Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 20. un 21. martā

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 20. un 21. martā

Sabiedrība
2010. gada 19. martā 22:00 2010. gada 19. martā 22:00
 
Ar vērienu atzīmēsim Ļeņingradas dzimšanas dienu, bet Liepājas jubileju sagaidīsim svaigā gaisā. Tāpat šajās brīvdienās dosimies karnevāla gājienā uz Latvijas augstāko virsotni un kopā ar vadātāju sagaidīsim pavasari.

Kā arī uzklausīsim Benjamiņas kundzes padomus, atcerēsimies „dziesmoto revolūciju” un džezmeni Gunāru Rozenbergu.

Pirms diviem gadiem ar padomisku āzēšanos un nostaļģiju tika atklāt akafejnīca „Leningrad”. Nu pienācis nosvinēt tās dzimšanas dienu.

1. Leģendārā Rīgas Ļeņingrada svin jubileju

Daudziem Vecrīgas tusiņu cienītājiem liekas, ka nostaļģiju izraisošā kafejnīca „Leningrad” Kalēju ielā pastāv jau mūžību. Tomēr tikai pirms diviem gadiem tā vērā durvis apmeklētājiem un necerēti īsi laikā ieguva popularitāti, tā kā nu tās telpas ir kļuvušas par šaurām.

Tāpēc „Leningrad” sestdien, 20.martā savu divu gadu jubileju svinēs Andrejsalā, uz „Peldošās darbnīcas”. Jubilejas svinības sāksies sešos vakarā un ilgs līdz rīta gaismai.

Svinību kodētais nosaukums ir „Ļeņingradas Brīvdienas”, jo jubileja ir ne tikai kafejnīcai, bet arī grupai „Oranžās brīvdienas” - viņiem jau desmitais gads būs aiz muguras. Dzimšanas dienas ballītes gaisotni „uzkurinās” turbofolka jubilāri „Oranžās brīvdienas”, „Resno putnu orķestris” un Roberts Gobziņš, somu modernās rokmūzikas grandi „Foto”, Latvijas ska veterāni „Voiceks Voiska”, Latvijas popmūzikas fenomens  „GainFast” un citi.

Savukārt svētdienas, 21. martā pēcpusdienā no pulksten 15.00 visi tiek gaidīti jau kafejnīcā „Leningrad”, lai „gremdējoties atmiņās par laikiem, kad galvā nekas nedun un kājās ir spēks pēc veselas nakts dauzīšanās. Īsāk sakot - saremontēt veselību pēc jubilejas un gatavoties jaunajai nedēļai.”

Komponists Jānis Lūsēns savā jaunajā koncertprogrammā sagatavojis muzikālu atbildi šabrīd vastī valdošajam haosam.

2. Tautas Laiks pret haosu valstī

Atcerēties bijušos laikus sestdien, 20. martā pulksten 18.00 Lielajā Ģildē aicina arī komponists Jānis Lūsēns savā jaunajā koncertprogrammā „Tautas Laiks”. Tikai šajā pasākumā valdīs nevis padomiskā nostaļģija, bet gan muzikālā atcere, kā mēs „atkratījāmies” no padomiskajām važām.

Solisti Kristīne Zadovska, Ance Krauze, Ingus Pētersons un Zigfrīds Muktupāvels izspēlēs Trešās Atmodas laika dziesmās atbildi šodienas haosam.

Ikvienā Trešās Atmodas laika dziesmā mutuļo milzīgs spēks, kurš iedrošināja pārdrošākos sapņus pārvērst realitātē. Dziesmas kļuva par valodu jūtām, kuras gadiem apspiestas lauzās uz āru un kurās visi viens otru vislabāk saprata. Mūzika kļuva par tautas spēkavotu, kurā ikviens pasmēlies bija lepns par sevi, savu tautu un zemi. Tās ir dziesmas, kur līdzās notīm un vārdiem, ir ierakstītas mūsu neapvaldāmās prieka asaras, stindzinoši gaidpilnais klusums, atvadu smeldzošās sāpes un vairāk par visu prātā neaptverams, bet sirdī absolūts atbalsts, kas lika iegrimt laipnībā, mīlestībā un cieņā vienam pret otru.

Pēc pirmatskaņojuma Rīgā koncertprogramma „Tautas Laiks” dosies tūrē pa Latviju – uz Valmieru, Liepāju, Jelgavu, Ogri un citām pilsētām. Koncertprogrammas stāstss sākas ar dziesmām „Tautas laiks”, „Taisnība”, „Pūt, vējiņi!”, „Māmuļai Latvijai” „Daugava”, un turpinās iemīļotajās dziesmās no rokoperām un spēcīgi atbalsojas nesen tapušajās dziesmās.

Brīvdienās Emīlija Benejamiņa aktrises Indras Burkovskas atveidojumā saimniekos Dikļu pili.

3. Latvijas pirmā lēdija Dikļu pilī

Mazliet senākās pagātnes atmiņās sestdien un svētdien, varēsim nokļūt Dikļu pilī, kur režisore Baņuta Rubesa, dekoratore Dace Džeriņa un aktrise Indra Burkovska ielūdz uz izrādi ar pastaigu un mūziku – „Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”

Latvijā nekad nav kronēts oficiāls karaļpāris, bet nekronētais noteikti ir Emīlija un Antons Benjamiņi. Benjamiņi bija preses magnāti, vispieprasītākā dienas laikraksta „Jaunākās Ziņas” un ģimenes žurnāla „Atpūta” īpašnieki un izdevēji. Emīlija Benjamiņa vienmēr ap sevi pulcējusi diplomātus, rakstniekus, māksliniekus un citus smalkāko aprindu pārstāvjus. Benjamiņas gaitas bijušas ne vien kafijas tantiņu sarunu tēma, bet arī aktuāla tēma, ko regulāri apspriest tā laika žurnālistiem.

Izrādē skatītāji būs līdzaicināti doties uz trīs dažādām telpām, lai ļautu iejusties Emīlijas Benjamiņas dzīves atmosfērā un liktu katram pašam aizdomāties par paša personas dziļākajiem slāņiem.

„Daudz netrūka, ka es savas dzīves gaitas būtu sākusi taisni starp avīzēm un autiņu vietā būtu ietīta avīžu papīrā,” savulaik teica Benjamiņa. Tas ir stāsts par avīžu pārdevēju, kura kļuva par Latvijas pirmo lēdiju. Par sievieti, kas ar avīzēm, reklāmām, romāniem un modi uzbūvēja sev karaļvalsti Latvijā. Tas ir stāsts par mīlestību un varu, no revolūcijas līdz diktatūrām.

Izrāde notiks trijās daļās: 20. martā pulksten 14.00 un 18.00, bet 21. martā pulksten 12.00. 1. daļa – „Dažādi laikmeti un vietas”, 2. daļa – „Benjamiņu nama atklāšana, 1930. gads”, 3. daļa – „Benjamiņas salonvakars, 1935. gads.”

 4. Jauneklīgs džezs sestdienas vakaram

Visiem džeza cienītājiem sestdienas vakarā ir lieliska iespēja izbaudīt jauneklīgu un trakulīgu džeza improvizācijas kokteili no Jāzepa Mediņa mūzikas skolas audzēkņiem, kuri savu talantu demonstrēs mājīgajā roka bārā "Route 66" sestdienas vakarā pulkstens 22.00. Jāpiezīme, ka atrašanās vieta ir tieši aiz Nacionālā teātra kanāla pusē bijušo tennisa kortu ģērbtuvju vietā, Kronvalda bulvārī 2b. Mūzikas baudītājiem gan ieteicams, ierasties ātrāk,lai ieņemtu vietas mājīgajos dīvānos, dejot gribētāji tikmēr varēs izpausties kopā ar Jāzepa Mediņa mūzikas skolas audzēkņiem dejojot džeza ritmos. Kā vienmēr pie letes darbosies bārā "Route 66" saimnieks Rūdis gatavs apkalpot jebkuru izslāpušo džeza cienītāju. Pēc koncerta labākais no rokmūzikas zelta lādes!

5. Vējaini pavasarīgas pastaigas Liepājā

Kaut arī aiz loga vēl rēgojas sniega kupenas, sestdienas pievakarē sāksies astronomiskais pavasaris un tāpēc pienāktos doties ārā un baudīt pavasara sauli.

Viskomfortablāk un jaukāk to varēs izdarīt liepājnieki, kuri šajās dienās svin pilsētas 385. dzimšanas dienu. 20. un 21. martā ikviens interesents var apskatīt Nacionālo Bruņoto Spēku karakuģu „parādi” Liepājas kanālā.

Savukārt Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs liepājniekiem sagatavojis divas bezmaksas ekskursijas pa pilsētu – 20. martā pulksten 12.00 visi no Rožu laukuma  arhitekta Gunāra Silakaktiņa vadībā dosies  ekskursijā „Berči laiks Liepājā” un uzzinās daudz jauna par Liepājas slavenākā arhitekta Maksa Paula Berči atstāto mantojumu pilsētvidē. Savukārt 21. martā pulksten 12.00 Liepājas pilsētas Būvvaldes Arhitektūras daļas vadītāja, Vecliepājas rajona arhitekte Gunta Šnipke visus vedīs ekskursijā „Citāda Liepāja”.

Savukārt 21. martā pulksten 13.00 Jūrmalas parkā sāksies viens no neparastākajiem pilsētas dzimšanas dienas pasākumiem - vēsturiska pastaiga visai ģimenei „Liepājas gadsimtu mistērijas”. Tā iecerēta kā vēsturiska pastaiga, atklājot izcilā arhitekta Berči projektēto un 2009. gadā rekonstruēto Gulbju dīķi Liepājas Jūrmalas parkā. Kopīgi tiks modināts pavasaris, būs gan teatralizētas vēsturiskas atklāsmes, bukinistu grāmatu tirdziņš, dziesmas, dzejas, dejas, lustes, cirks, mandele un iespēja baudīt vēderpriekus.

Toties, ja nekur negribas staigāt, tad tik jāņem padusēs laptops un jāiet pasēdēt uz kāda soliņa Rožu laukumā, jo tur liepājniekiem pasniegta ļoti praktiska dāvana – Rožu laukumā tagad darbojas bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums.

6. Pavasara sākuma procesuālā mistērija „Vadātājs”

Tomēr ja pavasari gribam sagaidīt zem jumta, tad 20. marta vakarā jādodas uz Leļļu mākslas muzeju Maskavas ielā 12 – Rīgas Centrāltirgus Spīķeros. Tur divas minūtes pirms pavasara ofiiciālā sākuma – pulksten 19.30 sāksies saulgriežu mistērija „Vadātājs”, kuras žanru tās veidotāji iekļāvuši visnotaļ eksotiskā kalambūrā - procesuālās mākslas izrāde jeb mūzikas, gaismas un kustības mistērija.

Ja žanra specifikācijas traktējums skatītāju varētu atbaidīt doties uz mistēriju, tad saturs diez vai – „Vadātājs” ir vairāku mākslinieku perfomance, kas izrādē caur improvizāciju pārvēršas jaunā veidolā. Savdabīgā gaismas metamorfoze, tieši astronomiskajam pavasarim - Lielajai dienai atnākot, skatītāju aicina ielūkoties gaismas pasaulē un ikdienas steigā rast mieru, sajust savu būtību, pasaules ritus un likumsakarības, vērojot kustīgus gaismas objektus, dejas teātri un klausoties mūziku, kas rodas mijiedarbībā ar vizuālo priekšnesumu, kurā vārdi ir lieki.

7. Golgāttraks karnevāls Gaiziņā.

Viens no jautrākajiem šo brīvdienu piedzīvojumiem noteikti būs izbaudāms Gaiziņkalna. Tur sestdien, 20. martā notiks viens no gada lielākajiem un jautrākajiem pasākumiem – masku karnevāls “Golgāt – traks”. Tradicionāli šis karnevāls Latvijas augstākajā kalnā notiek, tuvojoties ziemas noslēguma. Šogad karnevāla programmā ir plānotas tādas aktivitātes kā lielā bunduļšļūkšana, netradicionālo sniega braucamo parāde, sniega figūru būvēšana, milžu cīņas virves vilkšanā, vietējais hokejs uz vietējā dīķa, vizināšanās ar zirgiem un zirgu kamanām, plaša mēroga „muļķa” dzīšana un citas jautras izdarības. Vakarā disenīte.

Pulksten septiņos vakarā sāksies „Lielās Golgātas” motorizētā iekarošana, bet desmitos vakarā notiks grandioza uguņošanas.

8. „Mūzika ir mana dzīve...”

Svētdien, 21. martā pulksten 17.00 Lielajā Ģildē notiks leģendārā trompetista, aranžētāja un komponista Gunāra Rozenberga (23.03.1947.- 10.05.2009) piemiņai veltīts koncerts „Mūzika ir mana dzīve…”

Koncerta pirmā daļa pamatā būs veltīta džeza mūzikai, turpretī otrajā daļā varēs klausīties arī estrādes mūziku, kura sarakstīta tajā laikā, kad Latvijā vēl eksistēja Radio estrādes un vieglās mūzikas orķestris.

Koncertā piedalīsies  Alnis Zaķis, Olga Pīrāgs, Diāna Pīrāgs, Laimis Rācenājs, Inga Bērziņa, Intars Busulis, kā arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu grupa.

Tautā iemīļotais mūziķis ir gājis gan Emīla Dārziņa , gan Jāzepa Mediņa mūzikas skolās, mācījies vijoles, bungu spēli. Taču sirdij tuvākais instruments palika trompete.

Nepabeidzis Mediņa mūzikas skolu, Gunārs aiziet dienēt armijā. Te viņš nokļūst karavīru ansamblī „Zvaigznīte” (1965), kur izveidojās slavenais džeza kvartets - Gunārs Rozenbergs, Uldis Stabulnieks, Valdis Eglītis un Dzintars Beķeris. Pēc dienesta armijā Gunārs kādu laiku spēlē trompeti Jāņa Sildega orķestrī kafejnīcā „Luna”, tad Ivara Mazura orķestrī kultūras namā „Draudzība”. 1966. gadā tiek nodibināts Latvijas PSR Televīzijas un radio estrādes orķestris, un pavisam drīz ceļu uz turieni atrod arī Gunārs.

Starptautisku atzinību sevis aranžētajām dziesmām Aijas Kukules izpildījumā Rozenbergs iegūst 1977. gada Drēzdenes šlāgerfestivālā. Sadarbībā ar komponistiem Raimondu Paulu, Alni Zaķi un citiem Gunārs  ir radījis nenovērtējamu kompozīciju un aranžējumu kolekciju.

Elmārs Barkāns

Citi šobrīd lasa

Melnais leopards, par kura mocīšanu dārgi samaksās trīs cilvēki, zoodārzā sācis atkopties 3
"Gribi redzēt Rīgu?" Rīcības plāns, ja bērns aukstā laikā piešāvis mēli pie metāla
Linda Mūrniece atkal bez vīra uzvārda un gredzena - vai šķiršanās jau divus mēnešus pēc kāzām?
Pievienot komentāru

Самый горячий внук Елизаветы II стал еще накачаннее — и попал в книгу Гиннесса

«Мой секрет красоты»: Лопез ответила на обвинения в увлечении ботоксом