Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 3. un 4. jūlijā
Pirms jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem uz Nacionālā teātra skatuves kāpj abi populārākie Latvijas bērnu tautas deju ansambļi, lai pasakā izgaisinātu runas par savstarpējo konkurenci.
Savukārt Rātslaukuma pagrabos mirgo un spīd gleznās visās iespējamajās Visuma krāsās, bet Liepājas Centrālajā bibliotēkā sapulcējušies plašajā pasaulē izkaisīto latviešu likteņstāsti. Jūrmalā notiks krāšņi Jomas ielas svētki. Ķemeru nacionālajā parkā dosies veloceļojumā pļavu pasaulē, bet Tukumā varēs iepazīt „dārza karalienes” – Rozes valstību. Savukārt strausi un citi eksotiskie Latvijā dzīvojošie mājlopi un mājdzīvnieki pulcēsies Siguldas novadā. Šo eksotisko salidojumu, kā arī vēl daudzus citus pasākumus aicina apmeklēt arī kasjauns.lv
1. Jaunatnes Dziesmu un deju svētki tiekas pasakā
Pagājušā gada sākumā valdība nolēma, ka X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki Rīgā noritēs no 2 jūlijā līdz11. jūlijam. Tomēr vēlāk svētku naudas trūkuma svētku garumu saīsināja un nu tie sāksies 6. jūlijā. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mazinājusies svētku sajūta un vēlme tajos piedalīties.
Par spīti finansiālajām grūtībām jaunatnes Dziesmu un deju svētki ir ieskandējušies jau pirms oficiālās atklāšanas dienas. Svētdien, 4. jūlijā pulksten 14.00 un 18.00 Latvijas Nacionālajā teātrī X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus ar vērienīgu dejas izrādi iesāks leģendārie bērnu deju ansambļi „Zelta sietiņš” un „Dzintariņš”. Viņiem „palīdzēs” arī solisti Ance Krauze un Normunds Rutulis, kuri koncerta otrajā daļā izdziedās dejojošos taureņus.
Pirmo reizi latviešu dejas vēsturē, vienā koncertā uzstāsies atpazīstamākie Latvijas bērnu deju kolektīvi „Zelta sietiņš” un „Dzintariņš”. „Zelta sietiņa” un Deju svētku mākslinieciskā vadītāja Baiba Šteina saka: „Beidzot ir jākliedē priekšstats par „Zelta sietiņa” un „Dzintariņa” sāncensību, tas ir tikai mīts. Mēs ar Olgu Freibergu („Dzintariņa” vadītāja) vienmēr esam labi sapratušās, šī sapratne un savstarpējā uzticēšanās ir pāraugusi sirsnīgā draudzībā.” Bērnu tautas deju ansambļi piedalīsies muzikālajā deju spēlē „Tiekamies pasakā!”
Koncertuzveduma pirmā daļa uzburs pazīstamas pasaku ainas, ieklausoties Raimonda Paula mūzikā, tiekoties ar Brālīti un Karlsonu, velniņiem un medmāsām, aicinot vecākus un bērnus apmeklēt skaisto sapņu zemi Kautkuriju.
Otrajā daļā tiks izdejota dziesmu un deju spēle „Taureņu vasara”. Tas ir stāsts par bērnības skaistajām vasarām. Par pļavām, mežiem, upēm un ezeriem, ikdienas darbiem un svētkiem.
Rīgas mākslas telpā Rātslaukuma pazemē līdz 25. jūlijam apskatāma Vitālija Jermolajeva personālizstāde „...Un dvēsele mana”, kuras īpašā iezīme ir fluorescējošā tehnikā radītie darbi. Mākslinieks šo tehniku dēvē par „Inner light” jeb „Iekšējo gaismu”.
Šī izstāde uz citu fona izceļas ar neparastām gaismas un tumsas saspēlēm, jo īpašā apgaismojumā mākslinieka gleznas sāk mirdzēt, paverot jaunu skatījumu uz gleznām. Izstāde ir pielīdzināma mākslas terapijai, ļaujot cilvēkam kaut uz mirkli aizmirst ikdienišķas ķibeles, visu uzmanību veltot mākslas baudījumam.
Jermolajeva gleznas ir pārpilnas ar romantiskām asociācijām, daudzi no viņa darbiem ir kā tilts, kas savieno apziņu ar zemapziņu. Izstādes mērķis ir radīt daudznozīmīgas asociācijas un apgarotu sarunu katram pašam ar sevi, izjūtot Visuma enerģiju steidzīgajā ikdienā.
3. Liepājā sakopotas svešatnes latviešu liecības
Fotogrāfijas ar cilvēkiem uz daudzveidīgu dabas ainavu fona, dokumentu kopijas un akmens no latviešu celtas baznīcas Viskonsinā ir liecības par latviešu izceļotāju pēdām dažādās pasaules valstīs. To visu var redzēt Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā iekārtotajā izstādē „Pēc zemes, taisnības un gaismas”.
2007. gadā grupiņa latviešu entuziastu no ASV, Kanādas un Latvijas nodibināja biedrību „Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs (LaPa)”, kuras mērķis ir ne tikai apzināt latviešu pēdas pasaulē, bet arī ar laiku izveidot muzeju. Visreālākā vieta, kur varētu atrasties latviešu izceļotājiem veltīts muzejs ir Liepāja, tādēļ šī izstāde arī, iespējams, redzēsim daudzus eksponātus, kuri būs jaunajā muzejā, jo šo izstādi ir veidojusi „LaPa”.
“LaPa” valdes priekšsēdētaja Mija Hinkle, atklājot izstādi, teica, ka pagājušā gadsimta laikā no Latvijas ir izceļojuši ap 1,3 miljoniem iedzīvotāju. Bet plašākas Latvijas iedzīvotāju izceļošanas dokumentētas aptuveni 200 gadu garumā. „Ir svarīgi, lai tiktu saglabāta, pētīta, izskaidrota un parādīta latviešu izceļošanu vēsture, ārzemju latviešu dzīve, identitātes uzturēšana, saite ar Latviju, mijiedarbe ar mītnes zemi un devums pasaulei un arī Latvijai,” sacīja Hinkle.
4. Slavenā Jomas iela svin svētkus
Pludmales volejbolu, plunčāšanos jūrā un vaļošanos Saules staros, sestdien, 3. jūlijā no pulksten 13.00 var apvienot ar promenādi pa Jomas ielu Jūrmalā. Te gan jāteic, ka tā nebūs vis klusa un mierīga pastaiga, bet gana skaļa un atraktīva, jo tur notiks ikgadējie Jomas ielas svētki.
Jomas ielā darbosies četras skatuves, kurās no pulksten 13.00 līdz vēlam vakaram uzstāsies populāri un mazāk zināmi mākslinieki. Piemēram, uz Populārās mūzikas skatuves kāps Lauris Reiniks, „Putnu Balle”, Ufo grupa, Goran Gora; uz Rokmūzikas skatuves - „Gain Fast”, „Dzelzs vilks”, „Pienvedēja piedzīvojumi”; uz Tautu mūzikas skatuves – Latvijas poļu, krievu, lietuviešu, tatāru, ebreju, ukraiņu, igauņu, čigānu folkloras kopas un ansambļi; uz Deju skatuves - Jūrmalas, Rīgas un apkārtnes deju kolektīvi, kā arī daudzi citi. Savukārt pie Majoru stacijas no pulksten 22.00 līdz 2.00 notiks balle, kurā uzstāsies Andris Ērglis ar grupu un „European Hit Radio” dīdžejs Roberts Lejasmeijers.
Jomas ielas svētku pasākumi noritēs arī citviet pilsētā – Dzintaru Mežaparkā būs Olgas disenīte bērniem, Lielupē norisināsies Jūrmalas airēšanas maratons, bet Dzintaru pludmalē „uzdarbosies” Šmilšu skulptūru festivāls.
Sīkāk ar Jomas ielas svētku programmu un mākslinieku uzstāšanas laikiem var iepazīties internetā: http://www.jurmala.lv/page/1305?event_id=2521&comments=event.
5. Ar velosipēdu pa mežu uz pļavu
Savukārt, ja brīvdienu gribas pavadīt mazāk burzmainā atmosfērā, tuvāk pie dabas, tad ir jādodas uz Ķemeru nacionālo parku, kur notiks Pļavu diena.
Vasaras sākums ir laiks, kad pļavas mūs priecē ar košām krāsām un daudzveidīgu ziedu smaržu, tāpēc Ķemeru nacionālā parka administrācija aicina ikvienu dabas mīļotāju mazliet sportiskā veidā iepazīt tuvāk šo daudzveidīgo augu pasauli. Sestdien, 3. jūlijā pulksten 13.00 pie atpūtas centra „Valguma pasaule” Engures novada Smārdes pagastā sāksies brīnumainas ceļojums ar riteņiem pļavu pasaulē.
Velobrauciens noritēs uz izcili krāšņām un bagātīgām Ķemeru nacionālā parka pļavām, kur profesionāla eksperta vadībā varēs uzzināt ko vairāk gan par pļavās sastopamajiem augiem, gan par pļavu veidiem. Pēc tam atgriešanās „Valguma pasaulē”, dalīšanās iespaidos un zāļu tējas vārīšana. Kopējais velobrauciena garums ir aptuveni 20 km pa meža ceļiem, maršruts uzskatāms par vidēji grūtu. Iespējama arī velosipēdu noma.
Dalība pasākumā ir bezmaksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tāpēc iepriekš jāpiesakās pa tālruni 26332786. Līdzi jāņem ūdens, ar ko atveldzēties brauciena laikā un uzkodas zāļu tējas piknikam vakara noslēgumā.
6. Rožu svētki Tukumā
Pašlaik Tukumā valda tikai un vienīgi rozes, jo tur notiek Rožu svētki - „Tikai rozes...”, kuru patronese ir Tukuma „iedzimtā” - dzejniece Māra Zālīte.
Līdz 4.jūlijam visi tukumnieki un pilsētas viesi tiek aicināti ļauties ziedu smaržu, krāsu un formu daudzveidībai un valdzinājumam. Pilsētas apmeklētāji var piedalīties dažādās aktivitātēs un veidot Rožu svētkus kopā ar mājiniekiem. Šo svētku viens no galvenajiem mērķiem ir lielākā Rožu vainaga veidošana.
Pirmo reizi rožu vainags Tukumā tapa 2008. gada vasarā, kad norisinājās pirmie Rožu svētki Tukumā. Vainaga izveidei tika radīts īpašs karkass, ko izmantoja kā pamatu, pie kā stiprināja rozes. Kopumā tika izmantoti 3700 dažādu krāsu ziedu. Vainags bija 70 cm augsts un sasniedza divus metrus diametrā. Šogad vainagu plānots veidot uz jau izmantotās pamatnes, aicinot katru svētku apmeklētāju iepīt vainagā savas rozes.
Rožu vainaga veidošana sāksies sestdien, 3.jūlijā Brīvības laukumā pulksten 10.00. Vainaga izveidošanai nepieciešamas vismaz 4000 rozes. Vienlaikus pilsētas centrā notiks IV Tukuma pilsētas un novada estrādes ansambļu salidojums „Tukuma rožu ritmi 2010” un interesenti varēs apmeklēt rožu tirdziņu, īpašo Tukuma novada mākslinieku veidoto Rožu gleznu ieliņu un rožu foto studiju, kur dāmas un kungi, mazi un lieli, varēs nofotografēties sevišķi radītā rožu buduārā. Kultūras namā tiks uzburti fantastiski floristu darbi, kurus vadīs floristes meistares no dažādām Latvijas pilsētām. Kafijas meistars visas dienas garumā piedāvās nobaudīt dzērienu „Kafijas roze”. Svētku programmu papildinās muzikāli, dzejiski un teatrāli priekšnesumi.
Svētdien, 4.jūlijā Kultūras namā turpināsies rožu gleznu un citu darbu izstāde, noskaņu mirklis „Par rozēm”, kā arī tautas nobalsošana „Rožu banka”.
Eksotiskus piedzīvojumus sestdien un svētdien, 3. un 4. jūlijā no pulksten 10.00 līdz 18.00 varēs baudīt Siguldas novada Mores pagasta „mini Zoo”, kur norisināsies gadskārtējās Strausu dienas. Uzmanības centrā būs ne tikai varenie Āfrikas putni strausi, bet arī citi visdažādākie savvaļas un eksotiskie dzīvnieki – lamas, peruāņu minicūkas, punduraitiņas, dažādu šķirņu fazāni, baloži, gulbji, pīles, svētie ibisi, arī poniji un truši.
Mini Zoodārza saimniece Agija Urtāne būs kopā saaicinājusi kopā daudzus sadarbības partnerus: būs iespējams iegādāties un iepazīties ar strauskopības nozares produktiem, risināsies retu un eksotisku mīļdzīvnieku izstāde – pārdošana, būs iespējams iegādāties dekoratīvās dīķa zivis – krāsainas karpas, karūsas, līņus, orfas. Visas dienas garumā būs izjādes ar zirgiem un ponijiem, draudzēšanās ar lamām, izbraucieni ar „Segway”, peintbola siena un citi pārsteigumi.
