Dziesmu un deju svētku pasākumu tuvumā stāvvietu nav: kur tad lai liek savu auto?
Arī šogad Dziesmu un deju svētku pasākumi pulcē lielas ļaužu masas. Gan dalībnieku, gan skatītāju pieplūdums pilsētā nozīmē satiksmes ierobežojumus un sastrēgumus, kā rezultātā svētku organizatori ir paziņojuši, ka uz svētkiem ar auto ieteicams nedoties. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Rīgas pašvaldības policija (RPP) skaidro, kā rīkoties tiem svētku apmeklētājiem, kuri uz Rīgu dodas no mazpilsētām un reģioniem.
Dziesmu un deju svētku rīkotāji iesaka uz koncertu norises vietām doties ar velosipēdu, kājām vai ar sabiedrisko transportu. Personisko autotransportu ieteicams novietot citur pilsētā.
Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona tuvumā skatītāju personīgajiem transportlīdzekļiem autostāvvietu nebūs, taču ir padomāts par īpašu apsargājamu velosipēdu novietni.
“Svētku laikā rīdziniekiem būs jārēķinās ar satiksmes sastrēgumiem un ierobežojumiem. Aicinām savlaicīgi iepazīties ar satiksmes ierobežojumiem Svētku mājaslapā, Rīgas pašvaldības mājaslapā un sociālo mediju kontos,” informē svētku sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Inga Vasiļjeva.
Stāvvietu var atrast, laicīgi plānojot
Padomus braukšanai ar personisko automašīnu un tās novietošanai pilsētā dod arī RPP. Ja runa ir par auto novietošanu lielu pasākumu laikā – ne tikai Dziesmu svētkos, bet jebkurā koncerta vai festivāla, kas notiek galvaspilsētā laikā, tad visa atslēga ir plānošanā, norāda RPP galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis.
“Galvenais uz pasākumu doties laikus, īpaši, ja plānots doties ar privāto auto. Pirmkārt, jo agrāk ieradīsieties, jo lielāka iespēja, ka tuvumā būs kāda brīva autostāvvieta. Meža prospektā ir daudz autostāvvietu. Otrkārt, ja nebūs brīvu vietu, pietiks laika ar auto aizbraukt tālāk, lai atrastu kādu citu autostāvvietu vai ceļu, kur ielas malā atļauts novietot transportlīdzekli,” piebilst RPP pārstāvis.
Tipiskākie pārkāpumi, no kuriem jāizvairās
Pašvaldības policijā arī norāda četrus biežākos Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, kuru dēļ šoferiem nākas iesaistīties ar likumsargiem un samaksāt sodus. Ļoti bieži tiek ignorēta ceļazīme Apstāties un stāvēt aizliegts (326. ceļa zīme).
“Nereti šīs ceļa zīmes darbības zonā pirmie autovadītāji atstāj savus spēkratus cerībā, ka sods izpaliks, bet nākamie bieži vien ir nevērīgāki un pirmo pārkāpēju dēļ kļūst par netīšiem pārkāpējiem, proti, vadās pēc tā, ka ielas malā redz novietotu auto un, neskatoties uz zīmēm, paļaujas, ka tajā vietā auto novietot drīkst. Tad brauc nākamais un redz jau divas mašīnas un drīz vien ir desmitiem pārkāpēju, no kuriem, iespējams apzināti lēmumu pārkāpt ir izdarījis viens, bet sods pienākas visiem. Tādēļ aicinām vienmēr pievērst uzmanību ceļa zīmēm. Pat tad, ja izvēlētajā vietā jau citi autobraucēji ir novietojuši mašīnas,” skaidro Sadovskis.
Otrais populārākais pārkāpums ir ļoti līdzīgs – šaurā ielā auto tiek novietots ceļa malā tā, ka līdz pretējai brauktuves malai – otrai ceļa pusei vai nepārtrauktajai līnijai – ir mazāk par trim metriem. “Arī šeit bieži vien nostrādā lavīnas princips ar vienu pārkāpēju, kuram seko citi,” piebilst Sadovskis.
Trešais no izplatītākajiem pārkāpumiem ir automašīnu novietošana tuvējos daudzdzīvokļu namu pagalmos. “Bieži vien pagalmos stāvēt drīkst tikai ar atļaujām, un vietējie iedzīvotāji ir neapmierināti, ja pie savas dzīvesvietas nevar novietot auto netālu esošā koncerta apmeklētāju dēļ. Ja pagalmā iebraukšana tikai ar atļaujām, tad nepiederošajiem autovadītājiem pienākas sods. Ja šāda atļauju sistēma nav ieviesta, tad juridiski pārkāpuma nav, taču tomēr aicinām meklēt īstus stāvlaukumus, nevis traucēt sadzīvi tuvējo namu iedzīvotājiem,” aicina policijas pārstāvis.
Sadovskis arī piebilst, ka ar šo pārkāpumu nāk arī ceturtais: “Bieži autovadītāji, iebraucot pagalmā, nolemj, ka “te jau policija nebrauks” un atstāj savas mašīnas, kā pagadās – uz ietvēm, zālājā un citur. Arī šāda rīcība bieži vien iedzīvotājiem nepatīk, un viņi mēdz šādos gadījumos saukt policiju.”
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki šogad notiek no 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Dziesmu un deju svētki norisinās visā Rīgas pilsētas teritorijā, taču koru un deju kolektīvu galvenie pasākumi notiek svētku vēsturiskajās norišu vietās – Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā.
