Mākslinieki varēs saņemt pabalstus, pat ja otas jau sen kalst
Kultūras nozarē nākamā gada budžets nesīs vairākas būtiskas pārmaiņas. Viens no svarīgākajiem jaunumiem ir Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums. Tā pretinieki pauž bažas, ka radošās personas statusu varētu censties iegūt neveiksmīgi mākslinieki, vai tādi, kuri savā darbībā grauj morālās un valstiskās vērtības.
Saeima pagājušajā ceturtdienā pirmajā lasījumā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto Radošo personu statusa un radošo organizāciju likumprojektu.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) skaidroja, ka šis likumprojekts tiks izskatīs "divarpus lasījumos" - deputāti priekšlikumus izskatīs 7.novembrī, pirms to darīs valdība.
Jaunajā likumā noteikts radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statuss, ko paredzēts piešķirt tādās profesionālās mākslinieciskās jaunrades jomās kā arhitektūra, dizains, teātris, mūzika, vizuālā māksla, deja, literatūra un kinematogrāfija un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās.
Likumprojektā noteikts, ka par radošu personu ir atzīstama fiziska persona - autors vai izpildītājs Autortiesību likuma izpratnē, kura ir profesionālas radošas organizācijas biedrs, rada vai ar savu izpildījumu radoši interpretē mākslas darbus likumprojektā noteiktajās radošajās jomās, vai arī ir persona, kuras radītie darbi vai izpildījumi vismaz trīs gadu periodā pirms radošās personas statusa iegūšanas ir publicēti vai publiskoti Autortiesību likuma izpratnē.
Tāpat šis statuss var tikt piešķirts personai, kas ar savu radošo vai zinātnisko darbību sniedz ieguldījumu profesionālās mākslas un kultūras attīstībā, ko apliecina attiecīgajā radošajā jomā darbojošās profesionālā radošā organizācija vai to apvienība.
Likumprojektā noteikts, ka profesionālā radošā organizācija ir profesionālo radošo organizāciju reģistrā iekļauta biedrība, kurā apvienojušās vismaz 50 personas, un kuras mērķis ir attīstīt savu pārstāvēto radošo jomu un atbalstīt Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību un nostiprināšanu, sabiedrības kultūras vajadzību apmierināšanu un attiecīgajā radošajā jomā nodarbināto personu radošo darbību un mākslas darbu izplatīšanu.
KM izstrādātajā likumprojektā iekļauta arī radošo personu atbalsta pasākumu programma. Tā tiks finansēta ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu "Radošo personu atbalsta programma," kas tiks atvērta pieteikumiem gada garumā, nodrošinot pieteikumu izskatīšanu atbalsta saņemšanai VKKF padomē reizi mēnesī.
Likumprojekta īstenošanai paredzēts nodrošināt finansējumu 500 000 eiro apmērā ik gadu - 2018., 2019. un 2020.gadā. Tāpat paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.
Radošo personu statusa un radošo organizāciju likumā paredzētā sociālā palīdzība gada laikā varētu tikt sniegta aptuveni 200 nozares pārstāvjiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iepriekš sacīja Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone.
Viņa pauda nostāju, ka Latvijā pēdējo gadu laikā ir izvirzītas vairākas politikas prioritātes, no kurām viena ir kultūras pieejamība. Viņasprāt, samazinot kultūras pakalpojumu cenu, ir nodarīts pāri personām, kas ar to nodarbojas.
Visvairāk kritiku likumprojekta pamatotībai un saturam veltīja deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK). Viņa pauda bažas, ka radošās personas statusu varētu censties iegūt neveiksmīgi mākslinieki, kuri nevēlas strādāt citā nozarē, bet tajā pašā laikā, nespēj regulāri sniegt pienesumu kultūras telpai.
Tāpat Rībena uzskata, ka, pateicoties likumprojektam, pie sociālās palīdzības tiks mākslinieki, kuri savā darbībā nepauž morālas un valstiskas vērtības.
„Vai mēs nekultivējam cilvēkus, kuriem patiesībā Dievs nav devis pietiekami jaudīgu talantu, vienkārši ilgstoši sēdēt sabiedrībai uz kakla?” vaicāja Rībena.
“Lielā mērā jau Kultūrkapitāla fonds ir nodokļu maksātāju nauda, tātad visa viņu radošā darbība notiek par nodokļu maksātāju naudu un pēc tam vēl tiek veidotas vēl kaut kādas atbalsta sistēmas. Kāpēc tas neattiecas uz pārējiem cilvēkiem? Varbūt tad vajag iet uz lielveikalu strādāt!” retoriski vaicāja Rībena.
Savukārt deputāts Varis Krūmiņš (LRA) sacīja, ka sportisti ir nonākuši tādā pašā situācijā kā mākslinieki.
„Tā principā ir viņu pašu neaktivitāte un viņu pašu vaina, ja 30 gadu vecumā viņš trīs mēnešos nevar atrast darbu, ar ko savai ģimenei nopelnīt iztiku. Sorry, es tādu variantu nevaru atbalstīt!” pauda deputāts Krūmiņš.
Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma izstrāde ir iestrādāta valdības deklarācijas uzdevumos, tāpēc šogad tā izstrāde izvirzīta kā viena no KM prioritātēm. Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka likumprojekts tika izstrādāts jau šī gada sākumā, taču to nav bijis iespējams saskaņot dažādu iebildumu dēļ. Viens no iebildumiem ir likumā noteikto personu finansēšana no speciālā budžeta. Otrs iebildums pret regulējumu bija saistīts ar finansēšanas mehānismu, jo nodot finansējumu sadalīt pašām radošajām organizācijām neatļauj likums.
