Politiskie nedarbi un to autori. Viņiem par to ir jāatbild

„Parex bankas” uzkraušana nodokļu maksātājiem ir visas valdošās koalīcijas, arī no valdības aizmukušās Tautas partijas atbildība. Ivars Godmanis (LPP/LC) kā premjers un Atis Slakteris (Tautas partija) kā finanšu ministrs parakstīja valstij neizdevīgos izputējušās bankas pārņemšanas papīrus. Stāsta, ka pirms tam tagadējie eksbaņķieri Kargins un Krasovickis tikušies ar Andri Šķēli un Aināru Šleseru, bet mazums ko sarunā...

Saeimā un valdībā balsoja „kā vajag”, arī ZZS, tēvzemieši, „Jaunais laiks”. Valdību tagad vada „Jaunais laiks”, un ar tā svētību šogad „Parex banka” saņēma vēl 100 miljonu.

„Nacionalizācija” par vienu latu mums ir izmaksājusi jau 874 miljonus latu — šī summa atbilst Labklājības ministrijas vismaz četriem budžetiem. Ar „Parex bankā” ieguldīto pietiktu ne tikai pirmklasnieku pusdienām, bet pat pieticīgai maltītei veselu gadu visiem Latvijas iedzīvotājiem.  

Valsts kontrole secināja, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri Kargins un Krasovickis, nevis Latvijas valsts. Abi kungi nezaudēja ne pajumti Jūrmalas villās, ne citus īpašumus, kopā ar radu saimi par noguldījumiem bankā viņi saņem procentus no noguldījumiem. Viņi gan nolieguši izskanējušos apgalvojumus, ka šī summa pārsniedz 300 000 latu mēnesī.

No LPP/LC tikai Ainars Baštiks un no „Saskaņas centra” Aleksandrs Golubovs pērn oktobrī balsoja par likuma labojumiem, kas tādiem baņķieriem, kuru bankas uzgrūstas nodokļu maksātājiem, vairs neļautu saņemt noguldījumu procentus. Tautas partija, PCTVL un kopumā LPP/LC ar „Saskaņas centru” bija Kargina un Krasovicka pusē. Pret viņu privilēģijām iestājās „Jaunais laiks”, Pilsoniskā savienība, tēvzemieši, bet ZZS, izņemot Pēteri Hanku, atturējās.

7,5 miljardi eiro jeb apmēram 5,3 miljardi latu — tādu parādu mums sarūpējušas gandrīz visas Saeimā pārstāvētās partijas. Balsojumā par starptautisko aizdevumu ņemšanu roku pielika Tautas partija, LPP/LC, „Jaunais laiks”, ZZS, tēvzemieši. Parādu jūgu aizsāka tagadējā eiroparlamentārieša Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība, viņam jau bija pieredze ar G–24 kredītiem 90. gadu sākumā...

Vecrīgā grautiņi, ministrs mājās ar vīnu

Ko pagājušā gada 13. janvārī, kad satrakojies pūlis demolēja Vecrīgu, darīja toreizējais Tautas partijas priekšsēdētājs, iekšlietu ministrs Mareks Segliņš? Dzēra vīnu savā mājā Mārupē. Viņš gan pudeli nopirka, pēc darba dodoties mājās, neko ļaunu  nedomādams — acīmredzot ar notikumu prognozi iekšlietu resoram Segliņa vadībā nebija veicies.

Pensiju samazināšana, gandrīz pilnīga to atņemšana strādājošajiem pensionāriem, skolotāju, policistu un citu vienkāršo no valsts maka „algoto” cilvēku finansiāla pazemošana — par to atbildīgs ir „Jaunais laiks” ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Einaru Repši priekšgalā. Ietaupījumi ir apšaubāmi, pensionāri uzvarējuši Satversmes tiesā, gaidāmas citas prāvas, daudzi darbu pametuši un gribētāji un varēt darītāji rindā nestāv.

Spēles ar nodokļiem

Eksperimenti ar nodokļiem, paceļot PVN, kā rezultātā tikai samazinājās pirktspēja un mazāk naudas gāja valsts kasē, PVN palielināšana grāmatām, lai pēc tam attaptos un samazinātu, nodokļu sloga vēl lielāka uzkraušana trūcīgākajiem — to paveica Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība. „Jaunais laiks”, pārņēmis valdības grožus, piesvieda nejēdzīgo dienesta auto nodokli, kuru ierēdņiem un ministriem faktiski apmaksā valsts.

Vismaz 100 000 cilvēku no Latvijas kļuvuši par ekonomiskajiem trimdiniekiem. Pirmie par to gādāja Tautas partija un gāzi grīdā spiedēji LPP/LC, ar nejēdzīgu nodokļu un algu politiku — „Jaunais laiks”. „Mans ārsts endokrinologs, izrādās, nu strādā Londonā.” „Bet man vairs nav ģimenes ārsta, pārcēlies uz Zviedriju.” Šādu reālu stāstu pēdējos gados ir daudz.

Viena Eiropa, dažādi zemnieki

Salīdzinājumā ar „veco” Eiropu, mūsu zemnieki subsīdijās saņem daudzkārt mazāk. Piemēram, Grieķijā par viena hektāra apsaimniekošanu — 441 eiro, kamēr Latvijā — 63 eiro. Ne viens vien piensaimnieks pēdējos dažos gados ir bankrotējis. Mūsējie vēl ir pacietīgi un sarīkojuši tikai pāris akciju, kamēr franču vai grieķu zemnieki gatavi vai ik dienas stūrēt traktorus uz savu valdību mājām. Un kurš ir atbildīgs? Zemnieku balsis vienmēr gribošā, jau gadiem ilgi Zemkopības ministriju kūrējusī Zaļo un zemnieku savienība nav spējusi panākt no Briseles vienlīdzīgu attieksmi pret mūsējiem.

Pēc apšaubāma konkursa daudzi mazie pasažieru pārvadātāji palikuši „ārpus borta”, daudzviet pagastu ļaudis — bez autobusiem, bērniem problēmas tikt uz skolu, biļešu cenas pieauga. Un atbildīgais? Kurš gan cits — Ainārs Šlesers un LPP/LC.

Dārgākās šosejas

Latvijā ir dārgākie ceļi Baltijā, ceļa zīmes pat divreiz dārgākas nekā Igaunijā. Viena kilometra ceļa stiprināšana un pārklāšana ar asfaltu Latvijā izmaksājusi vidēji pusmiljonu latu, Lietuvā un Igaunijā — par 200 000 latu mazāk. Ja ir jautājumi, kā tas izdevies, vaicājiet bijušajam satiksmes ministram, LPP/LC līderim Aināram Šleseram.

Iepriekšējā reizē politiķu nolīgtie reklāmisti nekaunīgi skaloja smadzenes ar negodīgu priekšvēlēšanu kampaņu. Sarunāti, pierunāti vai pat drusku apmuļķoti aktieri, ārsti, zinātnieki slavināja tā brīža ministrus, lai pēc neilga laika kopā ar valsti attaptos bedrē. Šī ir Tautas partijas un LPP/LC atbildība, kas turklāt nekautrīgi atsakās atmaksāt valstij „pozitīvisma kampaņas” nelikumīgos izdevumus, pārsūdzot tiesas lēmumu pēc lēmuma. Tādējādi Tautas partijai izdevies atlikt 1,03 miljonu latu un LPP/LC 528 870 latu atmaksu valsts budžetā.

Pirms četriem gadiem „oranžo” pozitīvisma kampaņā izmantotais akadēmiķis, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais direktors Elmārs Grēns teic: „Tagad es ļoti labi apdomātos, toreiz nezināju, ka būs tāda kampaņa. Bija tikai runa par kādu manu izteikumu izmantošanu, bet bija tāda kampaņa, ka man nelabi kļuva. Šobrīd nepiedalītos ne ar pozitīvu, ne negatīvu viedokli.”

Un kā akadēmiķis vērtē zinātnes situāciju pēdējos četros gados? „Norises bijušas diametrāli pretējas. Līdz 2007. gadam pieauga budžeta dotācijas, bija Eiropas struktūrfondu piesaiste, atgriezās jaunie zinātnieki no ārzemēm, nāca jaunatne no studentu vidus. Tad tas viss sabruka, un notiek pretējs process, atplūdi gan entuziasma, gan zinātnieku skaita ziņā,” atzīst Grēns, atturoties spriest, kas gaidāms nākotnē.

Astoņkāja lološana

Galvenais ir lojalitāte, izglītībai un pieredzei nav nozīmes. Vēlākais „lašu bende” Lauris Dripe bez atbilstošas izglītības varēja kļūt par Valsts Radio un televīzijas centra vadītāju, Elektronisko sakaru direkcijas padomes priekšsēdētāju un vēl dabūt amatu Valsts informācijas tīklu aģentūras padomē. Ministra šofera dēls — „Pasažieru vilciena” valdē ar 4000 latu mēnešalgu. Tie ir tikai pāris piemēru no Aināra Šlesera (LPP/LC) satiksmes ministra amatā izauklētā, tagad gan panīkušā savējo „astoņkāja”.

Gadiem muļļātais 4,5 miljonus latu vērtais e–paraksta projekts kopš 2006. gada vainagojies ar 14 000 aktīvo lietotāju, galvenokārt tie ir valsts pārvaldes darbinieki, kuriem šo iespēju sagādājušas darbavietas. Elektroniskā paraksta ieviešanu pārņēmis Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs. Latvijā e–paraksts privātpersonai uz diviem gadiem maksā 19,99 latus, kamēr Igaunijā — 11,10 latu. Šo projektu ilgi un dikti kūrēja Tautas partija reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna personā, līdz pameta valdību.

Nebeidzamā novadu reforma

Lai arī teritoriālā reforma pabeigta, ar diktātu no augšas apvienotie pagasti un mākslīgi radītie novadi nav mierā. Te vienā, te citā vietā izskan runas par vietējiem referendumiem, lai atdalītos un savā pagastā „valdītu” paši. Šis ir Tautas partijas atstātais mantojums.

Ir tāds viedoklis — jālaiž pie varas „Saskaņas centrs”, tie tā nezags. 2007. gadā aizdomās par saistību ar tā dēvēto vērienīgo Latgales kontrabandas lietu aizturēja „Saskaņas centra” Zilupes novada mēru Oļegu Agafonovu. Pēc četriem mēnešiem pret drošības naudu viņu atbrīvoja no apcietinājuma. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziedzīgas grupas līderi Terehovas robežkontroles punktā organizējuši kravas auto nelikumīgu ārpus rindas robežas šķērsošanu un kontrabandu.

Agafonovu un viņa sievu apsūdz par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, mērs esot valstij nodarījis zaudējumus 140 698 latu apmērā, viņa kundze — par 9311 latiem.

„Es esmu pārliecināts, ka tā nav pēdējā provokācija, kas vērsta pret „Saskaņas centru”. Mēs esam tam gatavi un neļausim nepatiesi apvainot ne savus pārstāvjus, ne arī vēlētājus, kas viņus atbalsta,” 2008. gadā paziņoja „Saskaņas centra” priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Zilupes vēlētāji tiešām ir līdzīgās domās, un pērn pašvaldības vēlēšanās „Saskaņas centrs” dabūja 12 deputātu vietas no 13. Tiesas darbi turpinās, Agafonovs atkal ir mēra amatā.