Pasniegtas balvas par aizvadītā gada nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā

Kā aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāju pārstāvji, no kopumā vairāk nekā 30 pieteiktajiem projektiem Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) žūrija izvēlējās 12 nozīmīgākos sasniegumus, bet seši projekti saņēma LZA atzinības rakstus. 12 nozīmīgākie projekti pārstāv visdažādākās zinātnes jomas, un ikviens no tiem dod savu ieguldījumu gan sabiedrības intelektuālajā un garīgajā, gan arī ekonomiskajā attīstībā.

Kā nozīmīgākie sasniegumi teorētiskajā zinātnē balvu saņēma pētījums par radītu programmatūras izstrādes teorētisko pamatu un jaunu programmatūras izstrādes pieeju, lai aizvietotu pašreizējās neefektīvās un nekvalitatīvās pieejas, un secinājumi tiks izmantoti jauna informācijas tehnoloģiju starptautiskā standarta izstrādāšanā. Tāpat balvu saņēmuši pētnieki par to, ka izpētīts zirnekļu tīkla veidošanās molekulārais mehānisms un novērtēta mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanas procesa līdzība dabiskajam.

Balvas sasniegumos teorētiskajā zinātnē piešķirtas arī par to, ka izstrādāts jauns savienojums E1R atmiņas procesu uzlabošanai un epilepsijas ārstēšanai, par vienreizēju atklājumu, ka vīrusi var integrēties šūnas genomā, bet infekciju var pārmantot no paaudzes paaudzē, kvalitatīva jauna skatījuma izstrādi uz Latvijas tautā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem un pirmreizēju pētījumu par dzeju latviešu valodā reformācijas, vēlās renesanses un baroka laikmetā. Par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē apbalvota arī pētījuma autore, kas atklājusi, kā sociāldemokrāts Rainis kļuva par latviešu nacionālo centienu satura un dziļākās ideoloģiskās jēgas izteicēju, par latviešu nacionālās valsts vīzijas veidotāju ar tālu skatu vienotajā nākotnes Eiropā un pasaulē.

Savukārt par sasniegumiem lietišķajā zinātnē balvas piešķirtas par pētījumu, kurā sintezēti jauni materiāli, kas pielietojami infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas avotiem, programmatūras energosistēmas elektroenerģijas cenu samazināšanai, tās modelēšanai, vadībai un attīstības plānošanai izstrādi, par efektīva siltumizolācijas materiāla: putupoliuretāna kompozīcija, kur izmantota Latvijā iegūstamā rapšu eļļa, izstrādi, kā arī par izstrādātiem jauniem risinājumiem ar olbaltumvielām un šķiedrvielām bagātu pārtikas produktu ražošanai no Latvijā audzētiem pākšaugiem un piedāvātajām vairākām perspektīvām un efektīvām farmaceitisko atliekvielu koncentrācijas samazināšanas tehnoloģijām.

Atzinības rakstus par sasniegumiem teorētiskajā zinātnē saņēmis Jānis Kalnačs par pētījumu, kas veltīts Latvijas padomju otrās okupācijas pirmo gadu Rīgas privātpersonām piederošo mākslas darbu un citu kultūras vērtību atsavināšanas, iznīcināšanas, pazudināšanas, izsaimniekošanas, kā arī valsts muzeju kolekciju veidošanas vēsturei. Tāpat Pauls Daija apbalvots par pētījumu, kurā sniegts jauns un padziļināts skatījums uz Baltijas vācu mācītāju ieguldījumu latviešu literārās kultūras veidošanās procesā Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa laikmetā.

Par sasniegumiem lietišķajā zinātnē atzinības rakstus saņēma Imants Bucenieks par izstrādātiem jaunas klases šķidro metālu elektromagnētiskās indukcijas sūkņiem, kuros darbojas pastāvīgi magnēti, LZA korespondētājloceklis Modris Greitāns, Ingars Ribners, Aleksandrs Ļevinskis, Nauris Dorbe un Krišjānis Nesenbergs par pirmajiem bezpilota auto braucieniem Latvijas vēsturē.

Tikmēr Jānis Zicāns, Nikolajs Kurma, Uldis Rekners, Remo Merijs Meri, Juris Umbraško, Ritvars Bērziņš un Juris Bitenieks saņēma atzinības rakstu par sintezētiem jauniem ķīmiskiem savienojumiem silikona/sililterminēto polimēru un epoksīda divkomponentu adhezīvu un hermētiķu ekoloģiskās un tehnoloģiskās efektivitātes paaugstināšanai pielietošanai būvniecībā un autobūvē. Savukārt Inese Kokina, Ilona Mickeviča, Marija Jermalonoka, Linda Bankovska, Vjačeslavs Gerbreders, Andrejs Ogurcovs un Inese Jahundovica tika apbalvoti par veiktu starpdisciplināru pētījumu sējas linu gēnos, kuri atbild par augu izturību pret slimībām jeb rezistenci, pirmo reizi iegūstot rezultātus, kas parāda, ka zelta un sudraba nanodaļiņas ievērojami paaugstina rezistenci gēnos.

"Zinātne ir nācijas kultūras sastāvdaļa un tās augstākā izpausme un lepnums, jo tā sekmē valsts ekonomikas izaugsmi, rosina nemitīgi attīstīt izglītību un neapstāties tās pilnveides ceļā, lai sasniegtu kopējo mērķi - tautas labklājību. Tieši ar šādu domu ik gadus tiek rīkoti šie zinātnes svētki, lai sabiedrībai darītu zināmus tos izcilos ļaudis, kas rūpējas par mūsu valsts drošību, ar zinātnes instrumentiem stiprinot tās ekonomiku," teica LZA prezidents un Zinātnes fonda valdes loceklis Ojārs Spārītis.

Viņš piebilda, ka ikviena zinātnes nozare valstij ir svarīga, tāpēc ir svarīgi apkopot ievērojamākos iepriekšējā gada zinātnes rezultātus, lai darītu tos ikvienam redzamus un saprotamus, lai ikviens varētu lepoties ar Latvijas inteliģenci un tās devumu tautsaimniecībai.

Nozīmīgāko zinātnes sasniegumu izstrādē piedalījušās dažādas Latvijas zinātniskās institūcijās, uzņēmumi un ārvalstu partneri, piemēram, LU, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas institūts, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāte, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Karolinska institūts Zviedrijā un Analītisko zinātņu institūts Francijā un citi.

"Jau pērn Latvija saņēma augstu novērtējumu starptautiskajos inovāciju reitingos - Globālajā Inovāciju indeksā un Eiropas Komisijas publicētajā Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā, apliecinot, ka ejam pareizā virzienā - uz mērķtiecīgu inovācijas politikas attīstību, kas sekmēs produktivitātes un preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanas pieaugumu, kas ārkārtīgi nepieciešams Latvijas ekonomikas straujākai izaugsmei. Tomēr mēs nevaram apstāties un mums jāturpina īstenot pasākumus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, cilvēkresursu attīstībai un Latvijas rūpniecības atbalstam, kas sekmēs inovācijas attīstību Latvijā," uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka gada nozīmīgākie sasniegumi zinātnē ir gan teorētiskajā, gan lietišķajā zinātnē, kas ir ļoti svarīgi, jo gūts apliecinājums tam, ka Latvijas zinātnieki veido gan zināšanu bāzi, uz kuras pamata var attīstīt produktus un tehnoloģijas, gan pašus produktus un tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat, viņaprāt, nozīmīgi, ka pētniecība Latvijā ir vienlīdz augstā līmenī kā dabas zinātnēs un inženierzinātnēs, tā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002.gada. Tai savus sasniegumus var pieteikt universitātes, augstskolas, institūti, zinātniskie centri, kā arī LZA locekļi. Pieteikumus sākotnēji vērtē LZA zinātņu nodaļas, bet pēc tam vairākās kārtās LZA prezidijs, kas arī izveido galīgo sarakstu.