Reāla diēta - nenožēlosi!

Tai visā nolūkojoties, netieku gudra, kādēļ tomēr riepa ap vidukli briest un briest? "Ko nozīmē, kāpēc?” draudzene ir neizpratnē. "Darbā un viesos vēl kaut kā noturos. Ja vēl pirms tam visiem izstāstu, ka "sēžu uz diētas”, tad jau vispār nav, kur sprukt. Bet toties mājās gan noraujos... Tad riktīgi saēdos.” Tagad neizpratnē esmu es: "Kā tad tas iespējams? Ko tad TĀDU saēdies?” Zinu, draudzene dzīvo viena pati, tādēļ spriežu, ka uz vientuļas sievietes plīts diez vai rotājas panna ar ceptiem kartupeļiem un karbonādes kluci. "Nu taču jebko, kas mājās ir, – sieru, žāvētu gaļiņu, ikru maizītes, visbeidzot – cepumus vai šokolādes konfektes!” Esmu šokā: "Un tas viss tev ir mājās? Vienmēr?” "Bet, protams! Tās jau ir lietiņas, kas visiem mājās ir. Gribi teikt, ka tavā ledusskapī nav ne siera, ne biezpiena, ne desas gabaliņa?” Kad sāku skaitīt, kuri produkti vienmēr ir manās mājās, nudien pārsteidzu draudzeni, jo manā ledusskapī ir tikai biezputra, vājpiens un maize, lai tik ātri nesakalst. Toties pieliekamajā kambarītī: kartupeļi, burkāni, ķirbis, āboli, cukini, puķkāposts, brokolis, Briseles kāpostiņi un daži bumbieri. Gribēdama nespētu mājās saēsties ko tādu, no kā svars katastrofāli pieaugtu. Tik viegli savas pozīcijas draudzene gan neatstāj un taisnojas: "Neesmu nekāds kamielis, lai tevis nosaukto sastieptu mājās! Galu galā atšķirībā no tevis velku apavus ar augstiem papēžiem!” Risināma lieta! Aizej tik uz tirgu un pastaigā gar stendiem – uz daža laba rotājās krīzes laika uzraksts "Iespējama piegāde mājās”. Arī man reizi divās nedēļās svaigus dārzeņus atved tieši līdz dzīvokļa durvīm. Nu jau pati līdz tirgum nemaz neeju – jaukā meitene Līga manu pasūtījumu pieņem pa tālruni. Lūk, manuprāt, labākā vājēšanas recepte – izrevidēt savus pārtikas skapīšus, lai tajos tiešām nebūtu nekā tāda, kas vairo tauciņus. Toties vienmēr "pa rokai” – Latvijā audzis ābols vai kraukšķīga kāposta šķēle.