“Psihenes” reorganizācija izmaksās 4,5 miljonus latu

Lai Biķernieku slimnīcu pārvērstu par psihiatrisko klīniku, tā praktiski ir jāpārbūvē atbilstoši šā gada 20. janvārī pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuri nosaka obligātās prasības psihoneiroloģiskajiem stacionāriem.

Lūk, tikai daži darbi, kuri Biķernieku slimnīcā būtu jāveic par šiem 4,5 miljoniem:

*

ap slimnīcu jāuzbūvē drošs žogs, lai pacienti nevarētu patvaļīgi aiziet no klīnikas un viņus netraumētu “nepiederošas personas”;

* jāpārbūvē visa elektriskā instalācija, lai palātās nebūtu tiešu kontaktligzdu;

*

palātās jāierīko jaunas durvis un logi ar slēdzenēm;

* jāierīko videonovērošanas sistēmas;

*

jāaprīko ergoterapijas nodaļa.

Ir vēl daudzi citi “sīkumi”. Piemēram, Latvijā pašlaik smēķētavas ir ierīkotas tikai divās valsts iestādēs – Saeimā un RPNC. Saeimā tāpēc, ka tā vēlējās paši deputāti, bet Sarkandaugavas slimnīcā tādēļ, lai vēl vairāk netraumētu slimo cilvēku psihi. Arī jaunajās telpās būs jāierīko speciālas smēķētavas.

Biķernieku slimnīcā ir seši stāvi, bet psihiatrijas klīnikām to nedrīkst būt vairāk par trim, jo slimnieki prāta aptumsuma brīdi var mēģināt izdarīt pašnāvību, bet iespējamās nelaimes, piemēram, ugunsgrēka, gadījumā glābējiem “specifiskos slimniekus” būs apgrūtinoši nogādāt drošībā.

Psihoneiroloģiskajām ārstniecības iestādēm ir jābūt nošķirtām no “ārpasaules”, bet Biķerniekos tas pagaidām nav iespējams, jo tur slimnīcas telpas īrē aptuveni 30 firmu, kuras nodarbojas ar komercdarbību, kurai nav nekāda sakara ar medicīnu.

Dzelzceļnieku slimnīcā ir arī izveidotas modernas operāciju zāles un ir medicīniskā aparatūra, kas paredzēta “parastajām” slimnīcām, nevis psihiatriskajam stacionāram. Tas nozīmē, ka arī medicīniskās aparatūras pārcelšana no Biķerniekiem uz Austrumu slimnīcu Gaiļezerā, uz kurieni vēlas pārvietot “dzelzceļniekus”, izmaksās prāvus līdzekļus.

RPNC speciālisti savus aprēķinus 10. jūnijā iesnieguši gan Saeimai un Ministru kabinetam, gan Valsts prezidentam un gaida argumentētu atbildi, kāpēc krīzes laikā Veselības ministrija vēlās tērēt vairākus miljonus latu bezjēdzīgam projektam.

Pagaidām runas par RPNC pārcelšanu uz Biķerniekiem ir tikai pusoficiālas. Šādu reorganizāciju maija beigās psihiatriskās slimnīcas kolektīva sapulcē kā savu ideju prezentēja Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš, sakot, ka tādējādi varēšot ietaupīt 10 miljonus latu. Praktiski šādu naudu, kas ir RPNC gada budžets, ietaupīt gan neizdosies.

Sarkandaugavas mediķi nav pret strukturālajām reformām un nepretosies slimnīcas pārcelšanai, bet tikai tādā gadījumā, ja piedāvātais variants atbildīs viņu pacientu “stāvoklim”, kasjauns.lv sacīja RPNC priekšsēdētāja palīdze juridiskajos jautājumos Indira Ozola.

Pašlaik mediķi savas pozīcijas aizstāv gan parlamentā, gan Saeimā. Tikko RPNC pārstāvji savu redzējumu izklāstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kuru vada pēc izglītības mediķe, deputāte no “Jaunā laika” Ingrīda Circene. Viņa teica, ka pašreizējos krīzes apstākļos slimnīcas pārcelšana ir “pilnīgi bezjēdzīga”.

Jāteic, ka slimnīcas pārcelšanas aizstāvis Veselības ministrijas valsts sekretārs savā piedāvātajā plānā ierosinājis arī visai “interesantu” redzējumu – pirmām kārtām ir jāpārceļ slimnīcas padomju laikā būvētais korpuss, kas atrodas tuvāk ielai un Sarkandaugavas satiksmes mezglam, bet teritorijas iekšienē esošie vecie korpusi varētu turpināt darboties. Tas nozīmētu nevis slimnīcas pārvietošanu, bet gan sadalīšanu.

Indira Ozola domā, ka šajā plānā ir savtīgas intereses, nevis patiesas rūpes par budžeta līdzekļu taupīšanu un sistēmas reformu. Viņa uzskata:

“Veselības ministrija praktiski atsakās no  zemes gabala, kas ir tuvu transporta maģistrālei, kura līdz ar Brīvostas darbības aktivizēšanos strauji attīstīties tāpat kā Krasta iela Maskavas forštatē. Te “nolikt” kādu veikalu jau ir miljonu vērts pasākums.”

Veselības ministrija mēneša sākumā paziņoja, ka tās mērķis ir pārdot RPNC nekustamos īpašumus un iegūto naudu atvēlēt pacientu aprūpei. Galīgo lēmumu ministrija sola paziņot mēneša beigās “pēc RPNC un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas juridiskās apvienošanās”. Jāpiebilst, ka Sarkandaugavas psihiatriskās slimnīcas pievienošana kādai citai klīnikai ir pretrunā ar daudz piesaukto masterplānu – 2004. gadā valdības apstiprināto “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu”, kurā RPNC ir noteikts specializētā centra statuss, kas nepieļauj tā iekļaušanu daudzprofila stacionāru sastāvā.

Elmārs Barkāns/Foto: LETA