Atklāta vēstule kultūras ministrei - par atbalstu Rīgas modes nedēļas pasākumam
Biedrības „Baltijas modes federācija” prezidente, Latvijas vadošie modes mākslinieki – Rīgas modes nedēļas dalībnieki, kā arī Rīgas modes nedēļas sadarbības partneri un atbalstītāji nosūtījuši atklātu vēstuli kultūras ministrei Dacei Melbārdei.
Ļ. cien. Dacei Melbārdes kundzei
Latvijas Republikas Kultūras ministrija
CC: A. god. Edgaram Vērpes kungam
Valsts Kultūrkapitāla fonds
CC: Ļ. cien. Danai Reiznieces-Ozolas kundzei
Latvijas Republikas Finanšu ministrija
CC: Valsts kultūrkapitāla fonda padomei
Jeļenas Strahovas
Biedrības „Baltijas modes federācija” prezidentes,
Latvijas vadošajiem modes māksliniekiem – Rīgas modes nedēļas dalībniekiem,
Rīgas modes nedēļas sadarbības partneriem un atbalstītājiem,
Vēršamies pie Jums ar lūgumu pievērst uzmanību situācijai, kas šogad ir izveidojusies Latvijas modes industrijā, runājot par Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu šai nozarei.
Šogad Valsts kultūrkapitāla fondā tika iesniegti trīs atbalsta projekti, kas pretendē vai vēlas pretendēt uz valstiski nozīmīgiem kultūras projektiem:
Modes manifestācija (kuru vēlāk, 2016.g. februārī, proti, pēc VKKF finansiālā atbalsta apstiprināšanas, organizatori pasludināja par Latvijas modes nedēļas Modes manifestāciju, nevis kā VKKF iesniegtajos dokumentos tika minēts Latvijas modes festivāla Modes manifestāciju. Projekta pieteicējs – Latvijas modes palāta; projekta vadītāja – Dita Danosa);
Baltic Fashion Week (projekta pieteicējs – SIA Baltic Fashion Week; projekta vadītājs – Bruno Birmanis);
Rīgas modes nedēļa / Riga Fashion Week (projekta pieteicējs – Biedrība Baltijas modes federācija; projekta producente – Jeļena Strahova).
Konkursu rezultātā tika piešķirts šāds finansējums:
Modes manifestācija – 40 000 EUR (no 57 824 EUR lielās pieprasītās summas);
Baltic Fashion Week – 20 000 EUR (no 69 100 EUR lielās pieprasītas summas);
Rīgas modes nedēļa/ Rīga Fashion Week – 0 (no 9 000 EUR lielās pieprasītas summas).
Vēlētos piebilst, ka starp Riga Fashion Week (RFW) iesniegtajiem dokumentiem bija arī septiņu Latvijas izcilāko modes mākslinieku parakstīta, Latvijas modes dizaina lielāko eksportētāju - Agneses Narņickas (zīmols One Wolf), Natālijas Jansones, Ineses Ozolas (zīmols Amoralle), Alises Trautmanes (zīmols NARCISS), Viktorijas Jonienes (zīmols NOLO), Jekaterinas Šehurinas (zīmols Katya Katya Shehurina), Daces Krieviņas-Bahmanes (zīmols Dace Bahmann) vēstule ar lūgumu atbalstīt Rīgas modes nedēļu (skat. pielikumā).
Visi šie dizaineri un arī pārējie RFW dalībnieki, kā arī RFW sadarbības partneri, tostarp Itālijas vēstniecība Rīgā (pateicoties tieši Itālijas vēstniekam Rīgā S. Fulci kungam Rīgas modes nedēļu atbalstīja vairāki Itālijas zīmoli), Ukrainas vēstniecība Rīgā, lielāko mediju pārstāvji un lielākā daļa Latvijas modes industrijas pārstāvju (sk. tālāk pilnu parakstu sarakstu) ir neizprātnē par Valsts kultūrkapitāla fonda pieņemto lēmumu attiecībā uz piešķirto finansējumu. Tālāk norādīti objektīvi kritēriji, pēc kuriem augstāk minētos trīs projektus var izvērtēt un salīdzināt:
dizaineru sastāvs, tostarp pieredzējušo un jauno modes mākslinieku skaits starp dalībniekiem, ņemot vērā dalībnieku eksportētāju skaitu; tostarp dalībnieki dizaineri, kuri regulāri piedalās starptautiskajās profesionālajās izstādēs;
kolekciju kvalitāte (atbilstība sezonai, kolekciju atlase, kolekcijas apjoms un pilnvērtīgums; kolekciju kvalitāte);
pasākuma mērogs (telpu kapacitāte, norises vietu skaits, programmas daudzveidība un pasākumu skaits programmas ietvaros);
apmeklētība (kopējais pasākuma apmeklētāju skaits, tostarp ārvalstu viesi; profesionālo ekspertu dalība, mediju, tostarp ārvalstu mediju pārstāvju skaits);
starptautiskais konteksts (ārvalstu dizaineru dalība; ārvalstu žurnālistu skaits; publikāciju skaits ārvalstu medijos);
nozīmīgums Rīgas pilsētai un Latvijai (atpazīstamība un PR ārvalstīs);
digitāla vide (pasākumu apmeklējošo blogeru skaits; atsauksmes sociālajos medijos: Facebook, Instagram sekotāju skaits; projekta vietnes kvalitāte; pasākuma tiešraides);
nozīmīgums Latvijas ekonomikai (pasākumu apmeklējošo iepircēju, tostarp ārvalstu pārstāvju skaits; dizaineru izstāžu telpas / kontaktbiržas organizēšana iepircējiem);
organizatora pieredze un īstenotie projekti (cik ilgi darbojas tirgū; cik daudz un kādas kvalitātes pasākumus noorganizējis; zināšanas par profesionālo nozari).
Kā redzams, salīdzinot visus trīs projektus (skat. pielikumu), saskaņā ar visiem šiem kritērijiem Rīgas modes nedēļa / Riga Fashion Week neapšaubāmi atbilst visaugstākajiem standartiem un, saskaņā ar vietējo un ārvalstu ekspertu atzinumu, jau tagad (nevis nākotnē) ir uzskatāms par profesionālāko platformu ne vien Latvijas, bet visa Baltijas jūras reģiona mērogā.
Grūti izskaidrojama VKKF aizrautība, ar kādu atbalsts tiek sniegts tādiem jaunajiem un nepieredzējušiem Latvijas modes industrijas tirgus spēlētājiem, kā Dita Danosa un viņas vadītājs projekts Modes manifestācija (2015. gadā tika noorganizētas PIRMĀ un otrā šā pasākuma sesijas, kopumā saņemot valsts finansējumu 19 000 EUR apmērā (12 000 EUR no tiem piešķira LR Kultūras ministrija, 7 000 EUR - VKKF); 2016. gadā šā projekta finansējuma apjoms sasniedzis jau 40 000 EUR – pēc oficiālajām ziņām, kas publicētas VKKF vietnē). Faktiski pēc formāta Modes manifestācija – tā ir veikalu Taste Latvia kolekciju prezentācija ar valsts atbalsta naudu.
Savukārt, Baltijas modes federācija, kas darbojas tirgū kopš 1999. gada, un jau 12 gadus organizē vienīgo Baltijā modes nedēļu Riga Fashion Week, kas atbilst starptautiskiem standartiem un ir iekļauta Starptautiskajā Modes nedēļu kalendārā, un kuras kvalitāti ar savu sadarbību apstiprinājuši tādi pasaulē atzīti mediji, kā Euronews, Collezioni (Itālija), Vogue.it, PROfashion (Krievija), Design42Day, Fashion Channel, savai 24. sezonai šogad saņēma atteikuma vēstuli, kā „mazāk aktuāls projekts” (sk. pielikumā VKKF vēstuli). Lai gan pasākumu apmeklētība ir 15 reižu lielāka nekā Modes manifestācijā, un pateicoties Rīgas Modes nedēļai, 12 gadu laikā Rīgas pilsētas un Latvijas modes vārds ir izskanējis vairāk nekā 800 publikācijās ārvalstu medijos. Dizaineri no Lietuvas, Igaunijas, Itālijas un Ukrainas ir regulāri viesi Rīgas Modes nedēļā, un pie pietiekama valsts finansiālā atbalsta, pastāv iespēja palielināt iesaistīto dalībvalstu skaitu. Šogad vēlmi piedalīties RFW izteica dizaineri no tādām valstīm kā Portugāle, Vācija, Uzbekistāna, Gruzija. RFW pasākumus regulāri apmeklē ārvalstu modes eksperti un iepircēji, veicinot Latvijas eksporta attīstību.
Visvairāk nav saprotams lēmums par finansējuma piešķiršanu SIA Baltic Fashion Week Baltijas modes nedēļas norisei, proti, projektam, kas pagaidām eksistē tikai uz papīra, ar projekta vadītāju Bruno Birmani (visu cieņu viņa sasniegumiem deviņdesmitajos gados), kas pēdējo 10 gadu laikā nav organizējis nevienu modes pasākumu Rīgas pilsētas līmenī, nerunājot par starptautisko mērogu.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar Fonda likumu, Kultūras ministrs kontrolē Fonda līdzekļu izmantošanas likumību un lietderību, lūdzam Jūs paskaidrot situāciju ar līdzekļu piešķiršanu, kā arī pārskatīt Fonda lēmumu un pieņemt adekvātu lēmumu.
Ceram, ka nodokļu maksātāju nauda nākotnē tiks izmantota lietderīgi un efektīvi un Valsts kultūrkapitāla fonda ekspertu komisijas locekļi būs objektīvi. (Vienlaikus informējam Jūs, ka līdz š. g. aprīļa beigām tiks iesniegti dokumenti kārtējam VKKF konkursam par atbalstu Rīgas modes nedēļas / Riga Fashion Week 25. sesijai, kas notiks š. g. oktobrī. Un mēs lūdzam piešķirt mūsu projektam finansējumu).Vēlamies piebilst, ka šāda neapdomīga valsts līdzekļu piešķiršana vājiem modes nozares projektiem un vadošā industrijas projekta atstāšana bez finansiālā atbalsta var novest drīzāk pie industrijas graušanas, nevis veicināt tās attīstību. Salīdzinājumam citās Eiropas valstīs var kalpot tas, ka ne Londonā, ne Parīzē, ne Milānā valsts nefinansē paralēli London Fashion Week, Paris Fashion Week vai Milan Fashion Week pasākumus, kuri sauktos Lielbritānijas, Francijas vai Itālijas modes nedēļas, jo visi saprot, ka šāda veida pasākumam katrā valstī jābūt vienam stipram, kas ir kā valsts un galvaspilsētas vizītkarte un industrijas virzītājspēks. Pārējie mazākie pasākumi veidojas ap šo galveno notikumu, nesaucot sevi par „modes nedēļu”, lai nemaldinātu ne industrijas pārstāvjus, ne starptautisko nozares vidi un medijus.
Rīga, 2016. gada 22. aprīlī
Ar cieņu,
Jeļena Strahova
Baltijas modes federācijas prezidente
Mob.tālr.: +371 29220543, e-pasts: elenas@bffederation.com
Alise Trautmane (zīmols NARCISS)
Viktorija Joniene (zīmols NOLO)
Agnese Narņicka (zīmols One Wolf)
Jekaterina Šehurina (zīmols Katya Katya Shehurina)
Inese Ozola (zīmols Amoralle)
Dace Krieviņa-Bahmane (zīmols Dace Bahmann)
Anna Ledskalniņa (zīmols Anna LED)
Jūlija Sardikova (zīmols M-Couture)
Aļona Bauska (zīmols QOOQOO)
RFW līdzorganizatori:
Laura Ošiņa-Bēķe, Smart Cat Marketing & Communication
Felikss Lipskis, Indigo Agency valdes priekšsēdētājs
Agita Putāne, Mākslas galerija "Putti" īpašniece
H.E. Mr. Sebastiano Fulci, Itālijas vēstnieks Rīgā (sk. atsevišķo vēstuli)
Mr. Yevgen Perebyinis, Ukrainas vēstnieks Rīgā (sk. atsevišķo vēstuli)
Gunta Līdaka, Latvijas Raidorganizāciju Asociācijas izpilddirektore
Olga Kolotova, žurnālu Pastaiga, Pastaiga.RU, OK! modes redaktore
Jūlija Rumjanceva, žurnāla L’Officiel Latvija galvenā redaktore
Ērika Šmeļkova, žurnāla L’Officiel Latvija redaktore
Dace Vaivara, modes eksperte un žurnāliste
RFW atbalstītāji un partneri:
Riccardo Capuzzo, Design42Day izpilddirektors
Marcis Lior Skadmanis, Latvijas – Lielbritānijas tirdzniecības
kameras ģenerāldirektors
Daniel Mühlbauer, SIA Picanova Baltics valdes priekšsēdētājs
Deniss Ševeļovs, SIA Polhem PR Latvia