Trešdaļa no Latvijas aizbraukušo apzināti atsvešinās no dzimtenes

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) notiekošajā pirmajā Eiropas Latviešu kongresā Mieriņa klātesošajiem uzsvēra, ka daudz lielāka saikne ar Latviju ir tiem ārzemēs dzīvojošajiem, kuriem kāds no radiniekiem ir palicis Latvijā, kā arī tiem, kas ikdienā lieto arī Latvijas masu medijus.

"Tiem cilvēkiem, kuriem tuvinieki ir palikuši Latvijā, ir daudz lielāka piesaiste Latvijai. Otra lieta ir mediji - pētījumu datos redzam, ka tie, kas vairāk skatās ārzemju medijus, mazāk domā par Latvijā notiekošo, tāpēc, ja runājam par mūsu tautiešu saturēšanu kopā, mediji ir svarīgs aspekts. Tāpat redzam, ka tie, kam ārzemēs iet labi un viņi labāk nopelna, ir vairāk tendēti tur asimilēties," norādīja pētījumu centra direktore.

Viņa vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka pētījumu dati rāda ainu, kurā visnegatīvākā attieksme pret valsti ir tiem cilvēkiem, kas aizbraukusi 2009. un 2011.gadā, kad bija ekonomiskā krīze, kas, viņasprāt, nozīmē, ka šie cilvēki aizbrauca ar rūgtumu, tādēļ distancējas no Latvijas. "Trešā daļa apzināti atsvešinās no Latvijas, kas arī ir visciniskākā pret Latvijā notiekošo," piebilda Mieriņa.

Pētniece domā, ka lielāks atbalsts nepieciešams diasporas bērnu un jauniešu izglītošanai. Pēc Mieriņas domām, latviešu valodas apguve un uzturēšana ir svarīga, turklāt pētījumi parāda, ka piederības sajūta un identitāte veidojas tieši bērnībā. Pētījumu centra direktore sacīja, ka aizbraukušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir no politiķiem svarīgi redzēt reālu virzību problēmu risināšanā un ar darbiem parādītu atbalstu tiem, kas vēlas atgriezties.

Arī Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis piekrita, ka galvenais uzsvars, mācot valodu un uzturot piederību Latvijai, jāieliek jau bērnībā. Viņš norādīja, ka latviešu valoda jāstiprina ne tikai diasporā, jo tās spēks diasporā atkarīgs no tā, cik stipra tā ir Latvijā.

"Jau šobrīd latviešu valodai ir izaicinājumi Latvijā. Lai globālajā pasaulē gūtu panākumus, latviešu valoda varbūt nav tā pirmā, kas nepieciešama, tādēļ šodienas izaicinājums latviešiem ir, lai latviešu valoda nekļūst par slepenu valodu, lai tā attīstās kā kultūras un zinātnes valoda. Mēs kaut kur vēlamies savu valodu aizsargāt un nelaist, piemēram, augstskolā, bet jāmāk visu sabalansēt," ir pārliecināts Latkovskis.

Savukārt publicists Ilmārs Šlāpins piebilda, ka nacionālā valoda ir viens no spēcīgākajiem identitātes veidošanas faktoriem, un jebkuras būtnes identitāti veido valoda, kādā cilvēks runā un domā. Viņaprāt, cilvēks pieder pie kaut kā tad, ja viņš sevi skaidri apzinās kā personību, kas ir svarīgi arī personisku mērķu sasniegšanai.

Jau ziņots, ka kongresa atklāšanā šodien tika diskutēts par jautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodu un identitāti, kā arī piederību, skatot to vietējā un globālā kontekstā.

Pirmais Eiropas Latviešu kongress notiks no 28.jūlija līdz 30.jūlijam, un kongresa pamatprogramma notiks uz prāmja maršrutā Rīga-Stokholma-Rīga, simboliski vēstot par diasporas ceļiem pasaulē.

Kongresu rīko ELA sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību un partneriem Latvijā, un to papildinās sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pasaules Brīvo latviešu apvienību rīkotā Pasaules Latviešu konference, kas 30. jūlijā notiks Rīgā un kurā klātesošie tiks iepazīstināti ar Simtgades ceļa kartes vizualizāciju.

Simtgades ceļa karte tiks veidota, apkopojot Latvijā un tālu ārpus tās robežām dzīvojošo latviešu idejas un priekšlikumus valsts attīstībai tādās jomās kā sabiedrības veselība, izglītība, kultūra, mediju loma, ekonomika un citas. Tā ietvers arī praktiskas iniciatīvas, ko ikviens Eiropas Latviešu kongresa dalībnieks apņemsies paveikt savā ikdienā.

"Tas ieies vēsturē kā pirmais ārzemēs mītošo Latvijas cilvēku pārstāvības un sadarbības forums ar mērķi Latvijas valsts simtgades ieskaņās apliecināt un stiprināt latviešu kopības sajūtu, pilsonisko apziņu un atgriezenisko saikni ar Latviju," sacījuši kongresa rīkotāji.