Iekšlietu ministrijai nav ziņu, ka kāds gatavotu 16.marta provokācijas
Patlaban nav informācijas par iespējamām provokācijām leģionāru atceres dienā, tomēr tās nevar izslēgt, ņemot vērā Saeimas vēlēšanu tuvošanos un nedēļas nogalē gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanās, pēc Nacionālās drošības komisijas sēdē atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
"Šajā kontekstā ir politiskie spēki, kuri vēlas pieteikt sevi un gūt atpazīstamību. Ceru, ka tas notiks saprāta robežās. Ļoti negribētos, ka policijai būtu jāpielieto speciālie līdzekļi un fizisks spēks, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību," norādīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka pagaidām nav redzami konkrēti riski kontekstā ar vēlēšanām, taču gads, viņaprāt, ir pietiekami politizēts. " [..] kādas personas to var izmantot un aktīvāk vērsties, piesakot savu atpazīstamību un publicitāti, jo parasti šajā datumā mēģina Latviju atspoguļot kā valsti, kurā atdzimst fašisms," norādīja ministrs.
Ministrs uzsvēra, ka Rīgā ir pieteikti savstarpēji konfrontējoši pasākumi ar dažādiem pasākumu dalībniekiem, tāpēc policijas uzdevums ir nepieļaut fiziskas sadursmes, lai gan vārdu apmaiņa ir prognozējama.
Kozlovskis nenoliedza, ka uz 16.marta publisko pasākumu plāno ierasties ārvalstnieki. Konkrētas valstis viņš neminēja. Tāpat ministrs nekomentēja, vai šajā sakarā jau iekļāvis kādus potenciāli nevēlamus ārzemniekus tā dēvētajā "melnajā" sarakstā.
Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis pastāstīja, ka policija arī šogad leģionāru atceres dienā Brīvības pieminekļa laukumā izvietos norobežojošās barjeras.
Ķuzis skaidroja, ka policija sabiedriskās kārtības nodrošināšanai iesaistīs pietiekami plašus spēkus. Policisti sabiedrisko kārtību īstenos ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā, kur tiks pieminēti leģionāri, piemēram, Lestenē.
"Riski ir līdzīgi kā citus gadus. Šoreiz fons atšķiras ar to, ka ir Saeimas priekšvēlēšanu gads un nedēļas nogalē gaidāmas Krievijas prezidenta vēlēšanas. Tomēr šogad riski nav ne lielāki, ne mazāki kā citus gadus," norādīja Ķuzis.
Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi. Bez ierobežojumiem atļauts organizēt biedrības "Daugavas Vanagi" gājienu un biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam" rīkoto pasākumu.
Savukārt biedrībai "Latvijas Antinacistiskā komiteja" noteikts, ka tās rīkotais pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai ir piedāvāti divi varianti - rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē, taču pēc abiem pārējiem pasākumiem.
Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
