Atklājas jauni fakti par miljonāra Lūsiņa uzslieto namu jūras krastā
Māja-kuģis Pāvilostas Ulmalē tikai pāris metru no Baltijas jūras stāvkrasta, kuru uzslējis miljonārs Argods Lūsiņš, formāli dēvējama par peldošu ierīci uz vēl neuzceltas peldošas ierīces. Izmanīgais bagātnieks izpelnījies Latvijas politiķu labvēlību, ziedodams desmitiem tūkstošu eiro visdažādākā spektra partijām – sākot no „Saskaņas” un beidzot ar Nacionālo apvienību.
Pēc publikācijas Liepājas laikrakstā „Kursas Laiks”, kurā tika ziņots par miljonāra uzcelto vasarnīcu jūras stāvkrastā, apejot būvniecības atļaujas izņemšanu un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas nosacījumus, sabiedrībā izraisījās plaša diskusija par to, kā tiesa varēja būvi nosaukt par „kuģi”, kā vispār kaut kas tāds bija iespējams? Kad Valsts vides dienests to palūdza nojaukt, tiesa nosprieda, ka to nedrīkst pieprasīt, jo tā neesot vis māja, bet gan peldlīdzeklis (!).
Peldierīce uz mucām būvētas peldierīces!
Latvijas jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne portālam Kasjauns.lv pastāstīja, kā šis veidojums – glauns atpūtas nams tika nodēvēts par kuģi:
„2012. gadā Kuģu reģistrā ierakstīts šajā vietā būvniecības stadijā esošs pontons, un pontons Latvijas likumu izpratnē ir kuģis. Toreiz mūsu inspekcija pārliecinājās, ka tur uz tukšām mucām tiek būvēta platforma, tas ir - pontons. Kopš tās reizes to neviens vairs nav pārbaudījis. Es nevaru pateikt, vai pašreiz tur esošā māja ir uzcelta uz tām pašām mucām, to neviens nav pārbaudījis.
Nav arī noteikts, cik ilgi pontons ir jābūvē. Praktiski to var būvēt bezgalīgi ilgi. Pašreiz tas nav piereģistrēts kā kuģis, jo tas nav pabeigts, tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs. Neviens arī nevar pateikt, vai tas var peldēt. Iespējams, ka var”.
Tas, ka māja–kuģis atrodas pašā krastā uz valsts zemes nav traktējams kā pārkāpums, jo krastā jebkurš var izvilkt savas laivas. Tas ir tāpat kā zvejnieki krastā var izvilkt savas zvejas laivas. Tikai šī gan ir diezgan dīvaina „laiva”.
Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš norādījis, ka laikā, kad tika apsekots „pontona būvlaukums”, nebija nekādu pazīmju, ka būvējamais objekts būs kā ēka. Pašreiz šis objekts nekādā gadījumā nebūtu atzīstams par kuģi, jo tas nekādā veidā neatbilst kuģa noteiktajam standartam.
Tiesa vērtējusi tikai kuģu būvēšanas vietu
Te jāsaka, ka likumos strikti nav definēts, kādam tad īsti jāizskatās pontonam, jo tam var būt vairākas funkcijas. Svešvārdu vārdnīcā teikts, ka pontons ir „peldoša ierīce, ko izmanto kā balstu peldošiem tiltiem vai citām peldošām ierīcēm” vai „kastes vai mucas veida ierīce nogrimušu kuģu izcelšanai”. No tā izriet, ka Lūsiņa uz „pontona platformas” uzslietā konstrukcija visdrīzāk formāli būtu atzīstama par „citu peldošu ierīci”.
Tā, pēc visa spriežot, pirms 5 gadiem uzskatīja arī Liepājas administratīvajā rajona tiesā, kurā pret Lūsiņam piederošo SIA „Alco”, uz kuras vārda reģistrēts peldlīdzeklis, zaudēja Valsts Vides dienests, kurš pieprasīja nojaukt būvi jūras stāvkrastā, kaut arī veidojumam vizuāli ir daudz lielāka līdzība ar ēku nekā ar peldlīdzekli. „Alco” tiesā spēja dokumentāli pierādīt, ka šī konstrukcija ir kuģis būvniecības stadijā.
Administratīvā tiesa nekad nav vērtējusi, vai jūras malā pie Pāvilostas uzslietā būve ir kuģis, un atbildība par tās parādīšanos neatļautā vietā ir jāuzņemas citām atbildīgajām institūcijām, Latvijas Radio uzsvēra lietu skatījusī tiesnese Kristīne Brokāne. Viņa teica, ka tiesa vien vērtējusi, vai konkrētajā vietā drīkstēja notikt kuģa būvniecība. Brokāne minēja līdzību ar sodu par auto stāvēšanu neatļautā vietā - arī tad tiesa vērtē, vai auto var vai nevar atrasties konkrētajā vietā, nevis to, vai sods ticis uzlikts par auto stāvēšanu.
Stipra politiskā aizmugure
Kaut arī par Latvijas devīto bagātāko cilvēku ar 43 miljonu eiro lielu kapitālu atzītajam Lūsiņam ir visai saspīlētas attiecības ar Pāvilostas novada domi, viņam varētu būt labvēļi visa Latvijas politiskā spektra partiju galvgalī. Kopš 2010. gada viņš dažādām partijām 11 ziedojumos atvēlējis 84 417 eiro – sākot no saskaņiešiem un beidzot ar nacionāļiem.
„Vienotībai” Lūsiņš kopumā šo gadu laikā ziedojis 45 228 eiro, Zaļo un zemnieku savienībai – 15 000 eiro, Nacionālajai apvienībai – 4268 eiro, bet „Par labu Latviju” un „Saskaņas centram” – katrai pa 9960 eiro. Tātad gluži vai visiem politiskajiem spēkiem.
Dāsnais atbalsts valdošajām partijām Lūsiņam gan nav līdzējis iegūt Pāvilostas novada domes labvēlību. Starp citu, Pāvilostas pašvaldības vēlēšanās nekad nav piedalījušās lielās partijas, tajās startējuši tikai vietējie vēlētāju saraksti. Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons absurdo situāciju ar Lūsiņa māju nodēvējis par „ņirgāšanos par mūsu likumdošanu”.
Savulaik fiasko Lūsiņš piedzīvojis tad, kad viņš vietvarai lūdza izveidot lauku viensētu savā īpašumā dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” teritorijā, jo to nepieļāva vides aizsardzības nosacījumi.
