foto: Shutterstock
Kam Rīgā draud "buržuju nodoklis" jeb - pirmskara māju iemītniekiem jāielūkojas zemesgrāmatā
Ja esat nopircis dzīvokli pirmskara laika mājā, apskatieties, kas rakstīts zemesgrāmatas apliecībā.
2017. gada 27. novembris, 07:01

Kam Rīgā draud "buržuju nodoklis" jeb - pirmskara māju iemītniekiem jāielūkojas zemesgrāmatā

Sniedze Smilga

"Likums un Taisnība"

Rīgā no nākamā gada 1. janvāra tiem, kam dzīvokļa platība pārsniedz 30 kvadrātmetrus uz cilvēku, būšot jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Vai tā ir taisnība? Vai atgriezušies padomju laiki, kad bija dzīvojamās platības normas? Ja divistabu dzīvoklī kāds dzīvo viens pats, viņu "represēs" kā buržuju?

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Lielāks nekustamā īpašuma nodoklis par lieko platību jums būs jāmaksā tikai tad, ja dzīvojat divu vai vairāku dzīvokļu mājā, kura zemesgrāmatā nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Dzīvokļi reāli pastāv, katram dzīvoklim ir kadastra numurs un adrese Valsts adrešu reģistrā. Cilvēki ir deklarējušies konkrētos dzīvokļos, nevis mājā vispār.

Septiņreiz vairāk

Neraugoties uz to, par platību, kas iekļaujas Rīgas domes noteiktajā normā, jāmaksā 0,2% nodoklis, par lieko platību – 1,5% nodoklis. Tas teikts Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 148 Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Pirms tam nekādu platības normu nebija, 2016. gadā norma bija 50 kvadrātmetru, šogad tā ir 40 kvadrātmetru, no 2018. gada tā būs 30 kvadrātmetru uz vienu deklarēto personu.

Ja jums pieder dzīvokļa īpašums vai vienģimenes māja, šī norma uz jums neattiecas! Tad, lai Rīgas dome piemērotu nekustamā īpašuma nodokli 0,2% apmērā, nepieciešams, lai vienā īpašumā būtu deklarēts vismaz viens cilvēks. Dzīvokļa vai vienģimenes mājas patība var būt kaut vai 200 kvadrātmetru un vairāk, bet, ja tur kāds ir deklarēts, nekustamā īpašuma nodoklis būs 0,2% no kadastrālās vērtības.

Ja neviens nav deklarēts, nodoklis būs vairāk nekā septiņas reizes lielāks – 1,5% no dzīvokļa vai ģimenes mājas kadastrālās vērtības.

Zemei cita kārtība

Tas neattiecas uz zemi, par kuru Rīgā jebkurā gadījumā jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, izņemot iedzīvotāju grupas, kam paredzētas nodokļa atlaides. Vēl 2015. gadā nekustamā īpašuma nodoklis par zemi Rīgā deklarētajiem dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem bija 1%, pārējiem – 1,5%. Nodoklis katru gadu pieaug arī uz kadastrālās vērtības palielināšanas rēķina.

Visā Latvijā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā par mājokļiem ar lielu kadastrālo vērtību. Parastā 0,2% likme ir īpašumam, kura kadastrālā vērtība nepārsniedz 57 000 eiro. Par īpašuma daļas vērtību robežās no 57 000 līdz 107 000 eiro jāmaksā 0,4% liels nodoklis, par daļu virs 107 000 eiro – 0,6% liels nodoklis.

Dzīvokļu īpašumos nesadalītās mājas

Var būt trīs gadījumi. Pirmkārt, ģimenes māja, kas dabā ir sadalīta divos dzīvokļos, taču zemesgrāmatā īpašniekiem pieder nevis dzīvokļi Nr. 1 un Nr. 2, bet gan mājas domājamās daļas.
Otrkārt, pārdodot dzīvokļus denacionalizētās mājās, daži īpašnieki ietaupīja naudu, nesadalīja namu dzīvokļu īpašumos, bet pārdeva tos kā domājamās daļas, nākotnē pircējiem radot problēmas.

Ja esat nopircis dzīvokli pirmskara mājā, apskatieties, kas rakstīts zemesgrāmatas apliecībā. Ja tur teikts, ka jums pieder dzīvoklis Nr. 15 Liepu ielā 1, viss ir kārtībā, platības norma uz jums neattiecas. Bet, ja rakstīts, ka jums pieder 56/1720 domājamās daļas no mājas Liepu ielā 1, ko veido dzīvoklis Nr. 15, ir pamats uztraukumam.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

Māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, un Rīgas dome, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, visas mājas platību dalīs ar deklarēto cilvēku skaitu. Par lieko platību aprēķinās palielināto nodokli. Lai no tā izvairītos, dzīvokļu īpašniekiem ir jāpabeidz mājas dalīšana dzīvokļu īpašumos, lai katram piederētu nevis domājamā daļa, bet gan konkrēts dzīvoklis.

Trešais, visizplatītākais, gadījums ir īres dzīvokļi denacionalizētajos namos. Ja īpašnieks nedomā dzīvokļus pārdot, viņam nav nekādas vajadzības māju sadalīt dzīvokļu īpašumos.
Platības normā ietilpst arī koplietošanas telpas ārpus dzīvokļa – kāpņutelpas, gaiteņi. Līdz ar to faktiski norma uz vienu cilvēku ir mazāka par 30 kvadrātmetru.

Vai deklarēs bezpajumtniekus?

“Ko šajā situācijā darīs namīpašnieki? Varbūt meklēs bezpajumtniekus un pierunās viņus deklarēties savos namos, lai uzlabotu rādītājus?” jautājām Rīgas namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājai Ritai Bednarskai.

“Bezpajumtniekus mēs uz ielas neķeram un nevienu aiz rokas deklarēties nevelkam, bet, ja kādam vajag deklarēties, visi ir laipni aicināti,” viņa atbild. “Mājā dzīvot mēs viņus, protams, nelaidīsim, bet, ja kāds deklarēsies šajā adresē, – laipni lūdzam! Šāds cilvēks tikai uzlabos situāciju mājas iemītniekiem, tāpēc viņa dzīvesvietas deklarēšanu namīpašnieks neanulēs. Protams, šāda faktiski fiktīva deklarēšanās nedod tiesības dzīvot attiecīgajā adresē, tās piešķir īres līgums.”

Likums ļauj deklarēties bez īpašnieka rakstveida piekrišanas. Pirms vairākiem gadiem skandāls izcēlās tikai tad, kad žurnālists eksperimenta nolūkos gribēja deklarēties eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvoklī. Tāda ranga personu īpašumos gan nedeklarējieties!

Likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. pantā teikts, ka īrniekam papildus īres maksai obligāti jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas platībai.
“Godīgs namīpašnieks nodokli sadalīs, ņemot vērā cilvēku skaitu katrā dzīvoklī. Tiem, kas iekļaujas platības normā, palielinātais nodoklis nebūs jāmaksā. Šaurībā dzīvojošie īrnieki, kuriem uz vienu cilvēku iznāk krietni mazāk par 30 kvadrātmetriem, izpalīdz tiem, kas mitinās plašos apartamentos, samazinot nodokli arī viņiem. Par tukšajiem dzīvokļiem godīgs namīpašnieks nodokli maksā no savas kabatas,” skaidro Bednarska.

Netaisnīgas normas

“Šī kārtība nav taisnīga! Vajadzēja būt visiem vienādiem noteikumiem. Ja mājā ir 20 dzīvokļi, tad pietiek ar 20 deklarētām personām. Privatizētiem dzīvokļiem nekādu platības normu nav, kāpēc tā ir denacionalizētajiem namiem?” jautā namīpašnieku pārstāve.

“Mantinieki atguva savu senču namu, un viņiem pieder viena māja, viens īpašums. Kāpēc tā būtu jāsadala dzīvokļu īpašumos, lai namīpašniekam vienas zemesgrāmatas vietā būtu divdesmit vai trīsdesmit?” turpina Bednarska.

“Pirms sadalīšanas jāveic kadastrālā uzmērīšana, tā prasa tūkstošus. Ja namīpašniekam ir lieka nauda, lietderīgāk to ieguldīt ēkas remontā, lai cilvēkiem patīkamāka dzīve un pilsēta top skaistāka. Un, ja īpašnieks nomirst, tad mantinieki mantos nevis vienu īpašumu – māju, bet trīsdesmit īpašumus – dzīvokļus! Tas sadārdzinās dokumentu kārtošanu. Ja izdomās māju pārdot, būs jāslēdz trīsdesmit pirkuma līgumi. Kam tas vajadzīgs?” viņa klāsta namīpašnieku viedokli.

Kad pašvaldība ieviesa platības normas, Rīgas namīpašnieku biedrība lūdza skaidrojumu. “Mums atbildēja, ka viss ir likumīgi. Esam informējuši Rīgas domi un Ekonomikas ministriju. Attiecībā uz 2018. gadu neko grozīt vairs nevar, taču mēs vērsīsimies pie Rīgas domes deputātiem, lai vēlāk šo kārtību mainītu,” stāsta Bednarska.

Kāpēc notiek šādas absurdas lietas? Tiek izdomāti arvien jauni veidi, kā iekasēt lielākus nodokļus. Emigrācijas un mirstības dēļ cilvēki Latvijā kļūst par deficītu, un katra pašvaldība cīnās, lai viņas teritorijā skaitītos vairāk iedzīvotāju, kaut vai uz papīra. Taču šīs cīņas papīra frontē izkropļo reālo situāciju, jo arvien vairāk cilvēku būs deklarēti adresēs, kur viņi nekad nav sastopami.

Deklarējieties laikus

Ir bijis daudz gadījumu, kad cilvēki nopērk vai manto dzīvokli, bet aizmirst tajā deklarēties. Un nākamajā gadā ir šokā, saņemot paziņojumu par milzīgu nekustamā īpašuma nodokli. Aprēķinot nodokli, ņem vērā Rīgā deklarētās personas uz attiecīgā gada 1. janvāri pulksten 00. Tātad reāli attiecīgajā īpašumā jābūt deklarētam vismaz decembra beigās. Ja pēc 1. janvāra cilvēks no šīs adreses izdeklarējas, īpašumam tik un tā visu gadu piemēros 0,2% nodokli.

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas nodaļas darbinieki aicina deklarēties laikus, vismaz decembra sākumā. Deklarēties bez maksas var internetā, portālā latvija.lv to var izdarīt dažu minūšu laikā, autorizējoties caur savu internetbanku. Neatlieciet deklarēšanos uz 31. decembri, jo gada pēdējās dienās sistēma var būt slēgta.

Ja jums pieder vasarnīca vai dārza māja Rīgas robežās, piemēram, Vecāķos vai Dārziņos, kāds ir jāiedeklarē arī tur, citādi nāksies maksāt lielo nodokli. Tas, ka vasarnīcā nav iespējams dzīvot visu gadu, nodokļu iekasētājus neinteresē. Palīgēkas, kas mazākas par 25 kvadrātmetriem, ar nodokli neapliek.

Citās pašvaldībās ir cita kārtība. Piemēram, Carnikavas novadā katru mēnesi skrupulozi pārbauda deklarētos. Tiklīdz neviens nav deklarēts, tā mājoklim uzliek lielo 1,5% nodokli.