Doles salā paveras baiss skats - tīklos virs zivju dīķiem karājas beigti un pusbeigti putni

Tā nu izveidojusies paradoksāla situācija starp divu dzīvo radību aizstāvju frontēm. Zivju sargi, lai aizsargātu un pētītu karpas, sadistiski nogalina putnus, par ko izpelnījušies bargu putnu draugu nosodījumu.

Šī zivju pētniecības metode ir visnotaļ sadistiska – cilvēki desmitiem (ja ne pat simtiem) putnu nolemj mokošai nāvei. Pēc tam, kad par to sāka interesēties Kasjauns.lv, dabas aizsardzības speciālisti nolēmuši uz tīkliem uzstādīt spīguļus un putnu atbaidīšanas ierīces. Pašlaik putni tīklus no gaisa neredz un, laižoties dīķī pēc garda kumosa, iepinas nāvējošās cilpās.

Lamatas un karātavas zivju dīķos

Ornitologs Ruslans Matrozis Doles zivju dīķos ieraudzītos skatus visnotaļ dramatiski apraksta savā „Facebook” profilā: „Apsekojām zivju dīķus Doles salā. Visi astoņi dīķi ir aizpildīti ar ūdeni, bet virs diviem no tiem ir uzstādīti tīkli (droši vien, lai pasargātu zivis no putniem). Tīkls izvēlēts ar acu izmēru 20 cm, un putni no gaisa to neredz... Rezultātā gājuši bojā vismaz pieci putni – lielais ķīris, ķīvīte un trīs pīles. Viens meža pīles tēviņš vēl bija dzīvs, ar lauztu spārnu karājas gaisā...
 
„Slava” zivju audzētavas „Dole” darbiniekiem par izdomu, kā padarīt savvaļas dzīvnieku nāvi daudz mokošāku, izveidojot dīķu teritorijā lamatas un karātavas!!!”

Sola tīklus aprīkot ar putnus atbaidošām ierīcēm

Zivju audzētavas „Tome” Akvakultūras pētniecības un izglītības centra vadītājs Mārcis Ziņģis portālam Kasjauns.lv skaidroja:
 
„Aizsargtīkli ūdenskrātuvē izlikti pētnieciskos nolūkos, lai pasargātu zivis, jo putni nodara milzu kaitējumu zivju audzētājiem, tāpēc visā pasaulē tiek meklēti risinājumi, lai zivis izdzīvotu, bet arī putni būtu paēduši.
 
Diemžēl tā tas ir sanācis, ka, aizsargājot zivis no putniem, esam saskārušies ar šādu nepatīkamu negatīvu blakus efektu. Šie pasākumi notiek pētījuma ietvaros, kuram ir divi mērķi: 1) pirmais, vienvasaras karpu mazuļu audzēšana, un 2) otrais, aizsardzības pasākumu pret zivēdāju putniem efektivitāte.

Pagājušajā gadā notikušo pētījumu secinājumos konstatēts, ka zivjēdājputni nodara lielu kaitējumu zivju audzēšanai. Tāpēc šogad nolēmām pārbaudīt daudzviet pasaulē izmantotu efektīvāku metodi - dīķa pilnīgu pārklāšanu ar tīklu. Pētījumam sākoties esam saskārušies ar šādu (augstākminēto) problēmu.

Protams, tīkliem tiek sekots, un tas nav labi, ka tajos iepinas un iet bojā daži putni, bet neaizsargāt zivis mēs nevaram. Tas notiek pētījuma ietvaros, lai noskaidrotu metodi, kā pēc iespējas efektīgāk aizsargāt zivis, tai pat laikā, lai neciestu putni. Šādas metodes izmanto arī citās valstīs, tās nav aizliegtas. Ar šādu negatīvu blakusefektu nākas saskarties visā pasaulē. Tiek minēti plusi un mīnusi dažādām zivju dīķu aizsardzības metodēm, tai skaitā putnu iepīšanās pilnībā ar tīklu pārklātiem dīķiem. Mūs arī satrauc šis fakts, tāpēc, lai to mazinātu vai novērstu, vistuvākajā laikā tiks uzstādītas papildus putnus atbaidošas iekārtas”.

„Bez  efektīvas  aizsardzības  pret  zivēdājputniem karpu  mazuļu audzēšana dīķos nav ekonomiska”

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperts Raivis Apsītis portālam Kasjauns.lv notikušo komentēja šādi:
 
„Sadarbībā ar zinātnisko institūtu „BIOR” 2016. gadā Doles zivjaudzētavā uzsākām pētījumu par ekonomiski izdevīgāku karpu šķirņu, konkrētāk – spoguļkarpu, audzēšanas iespējām Latvijā. Divos dīķos kopā tika ielaisti 80 000 karpu kāpuru, kurus triju gadu ilgā periodā bija plānots izaudzēt līdz vaislas vecumam. Diemžēl īstenot šo pētījumu tā arī neizdevās, jo nenosegtie dīķi kļuva par dažādu savvaļas putnu, tostarp kormorānu, pīļu, zivju gārņu un citu ēdamgaldu. Neraugoties uz to, ka kontrolzvejās uzrādījās ļoti labi rezultāti gan izdzīvotības, gan svara pieauguma ziņā, putni izēda praktiski visus zivju mazuļus, un rudens skaitīšanā palicis bija vairs tikai 21 karpu vienas vasaras mazulis no plānotajiem 40 000.

Tādēļ šogad tika pieņemts lēmums dīķus pasargāt no putnu uzbrukumiem, pārvelkot tos ar tīklu, lai projektu tomēr būtu iespējams īstenot. Šis projekts ir ļoti būtisks, jo mūsu zivjaudzētavās 80–90% no izaudzētās akvakultūras produkcijas ir karpa. Tomēr Latvijas kontekstā nevar runāt par šķirnes karpu audzēšanu, jo ar karpu selekciju un jaunu šķirņu izveidi, kā arī ar šķirnes vaislas materiāla uzturēšanu šobrīd neviens nenodarbojas, pasliktinot vietējo zivjaudzētāju konkurētspēju.
 
Ņemot vērā radušos situāciju, esošos tīklus ir plānots aprīkot vēl ar papildus putnus atbaidošiem atstarojošiem elementiem, jo pētījuma mērķis ir pārbaudīt Latvijas apstākļos potenciāli ekonomiski izdevīgāku karpu šķirņu audzēšanas iespējas un vienlaicīgi meklēt nekaitīgus veidus, kā atbaidīt no zivju audzēšanas dīķiem zivjēdāju putnus, kas zivju audzētavām visā Latvijā nodara ļoti būtiskus zaudējumus”.

Dabas aizsardzības pārvalde: „Situācija nav viennozīmīgi vērtējama”

Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa Kasjauns.lv skaidroja:

„Dabas aizsardzības pārvalde nav bijusi iepriekš informēta par šo konkrēto situāciju. Un jāatzīst, ka tā nav viennozīmīgi vērtējama.

Lai aizsargātu akvakultūru no īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem postījumiem, īpašnieki drīkst lietot dažādus aizsardzības pasākumus (tajā skaitā – izmantot tīklus). To paredz Ministru kabineta 2016. gada 7. jūnija noteikumi „Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai”.

Savukārt saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu ir aizliegta mērķtiecīga aizsargājamo dzīvnieku un visu putnu sugu ķeršana un nogalināšana. Taču tīkls, kas pilnībā apvilkts apkārt dīķim šajā gadījumā vērtējams kā preventīva darbība, kuras rezultātā ir nejauši nogalināti indivīdi, nevis mērķtiecīga darbība.
Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. pants aizliedz cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Gadījumos, kad konstatēta putnu ieķeršanās tīklos, tie nekavējoties būtu atbrīvojami un iespēju robežās sniedzama palīdzība, ja tāda nepieciešama. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā zivju dīķu īpašniekiem ir regulāri jāapseko izvietotie tīkli, atbrīvojot ieķērušos putnus un novēršot to bojāeju”.