Nauda modes pasākumiem tiek piešķirta Kultūras ministrijai pietuvinātai organizatorei

Kā zināms, VKKF finansētie projekti šogad ir „Modes manifestācija” (kuru vēlāk, pēc VKKF finansiālā atbalsta apstiprināšanas, organizatori pasludināja par „Latvijas modes nedēļas Modes manifestāciju” nevis, kā VKKF iesniegtajos dokumentos tika minēts, „Latvijas modes festivāla Modes manifestāciju”) un „Baltic Fashion Week”.

Maznozīmīgākiem pasākumiem piešķir 60 000 eiro

Pirmā projekta pieteicēji ir „Latvijas modes palāta” un tās vadītāja Dita Danosa (saņemts 40 000 eiro finansējums), savukārt „Baltic Fashion Week” aizkulisēs rosās uzņēmums ar nosaukumu SIA „Baltic Fashion Week” un modes mākslinieks Bruno Birmanis (saņemts 20 000 eiro finansējums).

Sašutumu par VKKF lēmumu pauda „Riga Fashion Week” organizatore, „Baltijas modes federācijas” prezidente Jeļena Strahova, nosūtot atklātu vēstuli kultūras ministrei Dacei Melbārdei, kuras pienākumos ietilpst fonda piešķirto līdzekļu lietderīgas izlietošanas pārraudzīšana. Viņasprāt, ir neizprotams fonda dāsnums pret modes aprindās mazāk nozīmīgo „Modes manifestāciju” un šobrīd „uz papīra” vien eksistējošo „Baltic Fashion Week”. Neizpratni veicina arī šo trīs pasākumu kvalitātes rādītāji, kuros skaidri redzams – vairāk nekā 20 reižu notikušais „Riga Fashion Week” ir pārāks visos aspektos, turklāt, atšķirībā no pārējiem, šī pasākuma organizatori neplāno iekasēt naudu par biļetēm.

Vai interešu konflikts?

Kļuvis arī zināms, ka „Modes manifestācijas” organizatore Dita Danosa ir KM ietilpstošās Dizaina padomes priekšsēdētāja. Ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša gan skaidro, ka šis amats ir sabiedrisks pienākums un Danosa nesaņem atalgojumu no KM.

Ministrijas pārstāve arī apgalvo, ka šajā situācijā nesaskata interešu konfliktu saistībā ar finansējuma sadali: „Saskaņā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda likumu un konkrētās programmas nolikumu, projektu izvērtēšanu un lēmumu pieņemšanu par finansējuma piešķīrumu veic atbilstošo nozaru ekspertu komisija. KM esošajā situācijā nav pamatota iemesla apšaubīt VKKF ekspertu pieņemtā lēmuma pareizību. Dita Danosa ir Dizaina padomes, kas ir Kultūras ministrijas konsultatīva institūcija, priekšsēdētāja, un, proti, padome nelemj par līdzekļu piešķīrumu VKKF, tāpēc Kultūras ministrija šajā jautājumā nesaskata interešu konfliktu.”

Ministrija arī uzsver, ka Valsts kontrole katru gadu veic finanšu revīziju par VKKF darbību un gada publiskā pārskata sagatavošanas pareizību un līdz šim pārkāpumi VKKF darbībā neesot  konstatēti.

Lēmumu par finansējuma sadali modes pasākumiem, savukārt skaidro VKKF pārstāve Jana Vērdiņa. Viņa informē, ka iesniedzēji piedalījās divos dažādos VKKF konkursos, nevis konkurēja uz finansējumu vienā konkursā, un katram no šiem konkursiem ir savs nolikums. „Projekti „Modes manifestācija” un „Baltic Fashion Week" pretendēja uz finansējumu konkursā „Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi”. Tas ir konkurss apjomīgiem pasākumiem, ko VKKF izsludināja 2015. gada nogalē. „Riga Fashion Week” organizētāji, savukārt projektu iesniedza 2016.gada konkursā „Dizaina un arhitektūras” nozarē,” informē VKKF. Šajā konkursā bijuši iesniegti 50 projekti, kopumā pieprasot 363 775 eiro. Nozarei pieejamais finansējums projektu atbalstam bijis 94 626 eiro un atbalstīti tikuši 23 projekti. „Riga Fashion Week” finansējumu neesot ieguvis, jo eksperti konkursa ietvaros to atzinuši par mazāk aktuālu.

Par interešu konfliktu nevarot būt ne runas

VKKF skaidro, ka Danosas un Strahovas projekti, lemjot par finansējuma piešķiršanu, nekādā veidā netika un nevarēja tikt salīdzināti, jo iesniegti katrs citā programmā. Fonda pārstāve arī apgalvo, ka tam nav nekāda sakara ar KM un tās finansējuma dalījumu konkursos, reizē gan apstiprinot, ka pati kultūras ministre ir VKKF padomes locekle. Tajā gan neietilpst Dita Danosa, līdz ar ko interešu konflikts esot neiespējams: „Mēs esam publisks nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar savu likumu. Kultūras ministre VKKF padomē ir viens no 13 locekļiem, savukārt Ditas Danosas padomē nav vispār. Tādējādi viņa nevar ietekmēt VKKF padomes lēmumu pieņemšanu un par interešu konfliktu nekādā gadījumā nav runas.”

Situācijā neko sliktu nesaskata arī KNAB. Biroja pārstāve Laura Dūša informē, ka  likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē par interešu konfliktu tiek uzskatīta situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. „Sniegtā informācija nesatur ziņas, kas norādītu, ka Dita Danosa ir valsts amatpersona, kā arī, esot Dizaina padomes priekšsēdētājas amatā, ka viņa būtu pieņēmusi lēmumus saistītus ar finanšu līdzekļu piešķiršanu,” teic KNAB pārstāve.