Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 24. un 25. jūlijā
Šajās brīvdienās jādodas ciemos uz kaimiņpilsētām vai sābru miestiem. Visā Latvijā noteikti atradīsies kāda brīvdabas estrāde, kur jauki pavadīt sestdienu un svētdienu.
Savukārt, ja jūtaties mazliet nosalis, Dabas muzejā var kārtīgi nopērties un sasildīties uz lāvas. Ja vairāk pie sirds ir mierīga pastaiga izstāžu zālē, jādodas uz Nacionālo mākslas muzeju aplūkot grafikas.
Cēsīs sākas Mākslas festivāls. Bauskā pirmo reizi notiek Mākslas un amatniecības festivāls. Līvānos svin pilsētas svētkus. Saulkrastus pārņēmis Džeza festivāls. Tie ir tikai daži vasaras pasākumi šajā nedēļas nogalē. Kasjauns.lv aicina paviesoties Liepājā, Sabilē, Ventspilī, Āraišos, Valmierā...
1. Grandioza pludmales ballīte Liepājā
Viena no pasaules grandiozākajām pludmales ballītēm šobrīd notiek Liepājā. Jāpagūst uz vienu no visapmeklētākajiem mūzikas festivāliem Latvijā - „Baltic Beach Party”! Nākamgad tas vairs nenotiks, jo festivāla rīkotāji nav saņēmuši Liepājas pašvaldības atbalstu.
Desmit gadu laikā festivāls izaudzis no neliela un jautra dažu tūkstošu liepājnieku iemīļota pasākuma pludmales smiltīs līdz Eiropas līmeņa festivālam, kuru jau pirms diviem gadiem britu izdevums “The Guardian” novērtēja kā vienu no TOP10 vietām pasaulē, kur baudīt pludmales ballīti.
Liepājas pludmalē tiek piedāvāti dažādi gan muzikāla, gan citāda satura notikumi. Bez Lielās skatuves ir arī jaudīga „Zelta Saulrietu” skatuver, kas atsauc atmiņā „Liepājas dzintara” zelta mirkļus, ir Meka deju un elektroniskās mūzikas cienītājiem „Beach Dance House”, notiek arī pasākumi pašiem jaunākajiem pludmales ballītes apmeklētājiem, savu atradīs arī sportisku aktivitāšu piekritēji, dažādu šovu un priekšnesumu cienītāji, ikvienu apmeklētāju gaidīs arī konkursi, atrakcijas un daudz citu pārsteigumu. Šogad festivālā Liepājā, lai uzstātos pašā jūras krastā, kā īpašie viesi ieradušies visdažādāko tautību mūziķi no deviņām pasaules valstīm. Tāpat Liepājas pludmalē būs arī Latvijas rokmūzikas „gods un lepnums” – „Pērkons”, „Labvēlīgais tips”, „Tumsa”, „Reigani” un citi.
Sestdiena, 24. jūlijs, ir festivāla pēdējā diena, kas pulksten 17.45 sāksies ar atklāšanu un noslēgsies ar dejām līdz pat rītam.
Sīkāk par „Baltic Beach Party 2010” programmu internetā: www.beachparty.lv.
2. „Skurbums pāriet, dullums – nē”
Tā saka sabilnieki, katru gadu Sabiles Vīna kalnā un Abavas krastos redzot tūkstošiem ļaužu, kuri tur ik gadus pulcējas uz tradicionālajiem Vīna svētkiem.
Kopš 1999. gada ik vasaru, jūlija pēdējā nedēļas nogalē, Sabilē tiek rīkoti pilsētas svētki, kas, godinot Sabiles Vīna kalnu, ir nodēvēti par Vīna svētkiem. Šogad Sabiles Vīna svētki notiek no 23. līdz 25. jūlijam.
Vīna svētku programma ir raibu raibā – garlaikoties neizdosies, un izkustēties nāksies arī viskūtrākajiem un lēnākajiem. Ne velti tieši Sabilē arī šogad tiek rīkotas vīngliemežu skriešanas sacensības! Teatralizētā gājiena tēma šogad – Sabiles modes nedēļa. Būs arī dažādu peldlīdzekļu brauciens pa Abavu „Jautrais plosts”, Vairoņa un Teklas atraktīvā andelēšanās krāmu tirdziņā, koncerti, izstādes, sportiskas aktivitātes, danči un vēl, un vēl.
Protams, arī vīna degustācija! Šoreiz Sabilei savu lietpratēja aci uzmetīs vīna lietu zinātāji, jo 24. jūlijā Sabilē notiks 9. vīnkopju un vīndaru saiets.
Svētku atklāšana pie Vīna kalna notiks sestdien, 24. jūlijā, pulksten 11.00, un tad vīnam veltīti pasākumi – vīngliemežu sacensības, „Muzikālās vīnstīgas”, „Vīns vieno!”, „Vīna buķete” un daudz kas cits, kā tas jau pienākas Ginesa rekordu grāmatā ierakstītai pilsētai, kurā vistālāk uz ziemeļiem ir vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas.
Sabile ir arī Latvijas čigānu galvaspilsēta, un tāpēc arī neiztiks bez čigānu jautrībām. Svētki svētdien, 25. jūlijā, Sabiles brīvdabas estrādē noslēgsies ar Riču ģimenes koncertu.
Sīkāk ar Sabiles Vīna svētku programmu var iepazīties internetā: www.sabile.lv.
3. Ventspils mērķē uz Ginesa rekordu
Ventspilnieki arī nevēlas atpalikt no sabilniekiem un šajās brīvdienās arī centīsies iekļūt Ginesa rekordu grāmatā. Varam doties pavērot, kā viņiem tas izdosies, un pēc tam pavaļoties pilsētas ar rītdienu pludmalē.
Par godu Ventspils pilsētas 720. jubilejai sestdien tiks veidots garākais ziedu paklājs pasaulē, tādējādi mēģinot fiksēt Ginesa pasaules rekordu.
Ostas ielas promenādē iecerēts izveidot vismaz 1500 metru garu un vienu metru platu nepārtrauktu ziedu paklāju. Paklāja veidošanā tiks izmantoti kopumā gandrīz 78 tūkstoši podiņos augošu puķu, no leduspuķēm, samtenēm, alisēm, agerātiem un heliotropiem veidojot dažādus rakstus. Iecerēts, ka garākais ziedu paklājs būs gatavs apskatei 24. jūlijā un pēc tam būs apskatāms vēl trīs dienas – līdz 27. jūlijam.
Pēc tam no ziedu paklāja veidošanā izmantotajiem ziediem paredzēts izveidot īpašu, pilsētas jubilejai par godu veidotu lielu puķu dobi, kas priecēs ventspilniekus un pilsētas viesus ikgadējos Ventspils pilsētas svētkos, kas norisināsies no 5. līdz 8. augustam.
Ventspilnieki tic, ka spēs sasniegt Ginesa rekordu, kļūstot par pilsētu, kuras iedzīvotāji savas pilsētas ielās ir izveidojuši pasaulē garāko ziedu paklāju!
4. Āraišos meklēs seno Zemgales ostu un Beverīnas pili
Āraišu senlatviešu ezerpilī sestdien, 24. jūlijā, no pulksten 11.00 līdz 19.00 notiks Latvijas Nacionālais vēstures muzeja rīkotie Āraišu svētki „Mīti un patiesība Latvijas arheoloģijā”, kuros runās un diskutēs par arheoloģijas un politikas attiecībām, par hipotēzēm un faktiem attiecībā uz senās Zemgales ostas un Beverīnas iespējamo atrašanās vietu.
Bet būs arī daudz atraktīvāki pasākumi! Apmeklētāji varēs aplūkot Āraišu ezerpils arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas, seno amatu demonstrējumus vēstures rekonstrukcijas un eksperimentālās arheoloģijas grupu izpildījumā, vērot arheoloģiskos izrakumus viduslaiku pilsdrupās, bronzas liešanu Meitu salā, seno cīņu paraugdemonstrējumus. Neizpaliks arī seno ēdienu gatavošana un baudīšana un Zaļais tirgus, seno apģērbu pielaikošana un fotografēšanās tajos.
Sīkāk ar Āraišu svētku programmu var iepazīties internetā: http://www.amatasnovads.lv/?p=901.
5. Eiropas kultūra Valmierā
Sestdien, 24. jūlijā, Valmierā norisināsies starptautisks festivāls „Eiropas kultūras iela”, kurā vidzemniekus ar savām tradīcijām iepazīstinās vairāku Eiropas Savienības valstu pārstāvji.
Sestdien visas dienas garumā no pulksten 10.00 norisināsies dažādas aktivitātes, kas priecēs gan lielus, gan mazus valmieriešus un pilsētas viesus. Pulksten 11.00 Valmieras pilsdrupu estrādē ar eksperimentālā teātra grupas „AtelierchuncheoN" (Itālijas un Valmieras mūziķi un aktieri) izrādi notiks festivāla atklāšana.
No 12.30 līdz 16.00 laukumā pie Hanzas sienas ikviens interesents varēs iepazīties ar festivāla dalībvalstu tradīcijām un raksturīgākajām iezīmēm, vērojot katras valsts prezentācijas, no 10.00 līdz 17.00 Rātslaukumā un Valmieras pilsdrupu teritorijā būs iespēja apmeklēt amatnieku tirdziņu, kā arī iepazīt latviešu senos amatus.
Savukārt no 13.00 līdz 16.00 Valmieras jaunieši ikvienu aicina doties uz laukumu pie Valmieras Kultūras centra, lai piedalītos spēlē „Eiropas cirks", kuras laikā festivāla apmeklētājiem būs iespēja iepazīt visu 27 Eiropas Savienības valstu kultūras. Apmeklētāji varēs nogaršot valstu nacionālos ēdienus, iemācīties sasveicināšanās frāzes, apgūt dažādu tautu deju soļus, atbildēt uz āķīgiem konkursu jautājumiem un piedalīties citās jauniešu sagatavotajās aktivitātēs.
Festivāla noslēgumā no pulksten 23.00 Valmieras pilsdrupu estrādē kino mīļotāji aicināti uz franču kino nakti, kurā būs iespēja skatīties franču režisora Žaka Tatī filmas „Play time", „Turi kreiso", „Pastnieku skola" un „Vakara nodarbības".
6. Pamācība, kā sevi sasildīt
Ja šajos ekstremālos laika apstākļos jūtaties mazliet nosalis un vēsi, nav iemesla satraukumam. Pašsajūtu varat uzlabot, pakarsējoties uz pirts lāvas un kārtīgi noperoties.
Uzturēt ķermeni tīru ir cilvēka iedzimta nepieciešamība. Iešana pirtī ir vispatīkamākais veids, kā šo nepieciešamību apmierināt. Daudzas tautas līdz mūsu dienām ir saglabājušas senās pirts tradīcijas un ieražas. Latvijas Dabas muzejā līdz 15. augustam ir skatāma izstāde, kas iepazīstina ar četru Eiropas valstu – Latvijas, Somijas, Turcijas un Ungārijas – pirts kultūru, etnogrāfiju, arhitektūru un pirts ietekmi uz cilvēka organismu.
Jāteic, ka Latvijas pirts kultūra ir diezgan atšķirīga nekā mūsu kaimiņtautu „tīrības tradīcijas”. Ar to mēs pamatoti varam lepoties.
Pirts tradīcijas un ieražas ir mainījušās laika gaitā un dažādu kultūru ietekmē. Latvijā pirts tradīcijas ir līdzīgas citu Ziemeļeiropas tautu tradīcijām, kuru pamatā ir pirts fizioloģiskā un garīgā iedarbība uz cilvēka organismu. Latvijā līdz mūsdienām ir pārmantota tradīcija pirtī izmantot ļoti daudz dažādus dabas augus. Ar šo iezīmi latviešu pirts būtiski atšķiras no citu Ziemeļeiropas tautu mūsdienu skatījuma un praksē lietotajām pirts ieražām.
Dabas muzejs gan nav pārvērties par publisku pirti tās tradicionālajā izpratnā, bet tajā fotogrāfijās izpētīt labākās pirts iešanas tradīcijas un gūt ierosmes, kā uzlabot latviešiem jau izsenis mīļos sestdienas pirts vakarus gan var.
Izcilā latviešu grafiķe Maija Dragūne (1945) Nacionālajā Mākslas muzejā izveidojusi retrospektīvu izstādi, kas ataino ne tikai viņas daiļrades sniegumu no 1970. līdz 2010. gadam, bet arī rāda 20. gadsimta otrās puses latviešu grafikas (īpaši litogrāfijas) attīstību, īpatnības un vērtības.
Māksliniece gandrīz četrdesmit gadus aktīvi darbojas Latvijas grafikā – darina litogrāfijas, ilustrē grāmatas, glezno akvareļus un zīmē. Viņa ir izkopusi individuālu stilu, kas balstās uz spēcīgiem melnās un baltās krāsas kontrastiem, uz līniju, laukumu un faktūru mijiedarbību. Dragūnes grafiskajām kompozīcijām piemīt romantisma iezīmes; tās galvenokārt ir ainavas ar spēcīgu cilvēka klātesamības izjūtu.
Māksliniece 1963. gadā pabeidza Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, no 1964. līdz 1970. gadam viņa studēja Latvijas Mākslas akadēmijā grafiku. No 1979. līdz 1994. gadam Dragūne strādāja par māksliniecisko redaktori izdevniecībā „Liesma”, kopš 1996. gada ir Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas zīmēšanas un kompozīcijas skolotāja. Viņa ir uzskatāma par vienu no talantīgākajām savas paaudzes grafiķēm, un viņas vieta noteikti ir savu amata pratēju pirmajā desmitniekā.
Elmārs Barkāns
