ASV nosaka Irānai sankcijas un saglabā militāru triecienu iespēju, ja protestētājiem izpildīs nāvessodus
ASV piemēro jaunas sankcijas Irānas amatpersonām, kas apsūdzētas par valsts mēroga protestu apspiešanu, ceturtdien pavēstīja ASV Finanšu ministrija.
Ceturtdien noteiktajās sankcijās iekļauts Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Ali Laridžani. Amatpersonu vidū viņš bijis viens no pirmajiem, kas aicinājis uz vardarbību pret Irānas protestētājiem, norāda ministrija. Sankcijas noteiktas arī četriem reģionālo policijas struktūru vadītājiem un Revolūcijas gvardes komandieriem Lurestānas un Fārsas provincēs.
Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs arī iekļāva sarakstā 18 personas un uzņēmumus, kas, kā apgalvo ASV, ir piedalījušies naudas atmazgāšanā no Irānas naftas pārdošanas ārvalstu tirgos kā daļa no ēnu banku tīkla, kurā darbojas sankcijām pakļautās Irānas finanšu iestādes "Bank Melli" un "Shahr Bank".
Savukārt Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita paziņoja, ka Irāna apturējusi 800 nāvessodu izpildi, jo ASV prezidents Donalds Tramps uz Teherānu vērsis spiedienu saistībā ar protestu viļņa apspiešanu. "Prezidents šodien zina, ka 800 nāvessodu izpilde, kas bija paredzēta un kam bija jānotiek vakar, tika apturēta," žurnālistiem sacīja Levita. "Prezidentam joprojām izskatīšanā ir visi varianti," sacīja preses sekretāre, piebilstot, ka Tramps brīdinājis Teherānu par "nopietnām sekām", ja demonstrantu nogalināšana turpināsies.
Demonstrācijas Irānā sākās 28. decembrī saistībā ar Irānas valūtas riāla kursa kritumu, jo valsts ekonomika pasliktinājusies starptautisko sankciju rezultātā, kas daļēji noteiktas saistībā ar tās kodolprogrammu.
