9.maijs Latvijā no piemiņas svētkiem pārtapis par festivālu
Vēl 1990. gadu pirmajā pusē 9.maijs Latvijā bija saistīts ar veterānu pieminēšanu, bet turpmākajos gados šie svētki kļuvuši par masveidīgu festivālu.
Tās secināts pētījuma "Pagātnes pelni jeb Latvijas Otrā pasaules kara sociālā atmiņa un identitāte" Olgas Procevskas sadaļā par 8.maija un 9.maija reprezentāciju krievvalodīgajā presē.
Procevska šodien Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātnes doktorantu, maģistrantu, mācībspēku un sadarbības partneru veiktā pētījuma pirmo rezultātu prezentācijā stāstīja, ka sākotnēji krievu valodā Latvijā rakstošajā presē 9.maijs ticis savā veidā tikai klusu pieminēts un svētku galvenie varoņi bijuši veterāni. Savukārt vēlāk svinībās iesaistījušies arī NVS valstu vēstnieki un prokrieviski noskaņotie Latvijas politiķi.
Kara atmiņu komercializācija
Sākot no 2000.gada, 9.maija svinības pie pieminekļa Uzvaras parkā jau tiek rīkotas organizēti no augšas, tās komercializējušās un kļuvušas par sava veida masveidīgu festivālu, kuram raksturīgi protesti un sadursmes vai arī vismaz gatavošanās provokācijām.
Pētījuma autore secināja, ka 9.maijs krievvalodīgajā presē Latvijā vairs netiek saistīts tikai ar uzvaru Otrā pasaules karā, bet tas kļuvis par cilvēku identitātes sastāvdaļu, laika gaitā mainoties svētku galvenajiem varoņiem un rituāliem. Vienlaikus 8.maijam kā piemiņas dienai krievu valodā rakstošajā presē uzmanība netiek pievērsta.
Klinta Ločmele, kura pētījumā analizēja 8.maija un 9.maija reprezentāciju latviešu presē, secināja, ka 8.maijs un ar to saistītie notikumi latviešu valodā rakstošajos masu medijos parādās aizvien retāk, bet 9.maija notikumi kļuvuši centrāli un būtiski.
Vienlaikus 9.maija notikumu kontekstā latviešu prese neanalizē notikumu vēsturisko būtību, bet gan velta uzmanību ārišķīgām izpausmēm, tādējādi padarot Uzvaras dienas atainošanu informatīvi izklaidējošu. "Tiek uzsvērta 9.maija brīvdabas piknika gaisotne," secināja Ločmele.
Par Latvijas un Īslandes pelniem
Kopumā pētījuma "Pagātnes pelni jeb Latvijas Otrā pasaules kara sociālā atmiņa un identitāte" pirmajā posmā galvenā vērība veltīta Otrā pasaules kara piemiņas dienu 16.martā un 8./9.maijā nozīmei Latvijas sociālajā atmiņā.
Par projekta metaforu izraudzīti vārdi "pagātnes pelni", jo vēl joprojām neskaidrā vēsture, tās radītās atmiņas, mīti un politika ir iegūlušies pēcpadomju zemju šodienā, nākotnes redzējumā, cilvēku un sociālo grupu pašvērtējumā un savstarpējās attiecībās.
"Otrā pasaules kara sociālā atmiņa nereti līdzinās pelniem, kuru klātesamība mūsu ikdienā, līdzīgi Īslandes vulkānu izmešiem, mēdz būt gan nemanāma, gan arī spēj uz laiku mainīt daudzu cilvēku dienas ritmu un kļūt par mediju galveno ziņu. Vienlaikus šī kara atmiņa nav vēl zaudējusi smeldzi. Piedzīvotie pārdarījumi, līdzjūtība cilvēkiem atņemtajām dzīvēm un salauztajiem likteņiem un līdzīgi acīs iekļuvušam pelnu puteklim joprojām daudziem raisa sūrstoņu un pat asaras," saka projekta vadītāja vēsturniece profesore Vita Zelče.
Pētījuma laikā tapuši raksti un ziņojumi par sociālās atmiņas pētniecības teorētiskajām pieejām, Latviešu leģiona piemiņas dienas ģenēzi un sākotni Latvijā, 9.maija svinēšanas vēsturisko tradīciju un 8./9.maija notikumu reprezentāciju Latvijā iznākošajā latviešu un krievu presē.
Apkopoti arī šogad notikušās Latviešu leģiona piemiņas dienas etnogrāfiskā pētījuma rezultāti. Līdzīgs pētījums tiks veikts arī par 8./9.maija norisēm Latvijā. Rakstu un ziņojumu autori ir Mārtiņš Kaprāns, Zelče, Ločmele, Procevska, Aija Rozenšteine, Uldis Neiburgs, Laura Ardava, Didzis Bērziņš, Nils Muižnieks un Ojārs Skudra.
Pētījumu par Latvijas Otrā pasaules kara atmiņu iecerēts pabeigt līdz gada beigām, publicējot grāmatu latviešu un angļu valodā.
LETA/Foto:LETA
