Kur atradīsies Vijas Artmanes un Māra Liepas pieminekļi?
Rīgas domes Pieminekļu padome lēmusi par to, kur varētu atrasties divu izcilu latviešu mākslinieku - aktrises Vijas Artmanes un baletdejotāja Māra Liepas pieminekļi?
Artmanes piemineklis varētu atrasties Pārdaugavā pie Teātra muzeja
Pirms diviem gadiem mūžībā aizgājušās aktrises Vijas Artmanes pieminekli tagad iecerēts izveidot Pārdaugavā, Bāriņu un Talsu ielas krustojumā iepretim Eduarda Smiļģa Teātra muzejam.
Kā aģentūra LETA šodien uzzināja Rīgas domes Pieminekļu padomē, ar šādu ideju klajā nākuši Artmanes piederīgie. Aktrises radinieki izteikuši vēlmi pieminekli Artmanei novietot skvērā pie Teātra muzeja. Ticis arī norādīt, ka šoruden tiks sakārtota viņas atdusas vieta Pokrova kapos.
Būvvaldes vadītājs Andis Cinis atzina, ka zeme pieder pašvaldībai un vieta esot piemērota, vien būšot jāaizvāc viens traucējošs afišu stabs.
Pieminekļu padome atzina, ka vieta ir piemērota pieminekļa izvietošanai. Papildus gan tika norādīts, ka šajā vietā varētu izvietot pieminekļus arī citiem aktieriem, tādēļ nepieciešams izstrādāt kopīgu plānu šai vietai.
Padomes sēdē tika arī norādīts, ka pieminekļa izveidošanu gatavs līdzfinansēt mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonds.
LETA jau ziņoja, ka Artmanes piederīgie iepriekš vēlējās pieminekli novietot starp Ministru kabineta ēku un Kristus Piedzimšanas katedrāli, vietā, kur kādreiz Rīgā atradās boļševiku līdera Vladimira Iļjiča Ļeņina piemineklis.
Izcilā latviešu aktrise Vija Artmane nomira 2008.gada 11.oktobrī 79 gadu vecumā. Artmane ir viena no izcilākajām 20.gadsimta latviešu teātra un kino aktrisēm. Viņa tiek dēvēta par latviešu teātra leģendu un simbolu, par teātra karalieni.
Māra Liepas piemineklis - starp operu un Rīgas kanālu
Padomes locekļi norādīja, ka vietā starp kanālu un operas ēku, kur patlaban stāv operas darbinieku automašīnas, būtu jāizveido gājēju promenāde, kurā iederētos arī piemineklis izcilajam baletdejotājam.
Tika noraidīts Eižena Upmaņa piedāvājums pieminekli novietot skvērā Lāčplēša un Skolas ielas stūrī, iepretim mājai, kurā dzīvojis Liepa.
LETA jau ziņoja, ka 24.augustā tika parakstīts nodomu protokols par izcilā baletdejotāja Liepas pieminekļa izveidi Rīgā.
Dokumentu parakstīja projektā iesaistītās puses - kultūras ministrs Ints Dālderis (JL), Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC), projekta mecenāti Boriss un Ināra Teterevi un mākslinieka dēls, labdarības fonda vadītājs Andris Liepa.
Lai Māra Liepas piemineklis kļūtu par mākslinieciski augstvērtīgu pilsētvides objektu, Kultūras ministrija rīkos starptautisku konkursu, kurā aicinās piedalīties labākos un talantīgākos tēlniekus no Latvijas un ārvalstīm, kā arī nodrošinās profesionālu konkursā iesniegto darbu vērtēšanas žūriju, iekļaujot tajā pasaulē atzītus ekspertus.
Pieminekli baletdejotājam plānots atklāt pēc gada - 2011.gada 27.jūlijā, kad māksliniekam apritētu 75 gadi. Māra Liepas ģimenes iniciatīvu par pieminekļa izveidi finansiāli atbalstīt uzņēmies Borisa un Ināras Teterevu fonds.
2004.gadā tēlnieks Andris Vārpa bija izveidojis baletdejotāja Māra Liepas krūšutēlu, kuru Rīgas dome solīja novietot skvērā pie Latvijas Nacionālās operas. Toreiz Rīgā pie varas esošās Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas bijušais līderis Juris Bojārs vairākkārt izvirzīja ideju par piemiņas zīmes izveidošanu Mārim Liepam un tās novietošanu Operas apstādījumos.
2003.gada 27.jūlijā pie Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas tika atklāta piemiņas plāksne Mārim Liepam. Piemiņas plāksnei par pamatu ņemta vidusskolas 70.gadadienai veidotā tēlnieka Valta Barkāna piemiņas medaļa, kurā attēlots Liepa lēcienā Arama Hačaturjana baleta "Spartaks" izrādē. Piemiņas plāksnē ir Liepas autogrāfs un viņa populārais izteiciens: "Es gribu dejot simts gadus."
LETA
