Nejauši atklājas, ka Īslīces upē mirst zivis
Īslīces upē Rundāles novadā atklāts notekūdeņu piesārņojums un beigtas zivis.
To atklājuši un arī nepatīkamu smirdoņu sajutuši Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) un institūta "Bior" speciālisti, apsekojot mazās HES.
Viņi devās uz Īslīces upi, lai noteiktu ekoloģisko caurplūdumu un zivju sugu daudzveidību. Diemžēl realitātē ieraudzīta notekūdeņu iepludināšana upē, novērotas beigtas zivis, stāvošs, duļķains un smakojošs ūdens, kas nepavisam nelīdzinājās tekošai upītei, bet gan aizaugušam dīķim.
Valsts vides dienestā "Kas Jauns Avīzei" atzīst, ka par piesārņojumu neko nav zinājuši, taču, saņemot informāciju, inspektori devušies uz Rundāles novadu.
LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas projekta vadītāja Linda Fibiga Kas Jauns Avīzei stāsta: “Šādu apsekojumu upē veicām projekta Ecoflow ietvaros, kura mērķis ir novērtēt mazo HES darbības radīto ietekmi uz upju ekosistēmām, vairāk orientējoties tieši uz zivīm.”
Proti, izpētīt, vai ūdens daudzums, kas iztek caur HES slūžām, turbīnām un apvadkanāliem, ir pietiekams nozīmīgām zivju sugām.
Īslīces upē katastrofālie apstākļi radušies vairāku apstākļu mijiedarbībā – vainojams gan vispārējais sausums, gan HES, iespējams, pārāk daudz uzkrāj un nelaiž uz lejasbjefu (ūdensbaseins ar zemāku ūdenslīmeni – red.) ūdeni, gan Pilsrundāles ciema notekūdeņi.
“Iespējams, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nefunkcionē pietiekami labi, jo attīrītajiem notekūdeņiem bija pelēka krāsa, suspendēto daļiņu liels piejaukums, izteikta kanalizācijas smaka – tieši aiz izplūdes caurules arī sākās pastiprināts upes aizaugums,” piebilst Fibiga.
