Sanāksmē spriež, kad un kā varētu pacelt algas kultūras kolektīvu vadītājiem
Kultūras kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājumu var atrisināt tikai ar aprēķinu sistēmu, kas aptver visas Latvijas pašvaldības, Dziesmu un deju svētku rīkošanai veltītajā konferencē sacīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR).
Šādu viedokli Rīgas domes deputāte pauda paneļdiskusijā "Dziesmu svētku kustības ikdiena tradīcijas ilgtspējas kontekstā". Viņa skaidroja, ka pašlaik bagātākās pašvaldības kultūras kolektīvu vadītājus atalgo labāk, bet nabadzīgākas - sliktāk. Pēc Aldermanes teiktā, problēma nereti ir ar kolektīviem, kurus dibinājusi nevis pašvaldība, bet gan cita fiziska vai juridiska persona. Līdz ar to nereti pašvaldības nav spējīgas sniegt atalgojumu visiem, taču Rīgā tā neesot problēma, neraugoties uz šādu kolektīvu lielo skaitu.
Kā alternatīvu atalgojuma jautājuma risināšanai Aldermane pieminēja sadarbību ar Valsts kultūrkapitāla fondu, taču par šo ideju diskusijas neturpinājās.
Finansējumu kā kultūras nozares ikdienas problēmu pieminēja arī aizvadīto Dziesmu un deju svētku virsdiriģents Ints Teterovskis. Pēc viņa domām, finanšu līdzekļu piešķiršanā kā galveno kritēriju nevajadzētu izvirzīt skašu rezultātus. Virsdiriģents norādīja, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp reģionālajiem svētku virsvadītājiem, lai sanāksmēs Rīgā varētu notikt kvalitatīvas diskusijas, nevis "tikai prezentāciju skatīšanās".
Teterovskis arī pauda, ka nepieciešams izveidot atsevišķu kolektīvu reģistru, lai būtu iespējams apzināt visus to vadītājus, kā arī taptu skaidrāka kopaina par dažādām nozares problēmām. Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte gan norādīja, ka digitālajā Latvijas kultūras kartē šāds reģistrs tehniski jau pastāv, taču nav skaidrs, vai tajā ir pieejama informācija par visiem kolektīviem.
Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII deju svētku rīkošanai veltīta konference. XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Latvijas valsts simtgades svinību zīmē norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam.
