Vai krievi Latviju okupēs otrreiz?

Latvijas gaisa telpas tuvumā lido krievu kara lidmašīna, NATO gaisa spēkiem tā pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir jāeskortē.

Krievijas Valsts domē pirmajā lasījumā pieņemti grozījumi likumā „Par aizsardzību”, kas sankcionē kaimiņvalsts bruņotos spēkus veikt „operatīvas” militāras operācijas ārzemēs savu pilsoņu un interešu aizstāvēšanai. ASV atteikusies no pretgaisa vairoga izveidošanas Austumeiropā, kas licis bijušā padomju bloka valstīm satraukties par iespējamo Krievijas agresiju kādreizējās PSRS ietekmes zonā. Čehija un Polija pretgaisa aizsardzības vairogu tagad plāno uzstādīt saviem spēkiem.

Vairākās Latvijas lielākajās pašvaldībās, tostarp Rīgā, uzvarējuši prokremliski noskaņotie spēki, kas stiprina attiecības ar „austrumu lāci” gan ekonomiski, gan politiski. Baltijas krievi aicināti iegādāties īpašas krievu kartes, kas viņiem garantēšot Krievijas aizsardzību gan politiski, gan ekonomiski.

Rīgas mērs Nils Ušakovs savas vizītes laikā Maskavas mēram esot apsolījis Rīgā nomainīt Džohara Dudajeva ielas nosaukumu, lai nekaitinātu krievvalodīgo publiku. Galvaspilsētas vicemērs Ainārs Šlesers pošas vizītē pie Krievijas premjera Vladimira Putina. Maskavas pilsēta kontrolē Jelgavas autorūpniecību. Rīgas brīvosta ļaus Krievijai savā teritorijā izveidot industriālo parku.

Tie ir tikai daži fakti, kas latviešiem liek satraukties par to, vai Krievija aizvien vairāk nesāk ietekmēt Latvijā notiekošo. Vai tiešām Latvijas neatkarība gan politiski, gan ekonomiski un tagad arī militāri nonākusi Maskavas pārraudzībā? To kasjauns.lv jautāja Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Andrim Sprūdam.

„Būtu grūti iedomāties, ka Krievija pret Latviju kā NATO dalībvalsti varētu pielietot militāru spēku. Tas būtu abstrakti! Drīzāk gan mums jābaidās no Krievijas „mīkstās varas”. Krievija šeit varētu izveidot savam atbalstam interešu grupas, lielos apjomos ieplūdināt investīcijas. Krievija slēptā veidā, ar naudu, šeit var īstenot savas intereses. Un tad ir jautājums – vai Latvija ir Eiropai piederīga valsts? Paradoksāli, bet Krievijas aktīvā rīcība mums ļauj apzināties riskus, kas mums draud,” atzīst Sprūds.

Ārpolitikas eksperts uzsver, ka Krievijai uz Austrumeiropu vienmēr izdarīs spiedienu, jo tā atrodas tās interešu sfērā. Tagad tas ir izteikti jūtams. To ietekmē vairāki faktori: Krievijas nestabilā administratīvā sistēma, konflikts Gruzijā un globālā ekonomiskā krīze. Viņaprāt, Krievijas retorikai var būt arī iekšpolitisks raksturs. Nav zināms, kas nākamajās vēlēšanās kļūs par Krievijas prezidentu, tāpēc, pirmkārt, Medvedeva – Putina tandēmam ir „jāspēlē” uz krievu patriotiskajām jūtām, otrkārt, Kremlis ir spiests izdarīt reveransu spēka struktūrām, kas lielā mērā nosaka Krievijas dzīvi.