Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 10. un 11. jūlijā
Šajās brīvdienās noslēgsies Latvijas skolu jaunatnes X Dziesmu un deju svētki, kā arī noritēs tradicionālie Zvejnieku svētki. Jābūt gan vienos, gan otros. Bet ne tikai, jo ir arī daudz citu iespēju.
Piemēram, izstāžu zālē „Arsenāls” var sastapt tekstilmākslinieku radīto globālo intrigu, bet sestdien, pastaigājoties pa Liepāju, satiksiet ielu teātru mīmus. Visspēcīgāk šajās brīvdienās saule spīdēs Saldū, bet Durbē atdzims seno kuršu un žemaišu cīņasspars.
1. Ķeram lielos mazos Dziesmu un deju svētkus
Ne tikai šīs nedēļas, bet arī visa šā gada viens no grandiozākajiem kultūras pasākumiem ir X Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki, kuri šogad pirmo reizi ir iekļauti arī UNESCO oficiāli svinamo starptautisko svētku sarakstā. Tā ka šos svētkus kopā ar mums aicināta svinēt arī visa pasaule. Būtu grēks mums pašiem „nenoķert” vismaz daļiņu no šiem svētkiem. Varam vēl pagūt...
Svētku programmu meklējiet svētku mājaslapā: www.dziedundejo.lv.
Sestdien no rīta pulksten 9.00 dosimies gājienā vai to vērosim no Vecrīgas līdz Dailes teātrim. Gan sestdien, gan svētdien visas dienas garumā svētkus varēsim baudīt Vērmanes dārzā, kur norisināsies vairāki svētku pasākumi - dažādi koncerti notiks uz trīs skatuvēm, parkā darbosies amatnieki, būs interaktīvie stendi un radošās darbnīcas. Savukārt Rīgas Kongresu namā ir aplūkojama svētku bērnu un jauniešu vizuālās un lietišķās mākslas izstāde „Ritmu spēles”.
Sestdien pulksten 19.00 Mežaparka Lielajā estrādē galvenais koru koncerts - „Mana zeme – zemīte skaistā!”, svētdien, 11. jūlijā, pulksten 11.00 un 16.00 „Daugavas” stadionā - tautas deju lielkoncerts „Deja kāpj debesīs”.
2. Latviju apciemo Neptūns
Tiem, kuri nebūs „pārņemti” ar jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, būtu jāatrod iespēja sestdien, 10. jūlijā, pamētāt zvejnieku zābaku, pagaršot svaigi kūpinātu reņģi vai nēģi ar lasi, izbraukt ar laivu jūrā un sasveicināties ar Neptūnu. Klāt jūlija otrā sestdiena ar tradicionālajiem Jūras vai Zvejnieku svētkiem, kuri jāmeklē tuvākajā ostas pilsētā vai zvejniekciemā.
Lūk, tikai dažas vietas, kurās nosvinēt Neptūna parādīšanos.
* Ventspilī visu dienu notiks Jūras svētku gadatirgus, Amatu mājas pagalmā lielajā katlā vārīs zivzup’, pludmalē notiks Latvijas čempionāts ūdens motocikliem, Ostas promenādē varēs vērot vērienīgu svētku uzvedumu ar karnevāla elementiem;
* Salacgrīvā svētki ilgs līdz vēlai naktij. Tieši pusnaktī būs svētku uguņošana, bet pa dienu Salacgrīvā danču placī varēs piedzīvot dancotāju jāri, pavisam netālu varēs noprovēt lašu virumu, stadionā pamētāties ar zvejnieku zābaku, astoņos vakaros noklausīties „Labvēlīgo tipu”, pēc tam sākt balēties.
* Liepājas promenādē skanēs Neptūna un nāru dziesmas, jūrnieki sacentīsies neierastās – sauszemes - sporta spēlēs, lielā balle vakarpusē sāksies ar grupu „Aģenti” un Normundu Rutuli.
Tās ir tikai dažas Zvejnieksvētku norises vietas, jo tie varenus apgriezienus uzņems arī Pāvilostā, Rojā, Carnikavā, kā arī citos jūrmalciemos. Tuvākās programmas dzīvesvietai, jūrai un sirdij meklējiet novadu un pilsētu mājaslapās internetā. Jāieraksta tikai vietas nosaukums: www.carnikava.lv, www.liepaja.lv, www.roja.lv, www.salacgriva.lv, www.ventspils.lv. Gan jau svētkus atradīsiet, ja arī uz dullo meklēsiet jūras krastu.
Tradicionālu un laikmetu globālo intrigu līdz 5. septembrim varēs piedzīvot Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā1), kur ir skatāma 4. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle „Tradicionālais un laikmetīgais” ar devīzi „Globālā intriga II”.
Skate tiek prezentēta visnotaļ intelektuāli sarežģīti: „Ekspozīcijas galvenā ideja ir attīstīt un paplašināt tēmu, kas balstīta dažādos globalizācijas aspektos un ir saistīta ar jaunām problēmām un izaicinājumiem pasaulē. Kā mākslinieki izsaka sevi šajā globālās ekonomiskās krīzes periodā? Vai mēs to varam sajust vai ne? Kā krīze iespaido darbu māksliniecisko izteiksmi un radošo procesu? Kā mākslinieki atspoguļo savu laiku, izsakoties telpiskajā vidē, dažādos materiālos un laikmetīgās tehnoloģijās? Kā inovācijas izpaužas starpkultūru kontaktos, un vai joprojām ir jaušama saikne ar tradīcijām?”
Izlasot šādu reklāmas kalambūru, gribot negribot rodas nepārvarama tieksme traukties uz „Arsenālu” redzēt un saprast, kā uz šiem jautājumiem savos mākslas darbos atbild „nabaga” tekstilmākslinieki. Atbildi redzēt tik tiešām ir vērts!
Izstādē ir iekļauti 23 valstu 68 autoru darbi – no Baltijas, Ziemeļvalstīm, Francijas, Vācijas, Šveices, Polijas un citām Eiropas zemēm, kā arī no tāltālas aizjūras - Japānas, ASV, Peru, Kostarikas...
Triennālē piedalās arī pasaulē plaši pazīstamā šķiedras mākslas avangarda aizsācēja 20. gadsimta septiņdesmitajos gados – Sheila Hicks (ASV/Francija). Viņas dalība izstādē profesionāļu vidē ir uzskatāma par unikālu notikumu, jo mākslinieces darbi, kas atrodas slavenu pasaules modernās mākslas muzeju kolekcijās un reprezentablos interjeros dažādās valstis, Latvijā būs skatāmi pirmo reizi.
4. Liepājas promenādi „ieņem” ielu teātri
Liepājā notiek unikāls festivāls – vienīgais šāda žanra profesionāļu festivāls Latvijā - Starptautiskais ielu teātru festivāls „Zeme. Debess. Jūra. 2010”, ko rīko Liepājas Leļļu teātris.
Festivālā piedalās trupas no Nīderlandes, Krievijas, Lietuvas un Latvijas. Nīderlandiešu duets uzstāsies ar caurspīdīgu bumbu. No Lietuvas ieradīsies teātra studija, kuras dalībnieki darbosies, pārvietojoties uz trīsmetrīgām kājām, savukārt Krieviju pārstāvēs Leļļu, ēnu un aktieru teātris „Otražeņije”. Ikvienam interesentam būs iespēja baudīt „Top Tap Company” sniegumu Māra Pūra vadībā, kas ir vienīgā stepa dejas skola Baltijā, kā arī „Fire Spirit” uguns priekšnesumu un „Afro Pulss” perkusionistus, kā arī daudzu citu mākslinieku sniegumu. Jaunu iestudējumu, protams, prezentēs arī mājastēvs - Liepājas Leļļu teātris.
Festivāls sākās piektdienas vakarā Rožu laukumā, bet sestdien no pulksten 12.30 cits pēc cita ielu teātri uzstāsies Liepājas promenādē. Jāpiebilst, ka izrādes būs bezmaksas.
Ielu teātru festivāla programma 10. jūlijā Liepājas promenādē:
12.30 - trupa „Garās kājas” (Lietuva);
12.55 - Liepājas baikeri & deju grupa „Extra”;
13.00 - „Stratosfēra” (Nīderlande);
13.20 - „Jautrie pensionāri”. Māra Pūra stepa grupa „Top Tap Company”;
13.30 - „Spoguļattēli”. Trupa „Garās kājas” (Lietuva);
13.40 - „Kabarē”. Maskavas teātris „Otražeņije”;
14.10 - „Stratosfēra” (Nīderlande);
14.30 - „Extra”. Dinas Pauzeres deju grupa (Liepāja);
14.35 - „Spoguļattēli”. Trupa „Garās kājas” (Lietuva);
14.50 - „Melodiju ritmi”. Māra Pūra stepa grupa „Top Tap Company”;
15.00 - „Extra”. Dinas Pauzeres deju grupa (Liepāja).
Liels notikums sagaidāms Saldū, kur tradīcijām bagātākais un vecākais Latvijā notiekošais rokmūzikas festivāls „Saldus saule” sestdien, 10. jūlijā, svinēs savu 25 gadu jubileju!
Šajos 25 gados ir auguši un mainījušies ne tikai festivāla apmeklētāji, bet arī pati „Saldus saule”. No neliela Kurzemes reģiona muzikāla pasākuma, kurā uzstājās Saldus un tuvējā novada mūzikas grupas, tas ir izaudzis līdz krāšņam un muzikāli piesātinātam rokmūzikas festivālam.
Šogad vieni no festivāla lielajiem māksliniekiem būs pasaulslavenās grupas „Gorky Park” (Krievija) mūziķi. Taču viņi nebūs vienīgie ārzemju viesi. Kā galvenais viesmākslinieks uzstāsies leģendāro grupu „Deep Purple” un „Rainbow” vokālists JOE LYNN TURNER no ASV, kurš pēc īpaša festivāla organizatoru lūguma par godu festivāla 25 gadu jubilejai izpildīs slavenos „Deep Purple” un „Rainbow” gabalus, kā, piemēram, „Long live rock'n roll”, „Stone cold”, „Perfect stranger” un daudzus citus.
Festivāla apmeklētāji tiks gaidīti jau no pulksten 12.00, kad estrādi ieskandinās Druvas Saldējuma bērnu koncerts. Pulksten 17.00 estrādē sāksies vakara koncerts, kurā arī uzstāsies Latvijas grupas „Leģions”, „Mr. Rally”, „Dzelzs vilks”, „Opus Pro”, „Arm and Sound”, „Tā, tā, tā”, „Gain Fast”, „Pienvedēja piedzīvojumi”, „Linga” un citi.
Festivāla mājaslapa internetā: saldussaule.com.
6. Kurši un žemaiši Durbē aizstāvēs savu zemi
Durbē (tajā, kas pie Liepājas, nevis pie Tukuma) sestdien, 10. jūlijā, latvieši un lietuvieši ar plašu vērienu atzīmēs slavenās Durbes kaujas 750. gadadienu. Senās hronikas vēsta, ka 1260. gada 13. jūlijā laukā pie Durbes upes vācu krustneši cieta smagu sakāvi kaujā ar kuršu zemē ienākušajiem žemaišiem. Tam, ka baltu gars joprojām ir gatavs cīnīties par savu zemi, apstiprinājumu saņemsim Durbes pilskalnā.
10. jūlijā kaujas atceres maratons sāksies ar „Rītu pirms kaujas” pulksten 9.00 ar amatnieku tirgu un Latvijas un Lietuvas folkloras ansambļu un deju kolektīvu uzstāšanos laukumā pie baznīcas.
Durbes domē būs skatāma izstāde „Durbe pagājušos laikos”, zālienā pie vidusskolas darbosies viduslaiku sēta. Pulksten 13.00 tur sanāks cīnītāji un amatnieki no folkloras kopas “Vilkači”.
Pulksten 16.00 Durbes pilskalnā ieskanēsies „Dižās cīņas atbalsis” ar dūdu un bungu mūzikas grupas „Auļi” un „Vilkaču” cīnītāju piedalīšanos. Piemiņas akmens atklāšanā pulksten 17.00 pievienosies folkloras kopa „Baļķi”.
„Varoņu godināšana” pulksten 20.00 notiks ar akmens krāvuma veidošanu un uguns rituālu pilskalna nogāzē.
Noslēdzošā daļa – „Tauta līksmo” – sāksies pulksten 22.00 ar zaļumballi, kurā spēlēs grupa „Diena bez pārtraukuma”, un uguņošanu pulksten 23.00.
7. Uzvaras parku Rīgā pļaus ar neparastām metodēm
Lietus ir nolijis, un zāle padevusies skaisti zaļoksna. Tagad ir īstais siena laiks! Bet sienu nepļauj tikai zemnieki, lai būtu, ar ko gotiņas barot, to dara arī sētsvidus kopēji. Kā viņiem tas izdodas, sestdien, 10. jūlijā, būs varen aizraujoši lūkot Uzvaras parkā Rīgā.
Parastie zālieni ir gludi un līdzeni, ar īsu zālīti. Bet var taču ņemt talkā fantāziju un izdomu – nopļaut pavisam citādi, nekā to dara visi kaimiņi. Piemēram, var pļaut zāli dažādos augstumos, atstāt nenopļautus laukumus, izpļaut dažādus ornamentus, zīmes, burtus, vārdus...
Latvijā zāliena radoša pļaušana pagaidām ir retums. Tomēr daži to dara, un nav ne mazāko šaubu, ka arī daudzi citi to gan grib, gan spēj. Lai vienmuļā darba nogurdinātie rastu idejas un iedvesmu, kā vienkāršā veidā tikt pie skaista un neparasta zāliena, notiks meistarīgāko Latvijas pļāvēju konkurss ar benzīnmotoru pļaujmašīnām..
Sestdien pulksten 12.00 Uzvaras parkā izdomu un pļaušanas prasmi varēs parādīt 15 kvadrātmetru lielā laukumā. Pēc stundu ilgas radošas darbošanās žūrija paziņos, kurš kļūs par Latvijas pirmo daiļpļāvēju!
Tā ka būs interesanti redzēt, par ko pēc šīm sacensībām būs pārvērties Uzvaras parks.
