Premjers negrib sasteigt depozītu sistēmas ieviešanu, pieminot OIK negatīvo piemēru
Lai valdība pieņemtu lēmumu par atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu, nepieciešams redzēt ciparus, cik būs jāiegulda un kā tas atmaksāsies, šorīt telekanālā LNT paziņoja premjers Māris Kučinskis, noliedzot, ka viņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bloķētu depozītsistēmas ieviešanu.
Pamatojot lēno virzību šajā jautājumā, Kučinskis uzsvēra, ka nepieciešama detalizēta analīze, un vilka paralēles ar elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) negācijām - arī ieviešot OIK, visi gaidījuši, ka tas būs atbalsts zaļajai enerģijai un videi, "bet pamodāmies pavisam citā situācijā".
Kučinskis atzina, ka depozīta sistēmas jautājumā "bumba ir pie manis", mēneša laikā notikšot apspriešanās un vasaras sākumā par šo jautājumu tikšot pieņemts lēmums.
Jau ziņots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā Zemkopības ministrija (ZM).
ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. "Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi," norādīja ministrijā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā, uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma, kritērijus sistēmas operatoram un citus aspektus, paredzēts atrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi, uzsver ZM.
"ZM nevar atbalstīt sagatavotā likumprojekta tālāku virzību, jo nav saņemtas atbildes uz principiāli svarīgiem jautājumiem, kas pamatotu plānotās depozītu sistēmas darbības efektivitāti un ieviešanas izmaksu samērīgumu un pamatotību. Šādos nozīmīgos lēmumos ir jābūt lielākai skaidrībai par sistēmas darbību kopumā, pirms tiek panākta konceptuāla vienošanās par likumprojekta tālāko virzību," uzsvēra ministrijā, aicinot ņemt vērā, ka depozītu sistēma attieksies tikai uz 2-5 % no visiem kopējiem atkritumiem (10 -15% no kopējā iepakojuma apjoma) un tās ieviešanas izmaksas būs jāsedz tieši dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) fondu finansējums šim mērķim nav pieejams.
ZM uzsvēra, ka ministrija atzinīgi vērtē ieceri samazināt iepakojumu apjomu atkritumu poligonos un samazināt piesārņojumu apkārtējā vidē, taču šo mērķu īstenošanai ir jāizvēlas ekonomiski pamatotākais un efektīvākais atkritumu apsaimniekošanas veids.
Pagaidām nav skaidrs, kā praksē tiks īstenota depozītu sistēmas ieviešana un kādu labumu tā sniegs videi un sabiedrībai kopumā, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš pats ir "Piebalgas alus" līdzīpašnieks.
Politiķis norādīja, ka ZM, kas pārstāv arī uzņēmēju un tirgotāju viedokli, patlaban piedāvātais depozītu sistēmas ieviešanas variants šķiet ļoti dārgs, jo aptuvenās projekta izmaksas tiek lēstas 30 miljoni eiro. Pēc Dūklava teiktā, ministrija projekta īstenotājiem uzdevusi vairākus būtiskus jautājumus, uz kuriem tā līdz šim neesot saņēmusi "nopietnu atbildi". Ministrs norādīja, ka Latvijā jau ir funkcionējoša konteineru atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kurā tos vāc dalītā veidā. Turklāt būtu jāņem vērā, ka depozītu sistēmas ieviešana prasīs investīcijas no lielveikaliem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīkli ir gatavi investēt līdzekļus minētās sistēmas ieviešanā.
