Skolotāji, mediķi un tiesu darbinieki varētu palik bešā: solītajam algu pielikumam naudas var nepietikt

Lai nodrošinātu algu pieaugumu, valsts budžetā papildus vajadzīgi vairāk nekā 143 miljoni eiro. 

Taču šā brīža aplēses liecina, ka ne tikai nav naudas papildu izdevumiem, bet var nākties mazināt pašreizējos tēriņus. Par to atklāti runāt atbildīgās amatpersonas vairās. 

Palielināt algas mediķiem, skolotājiem un tieslietu jomā strādājošajiem valdības pārstāvji solīja jau pērn, veidojot šīs gada budžetu.

Par algu pieauguma plāniem, kas paredz noteiktu palielinājumu ne vien 2018. gadā, bet arī turpmāk, ministrijas parakstīja vienošanos ar profesionālajām arodbiedrībām,  kā arī algu pieauguma grafikus apstiprināja valdībā.

Arī vairāki Satversmes tiesas spriedumi, piemēram, par tiesnešu algām vai taisnīgu virsstundu apmaksu mediķiem liek valdībai rīkoties. Un, lai gan budžetu valdība plāno trim gadiem uz priekšu, finansējumu algu palielināšanai pērn ieplānoja tikai šim. Tagad nozaru ministrijas prasa papildu naudu nākamajiem.

Vislielākā summa vajadzīga ārstniecības personu algu palielināšanai – 103,6 miljoni eiro, Tieslietu ministrija prokuroru, tiesnešu un tiesu sistēmas darbinieku algām prasa 30,6 miljonus, savukārt Izglītības ministrija – deviņus.

Izglītības ministrijas departamenta direktora vietniece Līga Buceniece norādīja: “Mēs ļoti ceram, ka šo finansējumu, ko esam pieprasījuši, arī saņemsim.”

Tieši tāpat cer arī pārējās ministrijās. Tieslietu ministrijā gan atzīst, iespējams vajadzīgā summa arī būs mazāka, jo šobrīd notiek darbs pie jauniem atlīdzības principiem. Taču papildu naudu vajadzēs jebkurā gadījumā.

Finanšu ministrija jau pavasarī aplēsa, ka nākamā gada budžetā ir negatīva fiskālā telpa, jeb, citiem vārdiem – naudas pietrūkst, un jauni tēriņi, ja vien nesamazina pašreizējos, nav iespējami. To apstiprina arī Fiskālās disciplīnas padomē, kas jau pērnruden budžeta veidošanas laikā valdību kritizēja par pārāk optimistiskiem solījumiem.