Banku drāma turpinās: var tikt slēgtas vai apvienotas vēl vairākas bankas

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēteris Putniņš 7. martā intervijā ziņu aģentūrai „Reuters” izteicies, ka nākotnē varētu nākties slēgt vai apvienot vēl citas Latvijas bankas, kas apkalpo nerezidentus, „ja to biznesa modelis būs neatbilstošs”. Šāds Putniņa paziņojums izskanējis, viņam komentējot ABLV pašlikvidācijas procesu pēc tam, kad ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija („FinCEN”) paziņoja par sankciju uzlikšanu saistībā ar naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Viņš norādījis, ka Latvijā esot apmēram desmit nerezidentus apkalpojošas bankas, kurām vajadzētu mainīt savu darbības modeli.

Banku biznesa modelis jāmaina

„Ja jūs jautājat par pastāvošā biznesa modeļa dzīvotspēju, tad, protams, tas vairs nav dzīvotspējīgs. Viņi (nerezidentus apkalpojošās Latvijas bankas) var mainīt biznesa modeli, ja ir uz to spējīgi. Viņi var likvidēties, kas ir risinājums, ja viņi neredz nākotni saviem uzņēmumiem,” tiek citēts Putniņš. FKTK vadītājs gan vēl citu banku slēgšanu neraksturoja kā neizbēgamu scenāriju.

Tomēr par to, ka drīz sagaidāmi vēl kādi satricinājumi Latvijas banku sistēmā, liecina fakts, ka SEB banka liegusi ASV dolāru maksājumus uz sešām Latvijas bankām, jo tām nav tieši norēķini ar korespondentu kontiem ASV dolāros. Daļa no šīm bankām ASV dolāru norēķinus veic pārsvarā caur Krievijas Federāciju, kas ir ārpus ASV dolāra un eiro zonas. Jauns.lv ir noskaidrojis, ka  AS „Rigensis Bank” ASV dolāru norēķiniem izmanto “Sberbank”  (Sberbank of Russia) un „Transkapitalbank”, kuru adreses ir norādītas Krievijas galvaspilsētā Maskavā. Savukārt „Privatbank” ir izvēlējusies šādiem darījumiem banku Ukrainā – „PJSC CB Privatbank”. Reģionālā investīciju banka ir pievienojusies Krievijas  „Sberbank of Russia”, bet „Norvik” izmanto arī Ķīnas banku „Bank of China Limited”.

Toties „LPB bank” (iepriekš - Latvijas Pasta banka) interneta mājas lapā ir atzīme par korespondentbanku sarakstu, taču, mēģinot to apskatīt, rezultāts ir nesekmīgs. Tāpat banka nenosūtīja šo informāciju Jauns.lv. Izvairīgas bija arī „Signetbank” (bijušā Latvijas Biznesa banka) un „Rietumu banka”. Saskaņā ar SEB bankas valdes priekšsēdētājas pausto, ir secināms, ka arī šīm bankām nav tiešo norēķinu ASV dolāros, bet tās, visticamāk, izmanto trešās bankas šo darījumu veikšanai.

Banku dīvainie korespondentkonti

Jauns.lv ir pētījis arī pārējās bankas attiecībā uz starpbanku norēķiniem ASV dolāros, kā rezultātā ir konstatējams, ka šīs nav vienīgās bankas, kurām nav tieši norēķini ASV dolāros ar savām korespondentbankām. ASV dolāros caur Krieviju starpbanku maksājumus veic arī „Meridian Trade Bank”, izvēloties to pašu „Sberbank of Russia”.  „Baltic International Bank” arī izvairīgi Jauns.lv atteicās sniegt informāciju, kurās bankās tā veic starpbanku norēķinus, norādot, ka korespondentbanku izvēlē klientam esot individuāla pieeja. Te gan ir jāpiebilst, ka, pēc finanšu jomas speciālistu sniegtās informācijas, bankai nav lielas izvēles pielietot individuālu pieeju korspondentbanku izmantošanā.

Arī „BlueOrange bank” (iepriekš – „Baltikums banka”) savā mājas lapā nav publiskojusi korespondentkontus, bet „Expobank” savā korespondentbanku sarakstā nav atsevišķi norādījusi ASV dolāra starpbanku norēķinu kontu, bet radošumā pievienojusi vienu no pasaules vadošajām valūtām - ASV dolāru, pie citām valūtām.

Visbeidzot, pēc „FinCEN” priekšlikuma saņemšanas par norēķinu apturēšanu ASV dolāros, ABLV bankas mājas lapas korespondentbanku sadaļā informācija ir dzēsta.

Savukārt Latvijas lielāko, tā dēvēto tautas banku, minētie korespondentkonti ir ASV vai eirozonas valstīs: „Swedbank” ASV dolāru norēķinus veic caur Ņujorkas banku „Wells Fargo Bank National Association”, „Citadele” sadarbojas ar ASV „Citibank”, „Luminor” pēc publicētajām ziņām interneta mājas lapā – „DNB Bank Oslo” un „Nordea Bank Finland PLC”, bet dumpeniece - SEB banka izmanto ASV „The Bank of New York Mellon”.

Neskaidrības ap LPB banku, kādreizējo Pasta banku

Kļuvis zināms, ASV auditori aizdomās par netīrās naudas atmazgāšanu pārbaudījuši visas Latvijas nerezidentu bankas, izņemot vienu – „LPB Bank" (agrāk - Latvijas Pasta banku). Tas izriet no banku publicētajiem pārskatiem par paveikto naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, tomēr ne pati banka, ne banku uzraugs to oficiāli neapstiprina.

„LPB Bank” Delfi.lv gan uzsver, ka „šajā kredītiestādē veikti visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem veicamie auditi”. Tomēr uz jautājumu, vai ASV kompānijas tajā veikušas auditus, LPB Mārketinga departamenta vadītāja Liene Dekere-Varaksina atbild: "Bankai nav tiesību izpaust uzraudzības ietvaros veiktos pasākumus."

Arī FKTK apgalvo, ka tai neesot tiesību izpaust šādas ziņas. "Līgumus ar ASV auditorkompānijām par neatkarīgā audita veikšanu slēdza pašas bankas. Ja kāda no bankām kādu iemeslu dēļ nespēja vienoties ar auditorkompāniju par audita nosacījumiem, ASV auditorkompānijas neatkarīgais audits šajā bankā netika veikts," pauž FKTK pārstāve Agnese Līcīte.

Uz atkārtotu jautājumu, vai konkrēti LPB audits tika veikts, viņa atbild: „FKTK nav tiesīga sniegt detalizētāku informāciju par ASV auditorkompāniju veiktajiem neatkarīgajiem auditiem konkrētā bankā, jo informācija, kas attiecas uz kredītiestādi un tās klientiem saskaņā ar Kredītiestāžu likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un nav izpaužama trešajām personām. Komisija šādu informāciju nav sniegusi arī ne par vienu citu konkrētu banku”.

Jāatgādina, ka 2016. gada vasarā FKTK „LPB Bank” (toreiz - Latvijas Pasta bankai), piemēroja 305 tūkstošu eiro sodu. FKTK šajā kredītiestādē bija konstatējusi pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Šī banka līdz ar ABLV un „Privatbank” minēta starp tām kredītiestādēm, caur kurām 2014. gadā no Moldovas bankām tika nozagts miljards ASV dolāru.