Rīgā groza pašvaldības nolikumu, lai spētu nodrošinātu vairākumu komitejās
Partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) koalīcija aizejošā Rīgas domes sasaukuma pēdējā sēdē šodien veica priekšdarbus, lai spētu nodrošināt stabilu vairākumu visās Rīgas domes komitejās arī nākamajā sasaukumā, kurā abas partijas būtiski zaudējušas pozīcijas, tādējādi līdzšinējā nolikuma apstākļos tas būtu apgrūtinoši.
"Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" šodien nolēma grozīt Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumu, paredzot, ka turpmāk katrs deputāts varēs darboties vairāk nekā divās domes komitejās.
Rīgas domes valdošās koalīcijas deputāti šodien domes ārkārtas sēdē atbalstīja grozījumus Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumā. Līdz šim katrs domes deputāts varēja būt tikai divās domes pastāvīgajā komitejās, bet noteikumu grozījumi paredz, ka katrs deputāts varēs darboties vairākās pastāvīgajās komitejās.
Rīgas domē ir astoņas pastāvīgās komitejas - Finanšu un administrācijas lietu komiteja, Sociālo jautājumu komiteja, Pilsētas attīstības komiteja, Mājokļu un vides komiteja, Pilsētas īpašuma komiteja, Izglītības, kultūras un sporta komiteja, Satiksmes un transporta lietu komiteja un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja. Katrā no tām varēs būt līdz 20 deputātiem.
Iepriekš Finanšu un administrācijas lietu komitejās darbojās 16 deputāti, Sociālo jautājumu komitejā - 16 deputāti, Pilsētas attīstības komitejā - 14 deputāti, Mājokļu un vides komitejā - 13 deputāti, Pilsētas īpašuma komitejā - 15 deputāti, Izglītības, kultūras un sporta komitejā - 20 deputāti, Satiksmes un transporta lietu komitejā - 15 deputāti, bet Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā - 11 deputāti.
Ja iepriekš katrs deputāts varēja darboties divās komitejās, tad tagad daļa deputātu varēs darboties pat trīs vai četrās komitejās.
Deputāts Olafs Pulks (V) ziņotājam, Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktoram Jānim Liepiņam jautāja, kāpēc šādi grozījumi vajadzīgi. Kā atbildēja Liepiņš, apspriežoties ar komiteju priekšsēdētājiem, esot noskaidrots, ka deputāti vēlas strādāt vairāk un darboties vairāk komitejās, tāpēc nolemts, ka deputātiem jādod iespēja darboties vairākās komitejās. Pulks vēlējās precizēt, kuru un cik komiteju vadītāji iesaistījās šajās diskusijās, un saņēma atbildi, ka tas neesot svarīgi, bet esot bijuši vismaz divi vai trīs komiteju vadītāji.
Gan Pulks, gan Ieva Holma (VL-TB/LNNK) un Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) vērsa uzmanību uz to, ka šādā veidā komitejās tiks radīts mākslīgs pārsvars partijām "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai". Liepiņš atbildēja, ka to nevarot komentēt, jo par kādu komiteju sastāvu nobalsos dome, tā arī būs.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) apgalvoja, ka pārmaiņu mērķis esot sakārtot komiteju sistēmu. Ja iepriekš dažās komitejās bija vairāk, bet dažās - mazāk deputātu, tad tagad visās būšot vienādi, jo visas jomas esot vienlīdz būtiskas. Komitejās cilvēki tikšot sadalīti tā, lai tiktu proporcionāli pārstāvēti visu frakciju cilvēki.
Pulks debatēs aicināja saglabāt esošo sistēmu un pauda, ka šo lēmumu noteikti apstrīdēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).
Arī deputāts Uģis Rotbergs (V) uzsvēra, ka šādā veidā komitejās tiks pārkāpts demokrātijas un proporcionalitātes princips. Arī Sarmīte Ēlerte (V) uzsvēra, ka šādā veidā ar demokrātijas metodēm tiks veikta manipulācija ar demokrātiju, un faktiski tikšot sagrozīti vēlēšanu rezultāti. "Mēs zinām, ar ko 20.gadsimta vēsturē beidzās manipulācija ar demokrātiju, kura tiek sagrauta ar demokrātijas metodēm," pauda Ēlerte. "Ja VARAM neapstrīdēs šo domes lēmumu, aicinu kolēģus vērsties Satversmes tiesā," aicināja Ēlerte.
Savukārt vicemērs Andris Ameriks (GKR) apgalvoja, ka katra dome ir grozījusi nolikumu un komiteju skaitu. Viņaprāt, būtiski esot, lai deputāti būtu pārstāvēti vairākās nozarēs, par kurām interesējas. Tāpat viņš apgalvoja, ka grozījumi neesot tapuši tāpēc, lai nodrošinātu vairākumu visās komitejās, jo arī esošajā sistēmā komitejā koalīcijas pārstāvjiem būtu astoņas vietas, bet opozīcijai - septiņas vietas.
