Arvīds Ulme grib referendumu pret Eiropas Savienību

Ārzemnieki izpērk zemi, uztraucas Ulme

Paredzēts arī mītiņš Doma laukumā. VAK prezidents Arvīds Ulme intervijā Latvijas Radio paudis, ka šī akcija veicinās Latvijas neatkarības atgūšanu,  jo tagad esam faktiski kolonizēta valsts — to paveikusi Eiropas Savienība, Austrumi, Rietumi, Ķīna, visas valstis, no kurienes ieved preces. Pēc Ulmes domām, tikai izstājoties no ES, mēs varēsim atteikties ievest saindētas vistas no Ķīnas un ģenētiski modificētus organismus.

„Īsi sakot, šādi turpināt nevar, vajadzētu kāpt ārā no smagnējā Eiropas Savienības vilciena,” kasjauns.lv saka Ulme. Pie ES sliktajām izpausmēm viņš min nevienlīdzīgās subsīdijas zemniekiem. „Nauda nebūtu galvenais, bet zemniekiem zeme kļūst nevērtīga. Paliek lēta, to izpērk ārzemnieki, angļiem, dāņiem jau ir tūkstošiem hektāru. Mēs atdodam teritoriju.”

Vēl vairāk Ulmi uztrauc „morāla degradācija”. Par to, viņaprāt, liecinot Saeimas lēmums ļaut kaut lopus atbilstoši arī musulmaņu un ebreju reliģiskajām tradīcijām. To gan nolēma Latvijas parlaments, bet, pēc Ulmes domām, tas „zināmā mērā piesedzas ar ES”.. „Mēs iestājāmies naudas dēļ, kas nav morāli un ētiski. ES nav labdarības organizācija, bet grib izplatīt savu tirgu,” uzsver Ulme. Ja nu vienīgi šis tas pozitīvs bijis vides aizsardzībā.

Labais piemērs ir Šveice

Ulme uzskata, ka izstāšanās no ES nebūs šķērslis tirdzniecībai, tikai tāpat kā Šveice vai Norvēģija varēsim noteikt savu ievedmuitu. „Notiek decentralizācija. Jāiet uz to sētu atpakaļ, ja grib pastāvēt tuvākajos laikos.” Un kam Latvija pēc tam piederētu morālā ziņā? „Mēs būsim savā telpā, vēl lietuviešus pieņemsim.”

Pilnīgi pretēju viedokli pārstāv Sabiedriskās politikas centra „Providus” Eiropas politikas pētniece Dace Akule, kas par sevi saka: „Mana lielā mūža mīla ir Eiropas Savienība.” Akule savā blogā komentē, ka izstāšanās, protams, ir iespējama: „Tiklīdz Eiropas Savienībā būs spēkā Lisabonas līgums, mums pat būs skaidrāka procedūra, kā tas notiks (jāpaziņo par savu vēlmi izstāties citiem ES līderiem, jācenšas panākt vienošanās par izstāšanās noteikumiem un — ja tas neizdodas — pēc 2 gadiem uz izstāties gribošo valsti neattiecas ES līgumi).”

Eiropas naudas vietā maksa par pieeju tirgum

Savukārt notikumu scenārijs pēc tam ļauj vaļu fantāzijai. Saindētas vistas ievest no jebkuras valsts arī tagad ir aizliegts, kur nu vēl tirgot. Pat vietējie putnkopji un ražotāji nedrīkst ar tādām šausmām nodarboties. Bet ko nevarēs vēl? Akule atgādina, ka, paliekot ārpus ES vienotā tirgus, pret Latvijas precēm un pakalpojumiem var ieviest tās pašas tirgus aizsardzības barjeras kā, piemēram, pret Krievijas precēm.

„Tas arī nozīmē, ka beidzas ES subsīdijas Latvijas zemniekiem, kas — lai arī mazākās ES valstu vidū — tomēr ir lielākas nekā tas, kādu atbalstu zemniekiem sniedza valsts pirms iestāšanās,” raksta politikas pētniece. Pavisam noteikti beidzas ES ieguldījumi Latvijas infrastruktūrā, ir „beigas brīvai personu kustībai, brīvai preču un pakalpojumu un kapitāla kustībai” (četras pamatbrīvības).

Ir gan iespēja izmantot Eiropas Ekonomiskās Zonas labumus, bet tad jākļūst par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (European Free Trade Association, EFTA) dalībvalsti, taču par pieeju ES tirgum un četrām pamatbrīvībām ir dārgi jāmaksā. Piemēram, no Norvēģijas pēdējo piecu gadu laikā vien ES iekasējusi 1 167 000 000 eiro (vairāk nekā 818 miljoni latu).

Turklāt arī EFTA valstīm jāuzņemas ieviest daļu ES likumdošanas, tikai bez jebkādas iespējas to ietekmēt. Te vietā minēt Ulmes kasjauns.lv pausto viedokli: „Varbūt mūsu Eiroparlamenta deputāti apkaunēsies un noliks mandātus.” Pēc viņa domām, vismaz diskusija ir jāsāk. Akule savukārt iesaka: „Paskatīties uz sevi, uz saviem lēmumiem un rīcību, nevis meklēt vainīgo ļaunajā Eiropas Savienībā.”

Māris Puķītis/Foto no izdevniecības „Rīgas Viļņi” arhīva