Pirmais Austrasbērns par pirmo Pumpures uzstāšanos Rīgā: "Viņa bija ļoti nobijusies!"
Daudziem šķiet, ka mūžībā aizsauktā leģendārā dziesminiece Austra Pumpure vienmēr droši kāpusi uz skatuves un visiem mācījusi dziedāt gan Imanta Kalniņa dziesmas, gan latvju dainas. Bet kāda bija pati pirmā Austras publiskā uzstāšanās? Par to Kasjauns.lv stāsta pirmais Austrasbērns – Ināra Eglīte.
Austras Pumpures pirmā publiskā uzstāšanās ar Imanta Kalniņa dziesmām Rīgā notika 1975. gadā Mākslas darbinieku namā. Toreiz viņa bija ļoti nobijusies, un, sevi iedrošinot, uz skatuves sev līdzdziedāt aicināja sapulcējušos. Tad arī uz skatuves uzkāpa pirmie Austrasbērni. Starp pirmajiem drosminiekiem bija arī tolaik jaunā dzejniece Ināra Eglīte, kuru Austra uzskatīja par pirmo savu dziesmoto bērnu.
„Apbrīnoju Austras vitalitāti - to nevar izstāstīt, to varēja tikai just”
Par toreiz piedzīvoto Ināra Eglīte Kasjauns.lv pastāstīja:
„Viņa dziedāja Imanta Kalniņa dziesmas, toreiz vēl nekādas tautas dziesmas nebija. Austra bija ļoti nobijusies par savu pirmo publisko uzstāšanos, tāpēc gribēja, lai „savējie” viņai sēž līdzās uz grīdas un dzied. Pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu pirmajā pusē viņa dziedāja dažādās savējo saiešanās un vakarēšanās, bet nekad vēl nebija uzstājusies publikas priekšā. Jāteic, ka pirmo reizi ar Austru un viņas dziesmām sastapos tieši šādā vakarēšanā – Jāņa sētā, dizainera Jāņa Krieva darbnīcā, kur visi kopā neformāli dziedājām Kalniņa dziesmas ar Liepājas teātra aktieriem, kuri bija atbraukuši viesizrādēs uz Rīgu.
Vēlāk jau neizlaidu nevienu Austras koncertu, braukāju pa visu Latviju. Atceros vienu no pirmajām reizēm – ar stopiem aizbraucu uz Valmieras teātri.
Apbrīnoju Austras vitalitāti, to nevar izstāstīt, to varēja tikai just. Atmiņā palicis kā viņa Liepājas mūzikas skolā bērniem mācīja ģitārspēli. Tur forši bērniņi strinkšķināja ģitāru... Viņa visu paspēja”.
„Ar Austras aiziešanu mūžībā nekas nav beidzies”
Austrasbiedrības pārstāve Signe Sniedze Kasjauns.lv pastāstīja, ka Austra Pumpure mūžībā aizgāja pēc smagas slimības, bet līdz pat pēdējām brīdim viņa bija pilna darbaspara.
Pēdējā publiskā uzstāšanās Austrai bija pagājušā gada Lāčplēša dienas pasākumā Liepājā. Vēlāk viņa nonāca slimnīcā un 20. decembrī Austras Pumpures sastādīto „Austras draugu dziesmas” burtnīcas 6. laidiena atvēršanas svētki notika bez viņas klātbūtnes. Šajā burtnīcā apkopotas vairāk kā 40 dziesmas, ko sacerējuši gan Austrasbērni, gan Austras draugi, tostarp, Viks, Valdis Atāls, Haralds Sīmanis un citi.
Līdz pat pēdējam brīdim Austra Pumpure Liepājas Bērnu un jaunatnes centrā „Vaduguns” bērniem mācīja ģitārspēli, līdzdarbojās Liepājas invalīdu asociācijas „Aspazija” ansamblī, kā arī aktīvi popularizēja esperanto kustību.
Signe Sniedze teic, ka ar Austras aiziešanu mūžībā nekas nav beidzies – Austrasbērnu kustība turpināsies un viņas dziesminieki pulcēsies uz Austras dienām. Viens no Austrabērniem - Arnis Miltiņš ierosinājis 12. februārī, kad apritēs 40 dienas kopš dziesminieces došanās mūžībā, gan Liepājā, gan Rīgā rīkot Austras dienas un vienoties dziesmā. Pagaidām gan tā vēl ir tikai iecere.
Nodzīvots brīnišķīgs un garš mūžs
Austras biedrība par mūžībā aizsaukto dziesminieci raksta: „Šajā saulē nodzīvots brīnišķīgi piepildīts un garš mūžs – 88 gadi. 2016. gada novembrī, kā viņa vēlējās, ar tuviniekiem, Austrasbērniem un draugiem vērienīgi nosvinēta dzimšanas diena – divas bezgalības. Un nevis horizontālas, bet vertikālas bezgalības – debesīs. Līdz pēdējai sarunai Austra ar entuziasmu stāstījusi par nākamo koncertprogrammu sagatavošanu un plāniem, kas jāīsteno nākotnē. Un, šķiet, viņa viedi it kā aizmirsa uzstādīto diagnozi, jo dziesmas turpinājumam jābūt jebkurā gadījumā. Bezgalīgi.
Dziļi izjuzdama savu tautu un piederību Latvijai, viņa bija viena no tām, kas modināja. Kad to nevarēja darīt atklāti, darīja to, ieklausoties savā sievietes viedajā dvēselē. Un koncerti notika pārpildītās zālēs – no 1975. gada, kad notika pirmais koncerts, līdz pat 2016. gada nogalei. Lai arī pati dziesmas nesacerēja, viņa iedvesmojusi radīt mūziku un dzeju neskaitāmi daudz ļaudīm, tādējādi Latvijā radot un attīstot unikālu dziesminieku kustību.
Austras dziesmas stāsts sakņojas Rucavas novadā pavadītajā bērnībā, ģimenē, vēlāk mūzikas skolā un tad Liepājas teātrī, strādājot ar izciliem režisoriem, aktieriem un komponistu Imantu Kalniņu. Sakausējot visu dziesmā, radās tīra mīlestība. Austra tajā nesavtīgi dalījās ar saviem klausītājiem, dziesminiekiem, dzejniekiem, Austrasbērniem, „Atštaukām”, „Aspazijām”, esperanto ļaudīm un daudziem citiem draugiem.
1998. gadā par ieguldījumu latviešu kultūrā Austra apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2008. gadā Cēsīs viņa saņēmusi Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojumu – medaļu un Goda diplomu nominācijā „Sabiedriskais darbs”. Par mūža ieguldījumu, uzturot un popularizējot latvisko dziesmu garu sabiedrībā, un jaunatnes muzikālo audzināšanu, 2009. gadā Austrai piešķirts Goda liepājnieces tituls. Un 2012. gadā – Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā”.
Atvadīšanās no Austras Pumpures notiks sestdien, 7. janvāri, pulksten 13.00 Liepājas Svētās Trīsvienības luterāņu katedrālē. Viņu guldīs kapu kalniņā Liepāja līdzās vīram Ernestam Dienvidu kapsētā.
Austra Pumpure: „Visskaistākās ogas pasaulē”
Austra Pumpure: „Nausim kājas, atpīsim sirdis”
Austra Pumpure: „Dziesma par jautājumu”
Elmārs Barkāns/Foto: no personīgā arhīva, Artūrs Kapša/LETA, Evija Trifanova/LETA
