Guntars Krasts Jakrinu dēvē par "tēvzemiešu" pelēko kardinālu

­

Jakrins aktīvi partijas dzīvē nav iesaistījies, taču bijis ar ietekmi. To aģentūrai BNS atzina ekspremjers Guntars Krasts, kurš TB/LNNK pameta, kritizējot padomēs iecelto cilvēku ietekmi partijā un lēmumu pieņemšanu šaurā lokā.

"Viņš [Jakrins] vienmēr bijis tāds kā pelēkais kardināls, vairāk saistīts ar [Roberta] Zīles un [Jāņa] Straumes kungu," norādīja Krasts, uzsverot, ka pats Jakrinu nav ļoti labi pazinis.

Laikā, kad Krasts bija TB/LNNK biedrs, Jakrins partijas aktivitātēs un organizatoriskajos jautājumos ar līdzdalību neesot izcēlies, tomēr viņam bijusi ietekme "tēvzemiešu" vadības līmenī.

"Partijas publiskajā telpā viņam [Jakrinam] nebija lielas autoritātes, kaut tāda bija Rīgas domē pie [Jāņa] Birka, pie [Kaspara] Gerharda," norādīja bijušais TB/LNNK biedrs.

Jau vēstīts, ka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots vērsās Saeimas Nacionālās drošības komisijā ar aicinājumu izmeklēt Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša un Jakrina tikšanos, kuras laikā uz Gailīti izdarīts spiediens par raidījumu saturu, kas skar Satiksmes ministriju. Jakrins mēģinājis panākt, lai ministriju rādītu pozitīvā gaismā vai nemaz. Tikšanās laikā arī pausti draudi, ka iespējamas nepatikšanas, ja tas netiks pildīts.

Vēlāk Jakrins presē uzsvēris, ka viņa un Gailīša notikušās sarunas iemesls bijusi nepārbaudīta informācija par iespējamu politisku vienošanos starp LTV Ziņu dienesta vadītāju un "konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām".

Jakrins paskaidroja, ka iespējamās vienošanās viena no sastāvdaļām esot, izmantojot ar LPP/LC saistīto brāļu Ģirta un Laura Dripes ietekmes kanālus, iekārtot "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā" Gailīša dzīvesbiedri apmaiņā "pret abiem brāļiem pietuvinātam politiskam spēkam interesējošiem sižetiem Latvijas Televīzijā".

Lai pārrunātu šo informāciju, viņš ticies ar Gailīti.

Savukārt Drošības policija (DP) sākusi pārbaudi par Jakrina iespējamo draudēšanu Gailītim iepriekšminētās tikšanās laikā.

Daļēji norobežojoties no skandāla, Nacionālās apvienības otra politiskā spēka "Visu Latvijai!" valde jau ir nosodījusi Jakrina rīcību un aicinājusi vēlētājus šo deputāta kandidātu no saraksta svītrot. Jakrins šo partneru aicinājumu laikrakstam "Diena" skaidroja, ka "jaunības degsme ir ņēmusi virsroku" un "viņi ir uzķērušies uz politisko konkurentu izmestā āķa".

Emīla Jakrina tēvs uzņēmējs Leons Jakrins jūlijā īsi pirms vēlēšanu saraksta iesniegšanas Centrālajā vēlēšanas komisijā (CVK) TB/LNNK ir ziedojis 14,5 tūkstošus latu. Leons Jakrins ir viens no īpašniekiem uzņēmumu grupai "Vincents" un ir arī viens no lielākajiem ziedotājiem TB/LNNK. Kopējā summa, kuru viņš pēdējo piecu gadu laikā partijai pārskaitījis, ir vairāk nekā 60,5 tūkstoši latu. Pēdējais šīs vasaras ziedojums ir visu laiku lielākais. Leons Jakrins 21,3 tūkstošus latu ir ziedojis arī "Jaunajam laikam", tiesa, naudas pārskaitījumi veikti tikai trīs gadus - 2004., 2005. un 2006. gadā.

Deputāta kandidātam Jakrinam, salīdzinot ar tēva ziedojumiem, ir nelieli uzkrājumi. Proti, viņš ir uzrādījis, ka skaidrā naudā uzkrājis divus tūkstošus latu, bet bezskaidras naudas uzkrājumi pārsniedz 30 tūkstošus. Deputāta kandidātam pieder laiva. Taču nekādu citu īpašumu, ne arī smalku automašīnu Jakrins CVK iesniegtajos datos nav uzrādījis.

Emīlam Jakrinam šīs jau ir trešās vēlēšanas pēc kārtas, kurās viņš startē no partijas TB/LNNK. Viņš bija deputāta kandidāts arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās 2006. gadā. Tolaik jaunajam deputāta kandidātam arī bija būtiskas pozīcijas partijas sarakstā,  proti, viņš tika iekļauts gan Rīgas listē ar trešo kārtas numuru, gan Zemgales - ar sesto kārtas numuru. Taču līdz strādāšanai Saeimā viņš tā arī nenonāca, Rīgā palikdams 31., bet Zemgalē pēdējais - 18. Jakrins startēja arī iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās, turklāt bija arī TB/LNNK vēlēšanu kampaņas vadītājs. Šoreiz gan bija skaidrs, ka krēsls Rīgas domē viņu īpaši neinteresē - partijas listē jaunietis tika iekļauts ar 21.kārtas numuru.

BNS/Foto: LETA

­