Uz svētku rēķina grib nopelnīt daudzi jeb - kā pa telefonu tirgo simtgades kaķi maisā

Spriežot pēc apraksta, kuru SIA Lietišķās apmācības centrs pārstāve sniegusi pa telefonu, tas ir ādas siksniņā iekārts sudraba kulons Latvijas kartes formā, ar iegravētu, bezkrāsainu valsts karogu un simtgades logotipu priekšplānā.

Skopas ziņas

Kultūras ministrijas paspārnē esošais Latvijas valsts simtgades birojs paudis nosodījumu par uzņēmuma rīcību, kurš ar valsts simboliku tirgojas nesaskaņoti. Sūdzības par šo biznesu birojs saņēmis no vairākiem iedzīvotājiem. Pārmetumu tirgoņiem netrūkst arī portālā sudzibas.lv, galvenokārt par agresīvu telemārketingu – tirgotājs zvana potenciālajam klientam un piedāvā iegādāties preci pa telefonu, slēdzot distances līgumu.

Internetā pieejamā informācija par uzņēmumu ir skopa – tas reģistrēts Siguldas novadā, un darbības veids esot grāmatu izdošana. Apskatīt vismaz foto ar piedāvāto kulonu nevar.

Nav saņēmis atļauju

Simtgades birojs norāda, ka tam nav nekādas saistības ar Lietišķās apmācības centru. Biroja sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Linda Pastare Kas Jauns avīzei skaidro: “Lai pārdotu preces ar Latvijas valsts simtgades simboliku, ir nepieciešams iegūt atļauju no Kultūras ministrijas. Konkrētais uzņēmums līdz šim brīdim šādu atļauju nav ne pieprasījis, ne saņēmis.”

Biroja pārstāve arī norāda, ka noteikumi, kas attiecas uz gaidāmās valsts jubilejas simbolikas tirgošanu un izmantošanu, nav brīvi interpretējami – simbols, kura pamatā ir valsts nosaukums, stilizēts skaitlis 100 (ar bezgalības simbolu nuļļu vietā) un dažas tā variācijas ir reģistrēti kā preču zīme un pieder Kultūras ministrijai.

“Jāpiebilst, ka iegūt atļauju šādu preču tirgošanai nav sarežģīti. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau sākotnēji ieteica maksimāli vienkāršot šo procesu. Lai pieteiktos atļaujai, ir jāaizpilda anketa, turklāt šis process ir bezmaksas,” teic Pastare.

Ja nepatiks, var nepirkt

Piezvanot Lietišķās apmācības centram, laipni, bez īpašas uzstājības atbild kāda sieviete. Uz lūgumu apskatīt preci pirms pirkšanas viņa piedāvā visai negaidītu risinājumu: “Preci varam atsūtīt jums pa pastu kopā ar rēķinu. Ja jums patiks, varēsiet apmaksāt atsūtīto rēķinu.” Ja nepatiks, varēs nepirkt un sūtīt atpakaļ.

Kundze piekrīt atsūtīt kulona foto uz e-pastu, taču apsolītajā laikā pastkastītē nekas neiekrīt. Eksperimentā ar zvanu firmai negadās sastapties ar rupju attieksmi, izpaliek pat telemārketingam raksturīgā uzstājība.

Kā pazīt agresīvu komercpraksi

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) informē, ka sūdzības par šo tirgotāju nav saņemtas. Balstoties uz šobrīd publiski izpausto, esot arī grūti izvērtēt, vai uzņēmuma telemārketinga stils vērtējams kā nepieņemams, turklāt jāņem vērā, ka jēdzienam agresīva komercprakse ir konkrēta nozīme.

Proti, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 4. nodaļā par tādu nodēvētas “nesamērīgas ietekmes” metodes – piemēram, potenciālo klientu neizlaišana no telpas, pirms nav noslēgts līgums, uzrunātās personas lūgumu neievērošana (piemēram, pamest māju, ja tirgotājs ir ticis pāri slieksnim), psiholoģiska spiediena izdarīšana un vainas apziņas radīšana, apgalvojot, ka gadījumā, ja preci nenopirks, būs apdraudēta pārdevēja iztika.

“Šobrīd par konkrētā uzņēmuma darbības stilu spriest ir grūti, taču slēgt distances līgumus pa telefonu nav aizliegts. Šādos gadījumos gan ir paredzēts, ka 14 dienu laikā pircējam ir tiesības atgriezt preci,” saka PTAC Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Sanita Gertmane.

Pagaidām nevēršas pret uzņēmumu

PTAC pret komersantu vēršas gadījumos, kad ir saņemtas sūdzības. Šis nav tāds gadījums, taču jāpiebilst, ka arī Kultūras ministrija, kurai pieder gaidāmo svētku simbolikas preču zīme, nav veikusi nekādas darbības, lai ierobežotu uzņēmuma praksi.

Portālam lsm.lv skaidrots, ka visus šādus tirgotājus apzināt nevarot, bet patērētājiem ieteikts pirms patriotisku aksesuāru iegādāšanās uzzināt maksimāli daudz par tirgotāju.