Rimšēvičs visu šobrīd notiekošo skaidro kā atriebību par to, ka centies attīrīt sistēmu no valstij nevēlamām bankām
Apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodienas situāciju uztver kā baņķieru atriebību par viņa kā Latvijas Bankas vadītāja centieniem attīrīt Latvijas komercbanku sistēmu – tā Rimšēvičs šovakar paziņoja LNT ziņām. "2016.gadā pirms iestāšanās OECD "Trasta Komercbanka" tika slēgta par naudas atmazgāšanu. Šie cilvēki nemitīgi meklēja kontaktus ar mani un lūdza, lai es palīdzu un nepieļauju, ka banka tiek slēgta. Diemžēl banka tika slēgta. Un šodienas situāciju es uztveru kā atriebību par 2016.gada notikumiem un slēgto banku," norādīja Rimšēvičs.
Viņaprāt, jautājums esot vienīgi, kāpēc šie cilvēki sākuši runāt un sniegt liecības "tieši divas dienas pēc ASV Finanšu ministrijas sankciju noteikšanas "ABLV Bankai", kurš bija ieinteresēts slēpt šos 5 līdz 8 gadus vecos notikumus in izvilkt tos tieši divas dienas pēc ASV sankciju noteikšanas, un vai tā ir nejaušība, ka tieši pēc šiem notikumiem "ABLV Banka" iesniedza arī prokuratūrā prasību pret mani par to, ka es it kā esmu ilgstoši viņus nomelnojis, sniegdams ASV varas iestādēm nepatiesu informāciju par šo banku. Un visbeidzot – vai tā ir nejaušība, ka tieši "Norvik" bankai bija nepieciešama mana aizturēšana un šis vispasaules skandāls, lai uzvarētu Latvijas valsti tiesvedībā un šajā tiesas prasībā, kas šobrīd ir iesniegta no "Norvik" bankas puses ASV."
Savā paziņojumā Rimšēvičs arī uzskaitīja Latvijas bankas paveikto nerezidentu noguldījumu mazināšanā, norādot, ka kopumā tas arī bijis iemesls baņķieru neapmierinātībai: "Aizvadītie trīs gadi lielā mērā tika veltīti Latvijas komercbanku sistēmas attīrīšanai no netīrās naudas ieplūdes Latvijā. Galvenie rezultāti bija tādi, ka nerezidentu noguldījumi samazinājās no aptuveni 12 miljardiem uz 9 miljardiem, bet pats galvenais, ka samazinājās veikto maksājumu apjoms caur Latvijas komercbanku sistēmu. Ja 2013.gadā tas faktiski bija graujošs – kad Latvija ar iekšzemes kopproduktu nepilnu 30 miljardu eiro apmērā veica maksājumus 600 miljardu eiro apmērā, tad 2017.gada beigās tas bija gandrīz vai tikai 100 miljardi, proti – samazinājums ir sešas reizes. Tas viss, protams, nepatika komercbanku akcionāriem, viņi zaudēja savus ienākumus, peļņu, dividendes – es šeit runāju par nerezidentu noguldījumus apkalpojošajām bankām."
Rimšēvičs arī izteica cerību, ka tālākā izmeklēšana būs viņam labvēlīga: "Es tāpēc ceru, ka šodienas brīfings salika šos akcentus uz šiem punktiem un ka tiek sāktas sniegt liecības. Es ceru uz tālāku izmeklēšanu. Prokuratūra dara savu darbu un es ar savējiem advokātiem darīsim savējo."
