Neviens negrib īrēt telpas Stūra mājā - tur, visticamāk, iekārtosies kāda valsts iestāde
Stūra mājā Rīgā pēc tās renovācijas līdzās muzeja ekspozīcijai jāstrādā kādai no valsts pārvaldes iestādēm, šodien konferencē "Izstāde un čekas darbības izpēte" pauda Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietniece Līga Strazda un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Strazda norādīja, ka vairāku gadu laikā Okupācijas muzeja vadība konstatējusi, ka interesi par Stūra māju nav izrādījis neviens potenciāls komerciāls īrnieks, un šis faktors ir jāņem vērā, plānojot ēkas turpmāko nākotni. Muzeja pārstāve uzsvēra, ka Igaunijas valsts pārvalde šādā pašā veidā rīkojusies ar kādreizējo Valsts drošības komitejas (VDK) ēku Tallinā - pašlaik līdzās muzeja ekspozīcijai tajā strādā tiesu varas struktūras.
Viņa uzskata, ka par ēkas turpmāko izmantošanu lēmumi būtu jāpieņem tuvāko mēnešu laikā. Arī Neimanis pauda nostāju, ka Stūra māju, kuras platība ir aptuveni 8500 kvadrātmetri, prātīgi būtu izmantot kādas valsts pārvaldes iestādes vajadzībām, paralēli ļaujot darboties pašreizējai Okupācijas muzeja ekspozīcijai. Viņš skaidroja, ka pašlaik kopā ar Okupācijas muzeja vadību tiek gatavoti iespējamie Stūra mājas attīstības scenāriji, potenciālās būvdarbu izmaksas un nomas izmaksas.
Neimanis norādīja, ka pašlaik vēl nav zināms, kura valsts pārvaldes iestāde varētu strādāt Stūra mājā, bet par to tiek diskutēts.
Stūra mājas baisās telpas
Kā ziņots, VNĪ, lemjot par Stūra mājas jeb Tetera nama nākotni, rosina to dalīt divās daļās - Stūra mājas daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem un Latvijas vēstures drūmo periodu, bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību. Izskatot šo scenāriju, VNĪ ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus, skaidroja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Bijusī VDK ēka, jeb "Stūra māja" pārtapusi muzejā
Tetera namam ir piešķirts Valsts nozīmes vēstures notikumu "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - Stūra māja" statuss, kā arī tas ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" daļa, UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" daļa un vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Īres nams ar veikaliem".
VNĪ iepriekš informēja, ka Stūra mājas rekonstrukcijas būvprojekta izstrādi plānots sākt pēc priekšizpētes un projektēšanas uzdevuma izstrādes 2018.gadā. Ēkas iekštelpu iespējamās rekonstrukcijas izmaksas tiek lēstas apmēram 8,7 miljonu eiro apmērā.
„Stūra mājas” čekas pagrabi visu pamesti
Tāpat ziņots, ka izpētes projekta rezultātā Stūra mājas telpā atrastas pēckara laika lodes un to caurumi sienās, kas rada jaunus jautājumus par ēkas vēsturi.
Stūra māja plašākai publikai pirmo reizi tika atvērta 2014.gada maijā, un tajā bija skatāms Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts "Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014". Tas ar piecām tematiskajām izstādēm, ekskursijām gida pavadībā, konferencēm, diskusijām, koncertiem, semināriem bijis viens no vērienīgākajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. Neilgi pēc ēkas atvēršanas tā izpelnījās lielu interesi apmeklētāju vidū - tika izpirktas visas biļetes un pie Stūra mājas veidojās dzīvā rinda. Arī vēlāk Stūra mājas izstādes bija plaši apmeklētas.
Stūra māju saglabāt aicinājusi Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Ēkas atbalstam tiek vākti paraksti arī sabiedrības iniciatīvu portālā "ManaBalss.lv". Iniciatīvā valdība aicināta veidot ilgtermiņa plānu Stūra mājas saglabāšanai Rīgā. Līdz šim iniciatīvu parakstījuši 1507 iedzīvotāji.
