Latvijas krievu medijs: “Latviešu izvešana - humāns Staļina solis?”
Latvijas valsts svētku mēnesī portālā Vesti.bb.lv publicētais raksts sākas ar vārdiem: "Staļina izvērstās tautu deportācijas PSRS teritorijā (baltiešu, Krimas tatāru u.c.) mūsdienās pieņemts uzskatīt par tirāna nežēlības un atriebības kāres izpausmēm. Taču paskatīsimies uz šo visu loģiski."
Raksta turpinājumā tiek apgalvots, ka “pirmkārt esot jāsaprot, ka deportācijas neizdomāja Staļins.”
Autors skaidro, ka “neuzticīgo” tautu nodalīšana no frontes līnijas esot “visām pasaules valstīm raksturīga karadarbības laikā piekopta prakse” un tā tiek realizēta ar “atšķirīgām nežēlastības pakāpēm”.
“Un šeit Staļinam rekords nepieder,” teikts publikācijā.
Pēcāk autors metas atgādināt par turku izvērstajām represijām pret armēņu tautu Pirmajā pasaules karā, par tajos laikos Austroungārijas impērijas izveidotajām koncentrācijas nometnēm Talergofu un Terezinu, kurās tika ieslodzīti rutēņi (vēsturisks nosaukums tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas zemēs dzīvojošajiem austrumslāviem).
“Vadonim” bijis tālredzīgs plāns
Tālākajā tekstā tiek stāstīts par Staļina patiesajiem motīviem vairāku simtu tūkstošu cilvēku pārvietošanai – tas patiesībā bijis “vadoņa” tālredzīgs solis cīņā ar nacistiem.
“Piepeši vadonis pieņem lēmumu – pārvietosim simtiem tūkstošu kaut kādu tautu cilvēkus, kaut kur citur vairāku tūkstošu kilometru attālumā! Tautsaimnieki neizpratnē, frontes vajadzībām nodarbinātie pamet pienākumus, vilcienu sastāvi sāk vest pāri valstij nelaimīgus cilvēkus, tā vietā, lai vestu ogļu kravas, tēraudu, tankus un lādiņus...” raksta autors.
Publikācijas turpinājumā arī norādīts, ka šāda cilvēku pārvešana esot izmaksājusi ļoti dārgi – teritorijas, no kurām cilvēki izvesti esot beigušas aktīvi ražot priekš Padomju savienības, savukārt deportēto uzņemšana un uzturēšana galamērķī arīdzan neesot bijusi lēta.
Šādu PSRS vadības rīcību varētu nosaukt par dumju, taču tā viss neesot.
“Dumiķi neuzvar karus, kur nu vēl pasaules karus. Tātad Staļina darbības balstījās loģikā, taču kādā?” pauž autors.
Kā piemēru izmantojot Krimas tatāru deportēšanu, tiek pausts, ka Staļins šādi laupījis nacistiem iespēju paplašināt savus bruņotos spēkus, iekļaujot tajos iedzīvotājus, kuri, kā, atsaucoties uz nacistiskās Vācijas 11. armijas ģenerālpulkveža Fon Manšteina teikto, norāda autors, ir bez minstināšanās apliecinājuši lojalitāti nacistiem, uztverot tos kā glābiņu no lieliniekiem.
Tāpat norādīts arī tas, ka citu variantu cīņai ar nelojālo sabiedrības daļu neesot bijis – 1944. gadā neesot bijis iespēju izvietot attiecīgajā teritorijā liekas bruņoto spēku divīzijas.
Nobeigumā, par spīti virsrakstam, tā arī tiešā veidā nepievēršoties notikumiem Baltijā, autors piebilst, ka Krimas tatāru izvešana “uz saulaino Uzbekistānu” nebūt neesot bijis šausmīgākais, kas noticis Otrajā pasaules karā un atgādina par nacistu zvērībām.
Autors, kas, spriežot pēc raksta apakšā norādītās informācijas, ir kāds Jurijs Aleksejevs, arī norāda, ka daudz aukstasinīgāk Otrajā pasaules karā esot rīkojušies amerikāņi, 1945. gadā nometot atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.
Publikācijā gan iztrūkst skaidru norāžu par to, vai tas ir tas pats žurnālists Jurijs Aleksejevs, kurš savulaik, (2005.-2009.) bijis Rīgas domes deputāts no saraksta “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), laikrakstu “Biznes & Baltija”, “Kommersant Baltic Daily”, “Biznes.LV” galvenais redaktors, un pērn aizturēts Kosovā.
Kā tolaik ziņoja Kosovas mediji (Kosovas sabiedriskā raidorganizācija RTK), Aleksejevs uz dažām stundām aizturēts kopā ar Igaunijas žurnālistu Rodionu Deņisovu.
Kā aizturēšanas iemesls tika minēts prokrievisku darbību veikšana un vēršanās pret Kosovas interesēm.
Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild izdevniecība SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.
