību ik pa laikam atklāj arī paši mākslinieki. Izcilais latviešu pianists Vestards Šimkus reiz intervijā "Kas Jauns" atzinis, ka viņu klavierkoncerta laikā no sliedēm var izsist pat skatītāju klepus.

“Akadēmiskajā mūzikā katrai akustiskai niansei ir ārkārtīgi liela nozīme, un klepus izsit no līdzsvara pašu mūziķi, kā arī apkārtējos klausītājus, kuri mēģina iedziļināties smalkajā un bieži vien klusajā mūzikā. Dažreiz es skatītāju klepu dzirdu vairāk par savu spēlēšanu. Man jābūt stiprai nervu sistēmai. Es cenšos, bet bieži vien nesanāk,” klāstījis mākslinieks.

Reiz koncerta laikā, ierakstot Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā titulēto albumu Gadalaiki, skatītāji, kaut iepriekš kārtīgi brīdināti, klepojuši uz nebēdu.

“Nezinu, kāpēc pie mums ir tik daudz klepotāju. Daži to skaidro ar klimatu un to, ka cilvēki bieži slimo ar saaukstēšanos, tāpēc klepo. Taču man bija 12 koncertu turneja pa Norvēģiju pāris nedēļu laikā. Kā zināms, Norvēģijā ir vēl aukstāks klimats, bet gandrīz visos koncertos zālē nebija neviena klepotāja. Tas ir brīnums, un es nezinu, kā viņi to dabū gatavu,” spriež Šimkus, iesakot mācīties no norvēģiem.

Pianists: trokšņi traucē mūzikas maģijai

Virtuozais pianists Andrejs Osokins uzsver, ka trokšņi ļoti traucē gan sniegt, gan arī izbaudīt klasiskās mūzikas koncertus.
“Tajos skaņa netiek elektroniski pastiprināta, kā tas ir, piemēram, rokkoncertos, kur skaļa un enerģiska apmeklētāju līdzdalība ir iederīga. Akadēmiskās mūzikas skaņdarbi mēdz būt ļoti gari – sonāte var ilgt 30 minūtes – un īpaša maģija ir klusākajos momentos, kurus šīs mūzikas cienītāji īpaši izbauda. Šeit nu arī vislabāk būs dzirdami trokšņi, kurus rada telefona zvani vai runāšana,” atgādina Osokins.

Pianists novērojis, ka, par laimi, mazinājusies problēma ar koncertu laikā skanošiem telefoniem. Runājot par maziem bērniem koncertos, Osokins aicina vairāk rīkot un apmeklēt īpaši viņiem paredzētus muzikālus priekšnesumus, kas laika gaitā pieradinātu bērnus pie šādiem pasākumiem.