Rīgas namīpašnieki masveidā krāpj Rīgas domi, lai nebūtu jāmaksā lielie nodokļi
Pēdējās šī gada dienās daudzus samulsinājuši Rīgas radu un kaimiņu lūgumi, kā arī sludinājumi uz ziņojumu dēļiem - tikai uz pāris dienām piedeklarēties kāda rīdzinieka dzīvoklī. Par to pat tiek piesolīta nauda. Tādējādi Rīgas namīpašnieki, kas nav nokārtojuši formalitātes Zemesgrāmatā vai kuru mājās ir tukši dzīvokļi, vēlas izvairīties no paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN).
Kādā Rīgas tirgū pie ziņojumu dēļa redzams vilinošs sludinājums: „Samaksāšu 20 eiro katram, kas uz Gadumiju piedeklarēs savu dzīves vietu manā dzīvoklī”. Arī neviens vien rīdzinieks saskāries ar izmisīgu kāda paziņas lūgumu, kaut uz pāris dienām oficiāli piedeklarēties pie kāda - svešā dzīvoklī. Un 1. janvārī, tieši pēc pusnakts tu atkal būsi brīvs un savu dzīvesvietu varēsi deklarēt, kur vien tik sirds kāro. Protams, piedāvājuma izteicējs vēršas tikai pie uzticama cilvēka, no kura pēc tam varēs viegli „tikt vaļā”, kas deklarēšanos svešā īpašumā neizmantos ļaunprātīgi.
Šo deklarēšanās procedūru var veikt samērā vienkārši - elektroniski, bet tā ir piņķerīga procedūra. Kamēr no vienas vietas izdeklarēsies un otrā atkal atpakaļ atreģistrēsies... Un, protams, ka ne visi tā brīvi var un ir ar mieru „mētāties” ar savas dzīvesvietas adresēm.
Viltus deklarēšanās ir loģiski izskaidrojama
Šādai „viltus deklarēšanās” kampaņai ir visnotaļ loģisks izskaidrojums. Pirms pāris gadiem Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus par NĪN aprēķināšanu, kas paredzēja, ka divu vai vairāku dzīvokļu mājās, kas Zemesgrāmatā nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, vienai deklarētai personai no 2018. gada ir paredzēta tikai minimālā dzīvojamā platība – 30 kvadrātmetri, par kuru jāmaksā samazinātā NĪN likme – no 0,2% līdz 0,6% no kadastrālās vērtības, par pārējo jeb „lieko platību” jāmaksā 1,5% liela likme. Tāpat šis paaugstinātais nodoklis jāmaksā namīpašniekiem, kuru mājās dzīvoklis stāv tukšs.
Viss ir gaužām elementāri. Ja dzīvoklī vai mājā ir deklarējies „pietiekams” īrnieku skaits, tad īpašniekam jāmaksā apmēram uz pusi mazāks NĪN. Un kurš tad negrib maksāt mazāk nodokļus!
Un par atskaites punktu, cik konkrētajā mājā dzīvo cilvēki, tiek ņemts 1. janvāris pulksten 0.00. Tas nozīmē, ja 1. janvāra pusnaktī tavā dzīvoklī būs deklarējušies desmit cilvēki, no kuriem deviņi pēc pāris stundām izdeklarēsies, tad Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde arī uzskatīs, ka šie cilvēki tavā dzīvoklī dzīvos visu 2018. gadu. Līdz ar to galvaspilsētas namīpašnieki izmisīgi meklē cilvēkus, kuri par sava pamata dzīvesvietu tieši gadu mijas stundā var uzrādīt viņu „lieko platību”. Un neder jau jebkurš cilvēks – tikai Latvijas pilsonis vai nepilsonis, Eiropas Savienības, EEZ vai Šveices pilsonis, vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Tā kā savu Baltkrievijas vecmāmiņu vai Ukrainas bēgli tev savā dzīvoklī nav jēgas piedeklarēt.
Kā legāli apkrāpt Rīgas domi?
Šādi krāpjoties, var legāli izvairīties Rīgas domei maksāt paaugstinātu nodokli. 2015. gadā pieņemtajiem pašvaldības noteikumiem par NĪN aprēķināšanas kartību bija cēls mērķis – piespiest namīpašniekus neturēt tukšus dzīvokļus, ļaut īrniekiem tajos deklarēties un aiz dzīvokļa izkārtnes neslēpt komercplatības un, iespējams, nelegālas ražotnes.
Toreiz Rīgas dome ziņoja: „Rīgā ir ap 39 000 dzīvokļu, kuros dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona. Parasti šādi dzīvokļi ir kā kapitāla ieguldījums un netiek izīrēti, vai arī dzīvokļa īpašnieks nedod atļauju īrniekam tajā deklarēt savu dzīvesvietu. Veidojas situācija, ka, no vienas puses, ir brīvas dzīvojamās platības trūkums un, no otras puses, fiziskām personām, kuras vēlētos deklarēt dzīvesvietu Rīgā un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldības budžetā, šāda iespēja tiek liegta. Savukārt dzīvokļu īpašnieki netiek motivēti šo situāciju mainīt”.
Nu un šī bija „motivācija”, lai ne tikai mainītu namīpašnieku domāšanu, bet arī ar nodokļiem papildinātu galvaspilsētas kasi. Tomēr šī „motivācija” nav bijusi diez ko uzrunājoša, jo aptuveni puse galvaspilsētas daudzdzīvokļu māju nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Un tā vietā, lai namīpašnieki „vējā izmestu” simtiem un tūkstošu eiro, viņi labprātāk meklē viltus īrniekus, kas neko neizmaksā, ka vienīgi mazliet stresu un ķēpu ar dokumentiem.
Te jāteic, ka pieprasījums pēc viltus īrniekiem, salīdzinot ar situāciju pirms gada, ir pieaudzis. Ja šogad vienam cilvēkam pieļaujamā ar NĪN nepaaugstinātā dzīvokļa platība bija 40 kvadrātmetri, tad šogad un arī turpmākos gadus tā būs tikai 30 kvadrātmetri.
„Nezinu, kas tas ir – seksa sludinājums vai biznesa piedāvājums?”
Kāds šādā absurdā un nodokļu strupceļā iedzīts rīdzinieks Kasjauns.lv pastāstīja: „Protams, ka es arī izmisīgi meklēju cilvēku, kas uz vienu dienu var savu dzīvesvietu deklarēt manā dzīvoklī. Pirms diviem gadiem ar savu partneri sākām īrēt 50 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgas centrā. Nu izšķīrāmies un es paliku viens, pie tam ne tikai ar skumjām par šķiršanos, bet arī ar lieku apdzīvojamo platību. Pāris mēnešu laikā man nav izdevies atrast dzīvesbiedru un nu man par to virsū klūp namīpašnieks.
Pie ēkas namdurvīm izlikts paziņojums, ka nams nav sadalīts dzīvokļu īpašumos un tiem, kuri apdzīvo vairāk par 30 kvadrātmetriem, nāksies maksāt paaugstinātu NĪN par „lieko platību”. Namīpašnieks man arī atklāti privāti pateica, lai sameklēju kādu viltus īrnieku. Tagad nezinu, kur sludinājumu par to likt – iepazīšanās vai biznesa portālā...
Saprotu arī namīpašnieku, kuram pieder divas daudzdzīvokļu mājas ar aptuveni 100 dzīvokļiem. Lai katru dzīvokli nodalītu no „kopējās mājas”, jāmaksā 3000 eiro, tad vēl par ierakstu Zemesgrāmatā, notāriem un tā tālāk... Viņam jāmeklē ne tikai viltus dzīvesbiedrs, bet vesels harēms”.
Valsts zemes dienests: „6273 Rīgas daudzdzīvokļu mājas nav sadalītas dzīvokļos”
Aptuveni puse (pārsvarā privātīpašumā esošo) galvaspilsētas īres namu formāli nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Lielākoties tās arī pilda dzīvokļu namu funkcijas un daudzās no tām nav „lieko platību”, bet daļa namīpašnieku ir iedzīti, ja tā varētu teikt, NĪN strupceļā. Šo situāciju Kasjauns.lv komentēja Valsts zemes dienesta pārstāve Iveta Ciganova.
Cik daudz Rīgā ir daudzdzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, un cik daudz šajās mājās ir „liekās” platības?
Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek uzkrāta informācija par reģistrētajām būvēm, bet ne par iedzīvotājiem piekrītošajām platībām. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem uz 2017. gada 28. decembri Rīgas pilsētā ir 13 905 triju un vairāku dzīvokļu mājas, no tām 6273 mājas nav sadalītas dzīvokļa īpašumos, 3321 – daļēji sadalītas dzīvokļa īpašumos, savukārt 4311 māja ir pilnībā sadalīta dzīvokļa īpašumos. Rīgas pašvaldība ņem vērā dzīvokļa platības un deklarētās personas tajos, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli un piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.
Kāpēc, pēc jūsu domām, ēku īpašnieki nesadala savas mājas dzīvokļu īpašumos? Ir mājas, kas netiek izmantotas vai remontētas, bet ir mājas, kas ir apdzīvotas, bet kuras īpašnieks nav sadalījis dzīvokļos...
Dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos primāri ir jābūt paša īpašnieka vēlmei to darīt. Biežākie Valsts zemes dienesta praksē konstatētie gadījumi, kad kopīpašumā esošu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju nav iespējams sadalīt dzīvokļa īpašumos, ir sekojoši:
1. Dzīvojamā māja nav ierakstīta Zemesgrāmatā;
2. Nav visu kopīpašnieku piekrišana dzīvojamās mājas sadalei dzīvokļa īpašumos;
3. Dzīvokļa īpašumos vēlas sadalīt nedzīvojamo ēku, kurā ir viena vai vairākas dzīvojamo telpu grupas (dzīvokļi). Nedzīvojamā ēka ir tāda, kurā ir nedzīvojamo telpu grupas vairāk par 50%.
4. Dzīvokļa īpašuma sastāvā vēlas iekļaut koplietošanas telpas, piemēram, neizbūvētus bēniņus, pagrabu, koplietošanas kāpnes, kuras saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto nevar iekļaut dzīvokļa īpašuma atsevišķajā īpašumā.
Lielākoties šķēršļi dzīvojamo māju sadalīt dzīvokļa īpašumos rodas gadījumos, kad netiek ievērotas Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās prasības.
Cik izmaksā mājas sadalīšana dzīvokļu īpašumos un kā tādas ierakstīšana Zemesgrāmatā?
Valsts zemes dienesta pakalpojuma izmaksas ir atkarīgas no konkrētās situācijas. Gadījumos, ja jau iepriekš ir veikta dzīvojamās mājas kadastrālā uzmērīšana un sagatavotas arī telpu grupu kadastrālās uzmērīšanas lietas, izmaksas ir 40,30 eiro (atzinums par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļa īpašumos un kopīpašuma domājamo daļu aprēķinu) plus 30 eiro par katru izveidoto jauno dzīvokļa īpašumu. Papildus izmaksas ir par notāra pakalpojumiem un Zemesgrāmatu nodaļā.
