Rakstnieku mājā skandāls. Māra Zālīte: "Man nav spēka pat izteikties par šo stulbumu"
No Rakstnieku mājas Vesetas ielā 8 smagā stāvoklī tika aizvests leģionozes skarts cilvēks - Zālītes vīrs. Nama pārvaldniece 3 nedēļas neļāva epidemiologiem paņemt ūdens paraugus.
Sabiedrība
2017. gada 10. aprīlis, 06:25

Rakstnieku mājā skandāls. Māra Zālīte: "Man nav spēka pat izteikties par šo stulbumu"

Edvīns Rakickis

Vismaz 50% Rīgas daudzdzīvokļu namu ūdens apgādes sistēmas ir inficētas ar legionellām, liecina pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR informācija par bīstamo baktēriju izplatību. Inficēts ūdensvads varēja beigties letāli arī Jānim Ķuzulim, Māras Zālītes vīram.

BIOR Medicīnas mikrobioloģijas laboratorijā izmeklētajos daudzdzīvokļu namu ūdens paraugos joprojām tiek atklātas legionellas, vēsta institūtā.

Sākums līdzīgs plaušu karsonim

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem pagājušajā gadā reģistrēti 24 bīstamās legionelozes jeb leģionāru slimības gadījumi, no kuriem divi beigušies ar nāvi. Šogad saslimuši astoņi cilvēki – Jūrmalā, Stopiņos, Aizkrauklē, bet lielākā daļa – Rīgā. Vēl sliktāk bija 2011. gadā – 49 gadījumi.

Šai slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūra paaugstinās līdz 39–40,5 grādiem, novērojamas vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, caureja.

Infekcijas avots ir legionellas saturošs ūdens. Cilvēks var inficēties, ieelpojot baktērijas saturošas ūdens daļiņas, kas veidojas no sīkiem pilieniņiem, kad ar piesārņotais ūdens atsitas pret cietām virsmām, piemēram, izlietni vai mazgāšanai paņemtu pannu.

Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai duša. Tāpat baktērijas vairojas cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijās vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos.

Vairojas tikai siltā ūdenī

Lai izvairītos no inficēšanās, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavē legionellu savairošanos.

Uzņēmums "Rīgas ūdens" mierina, ka ar tā piegādāto ūdeni inficēties nav iespējams. “Baktērija vairojas ūdenī, kura temperatūra ir no 20 līdz 50 grādiem. Rīgas ūdens ūdensvadi ir izvietoti zem zemes, un ūdens temperatūra pašlaik ir septiņi grādi un nekad nepārsniedz 20 grādus,” skaidro uzņēmuma preses sekretārs Artūrs Mucenieks. Proti, šīm baktērijām Rīgas ūdensvadā esot par aukstu vai karstu.

"Rīgas namu pārvaldnieks" visās mājās, kas nav pieņēmušas individuālu lēmumu, nodrošina ūdens uzsildīšanu siltuma mezglā līdz 55 grādiem, jo pie šīs temperatūras legionellas nevairojas un ilgstošā šādas temperatūras ietekmē iet bojā. Bieži runāts, ka profilaksei nepieciešams ūdens temperatūru uzturēt virs 65 grādiem, taču tad pastāvot applaucēšanās risks.

Jāļauj ūdenim notecēt

 “Ja esat devušies atvaļinājumā un, atgriežoties neļaujat ūdenim tecēt, tad risks ir. Ja ūdens ilgi netiek izmantots, tad labāk atgriezt krānu, ļaut tam patecēt un tikai tad to izmantot.  Jo tā jūs atbrīvosieties no jebkurām infekciju izraisošām baktērijām. Tas pats attiecas arī uz dušu, jo ar legionelozi iespējams saslimt, arī ejot dušā, ieelpojot tvaiku,” stāsta "Rīgas ūdens" pārstāvis. Ja legionellas atklātas Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotas mājas ūdensvadā, tiek izvietoti informatīvie plakāti un nekavējoties veikta termiskā dezinfekcija, paaugstinot karstā ūdens temperatūru. Tāpat māju sagatavo ķīmiskai dezinfekcijai.

foto: LETA
Leģionāru slimība smagi skāra Zālītes vīru Jāni Ķuzuli.

Apdraud rakstniekus

Citādi var būt, ja apsaimniekotājs ir kāds cits. Šogad smagā stāvoklī ar leģionāru slimību nogādāja slimnīcā kādu iedzīvotāju no nama Rīgā, Vesetas ielā 8 – tautā saukta par Rakstnieku māju, jo 1978. gadā to uzbūvēja kā specprojektu radošajai inteliģencei. Šeit dzīvo rakstnieki Zigmunds Skujiņš, Māra Zālīte, Jānis Peters, Māra Svīre, Pauls Putniņš.

Slimnīca par pacientu paziņoja epidemiologiem, kuri nākamajā dienā devās uz šo namu un arī sirdzēja lauku māju, lai paņemtu ūdens paraugus. Slimību profilakses un kontroles centrs informēja ēkas apsaimniekotāju par gaidāmo speciālistu vizīti un nepieciešamību steidzami informēt iedzīvotājus.

Režisors aizstāv absurdu rīcību

Namu apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku biedrība Rakstnieku māja, un tās rīcība bija visai savāda. Ēkas pārvaldniece teju trīs nedēļas neļāva epidemiologiem iekļūt namā un paziņoja, ka visas darbības (vai drīzāk pretdarbības) saskaņojusi ar mājas valdi.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības priekšsēdētājs, kinorežisors Arvīds Krievs intervijā LTV aizstāvēja pārvaldnieci, apgalvojot, ka viņas rīcība bijusi pareiza un esot ievēroti visi likumi.

Krievs norādīja: tiklīdz radušās aizdomas par baktērijas savairošanos ēkā, ūdens temperatūra palielināta. Starp atbildīgajām instancēm un spītīgo nama valdi sākās vēstuļu apmaiņa daudzu dienu garumā, līdz tomēr epidemiologi ielaisti un ieguvuši steidzami nepieciešamos ūdens paraugus.

Nama pārvaldniece Ludmila un dzīvokļu īpašnieku pārstāvis, režisors Arvīds Krievs pretdarbību mediķiem uzskata par pareizu rīcību.

Māra Zālīte ir sašutusi

Rakstnieku nama iedzīvotāja, dzejniece Māra Zālīte atklāj, ka smagi slimais pacients bijis viņas vīrs Jānis Ķuzulis, kurš leģionāru slimības dēļ esot gandrīz nomiris. Zālīte pauž patiesu sašutumu par nama pārvaldnieces un dzīvokļu īpašnieku biedrības vadības rīcību, nelaižot namā epidemiologus. “Man nav spēka pat izteikties, cik neizturami stulba man šķiet šāda nama saimnieka un viņa komandas rīcība. Viņu motīvi man nav saprotami. Vairāk neko nevēlos teikt, par šo viss jau ir izrunāts,” saka dzejniece. Labā vēsts ir, ka viņas dzīvesbiedra veselībai briesmas vairs nedraud, patlaban viss ir kārtībā.

Pēc tam, kad epidemiologi namā ielaisti, atklājusies patiesā aina. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs LTV atklājis norādīja, ka visa māja bijusi piesārņota ar bīstamajām baktērijām.

“Labi, ka šādi gadījumi ir unikāli. Faktiski šogad bijis tikai viens tāds gadījums, kad ir kaut kāda nezināma veida pretestība, lai neinformētu iedzīvotājus un nepalīdzētu veikt epidemioloģisko izmeklēšanu,” saka Perevoščikovs.

Var beigties arī ar policiju

Vai par šādu rīcību atbildīgie tiešām var palikt nesodīti? Veselības inspekcija skaidro, ka sankcijas sekotu gadījumā, ja nepieciešamā dezinfekcija tā arī netiktu pieļauta.

Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Tettere piebilst, ka gadījumos, kad kāds tīšuprāt bloķē epidemiologu darbu, ir iespējams pieaicināt policiju, kā to nosaka Epidemioloģiskās drošības likuma 40. pants.

Pēc Veselības inspekcijas amatpersonu pieprasījuma policija ir tiesīga sniegt palīdzību ārstniecības personām, tostarp epidemiologiem, lai nodrošinātu netraucētu epidemioloģisko izmeklēšanu, personu piespiedu izolēšanu un apsardzi, epidemioloģisko drošību.

Būs stingrāki sanitārie noteikumi

Veselības ministre Anda Čakša un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir vienojušies par risinājumiem, kā novērst legionellu izplatību, un tuvākajā laikā Ekonomikas ministrija virzīs grozījumus valdības noteikumos, kas regulē dzīvojamo māju sanitāro apkopi.

Paredzēts, ka dzīvojamās mājas pārvaldītājam būs pienākums nodrošināt būvnormatīvā par ēku iekšējo ūdensvadu noteikto karstā ūdens temperatūras režīmu un temperatūras kontroles pasākumus. Karstā ūdens temperatūrai izdales vietā, tostarp katrā dzīvoklī, jābūt ne zemākai par 55 grādiem.