Vaškevičs Eiropas tiesā no Latvijas prasa Ls 125 000 kompensāciju
Kādreizējais VID ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) iesniedzis sūdzību par viņa cilvēktiesību aizskārumu.
Viņš prasa no Latvijas valsts piedzīt 125 000 latu kompensāciju par nodarīto morālo un materiālo kaitējumu.
Vaškevičs prasību ECT iesniedzis par pielaides anulēšanu valsts noslēpumam un atteikumu pēc būtības skatīt viņa sūdzību visās Latvijas tiesu instancēs.
Vaškeviča advokāts Ainārs Platacis sacīja, ka Vaškevičs ECT no Latvijas valsts prasa mantisko kompensāciju - 25 000 latu materiālā kaitējuma un 100 000 latu morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Platacis uzsvēra, ka tad, ja ECT no Latvijas valsts naudu piedzīšot, Vaškevičs to nepaturēšot, bet ziedošot labdarībai. Vaškevičs uzskata, ka ir pārkāptas viņa cilvēka tiesības un tiesības uz brīvību.
Tiesa, nevis šaubīgas iestādes?
Platacis pauda pārliecību, ka šī lieta ECT "dos pavērsienu" ne tikai Vaškevičam, bet arī citiem militārā un ārlietu resora, kā arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, kuriem nepamatoti atņemtas pielaides valsts noslēpumam.
"Varbūt Vaškevičam arī nav taisnība, bet šādus jautājumus jāizšķir tiesai, nevis šaubīgām iestādēm," norādot uz konkrēto jautājumu par atteikumu Latvijas tiesu instancēs izskatīt Vaškeviča sūdzību par pielaides anulēšanu valsts noslēpumam, sacīja Platacis.
Arī tad, ja beigās izrādīšoties, ka Vaškevičam šajā lietā nav bijusi taisnība, tas tomēr ir tiesā skatāms jautājums, atzīmēja advokāts.
Platacis piebilda, ka viņa vadītais birojs Vaškeviča interešu aizstāvībai piesaistījis cilvēktiesību speciālisti advokāti Lieni Cakari.
Cakare laikrakstam "Telegraf" apliecinājusi, ka Vaškeviča sūdzības lieta ir pieņemta izskatīšanai ECT un tai piešķirts attiecīgs numurs.
Jezga ap pielaidi valsts noslēpumiem
Vaškevičs 2008.gadā vērsās tiesā ar pieteikumu un lūdza atzīt par prettiesisku SAB un Ģenerālprokuratūras rīcību. Vaškevičs prasīja tiesu atcelt ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par SAB lēmumu anulēt Vaškevičam iepriekš piešķirto speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
Vaškevičs pauda uzskatu, ka pielaide valsts noslēpumam viņam atņemta nepamatoti. Viņš norādīja, ka ne SAB, ne Ģenerālprokuratūras lēmumos neesot norādīta nekāda informācija par to, kādas tieši nepatiesas ziņas viņš par sevi sniedzis un kā izpaužas viņa neuzticamība un nespēja saglabāt valsts noslēpumu.
Administratīvā rajona tiesa Vaškeviča pieteikumu atteicās pieņemt izskatīšanai. Tiesa konstatēja, ka strīds nav skatāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Tiesa arī konstatēja, ka Maizīša lēmums, ko Vaškevičs apstrīdējis tiesā, bijis nepārsūdzams.
Šo lēmumu nemainīja arī Administratīvā apgabaltiesa, un pēc tam strīdam "punktu pielika" Augstākās tiesas Senāts, kas iepriekšējos lēmumus atstāja negrozītus, bet Vaškeviča blakussūdzību noraidīja. Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Vaškeviča pieteikumu, kurā viņš lūdza vērtēt Valsts noslēpuma likuma atbilstību Satversmei un tiesību uz lietas izskatīšanu tiesā ierobežošanu, atteicās pieņemt izskatīšanai arī Satversmes tiesa (ST).
ST lēmumu pamatoja ar to, ka pieteikumam bijis "acīmredzami nepietiekams juridiskais pamatojums", turklāt daļēji pieteikums arī iesniegts par jau ST izspriestu prasījumu, proti, ST jau citā lietā vērtējusi likuma "Par valsts noslēpumu" atbilstību Satversmei.
LETA/foto:LETA
