Dumpinieka Anša mīlas un politiskie skandāli. Tēvs neatklāj, kur atrodas un ko dara dēls
Nule meklēšanā izsludinātais 2009. gada 13. janvāra grautiņu dalībnieks Ansis Ataols Bērziņš ir bijis iesaistīts ne tikai Saeimas nama demolēšanā, bet arī citos politiskos un mīlas skandālos. Viņa tēvs, pazīstamais dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš neatklāj, kur atrodas dēls. Zīmīgi, ka viņu nav iztaujājusi arī policija.
Neskaitāmos skandālos iesaistītais Bērziņš ir visnotaļ revolucionāra personība, kura tagad bēguļo no policijas, esot ārzemēs un ar sabiedrību sazinās ar „Skype” un e-pasta starpniecību. Arī Kasjauns.lv izdevās ar viņu sazināties. Tomēr viņš nesaka, kur pašlaik atrodas.
Anša tēvs neatklāj, ko dara dēls
Sarunā ar Kasjauns.lv programmētāja un muzikanta Anša Ataola Bērziņa tēvs, dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš atklāja, ka viņu policija nav iztaujājusi, kur varētu atrasties notiesātais dēls.
Bērziņš sarunā ar Kasjauns.lv netieši gan lika noprast, ka viņš zina, kur atrodas un ko dara dēls. Viņš teica: „Parasti jau iedomājos, kā klājas manai ģimenei. Policija vēl mani nav iztaujājusi. Bet ja prasīs, tad ar viņiem man būs ko izrunāties. Viena lieta ir tā, ko sacīšu policijai, bet otra, ko saku žurnālistiem,” argumentē Bērziņš.
Politiskā emigrācija
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Rīgas apgabaltiesa februārī noraidīja Bērziņa sūdzību par viņam piespriesto sodu par piedalīšanos Vecrīgas grautiņos. Līdz ar to spēkā palika iepriekš pieņemtais spriedums, kas Bērziņam kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tas nozīmē, ka tiesai un Valsts policijai bija jāorganizē vīrieša nogādāšana cietumā.
Meklēšanā izsludinātais Ansis paziņojis, ka devies politiskajā emigrācijā un viņa atrašanās vieta nav zināma. Jūlija sākumā biedrība „13. Janvāris” paziņoja, ka portālā „Change.org" sākta parakstu vākšana par apcietinājuma atcelšanu Bērziņam. Petīcija adresēta Saeimai, ģenerālprokuroram un Augstākās tiesas priekšsēdētājam kā pusēm, „kuru rokās ir tiesiskas sviras situācijas labošanai, kā arī Valsts prezidentam kā tiesiskuma un konstitucionalitātes garantam”.
Ar„Skype” starpniecību noorganizētajā preses konferencē notiesātais paziņoja, ka no Latvijas valsts, par kuras atjaunošanu savulaik vēl kā skolēns cīnījies, neesot gaidījis savu notiesāšanu, lai gan nenoliedz, ka sviedis bruģakmeņus Saeimas logos. Ņemot vērā minēto, viņš jau vairākus mēnešus atrodas ārpus Latvijas. Vīrietis neatklāja, kurā valstī šobrīd uzturas. Vaicāts, vai valsts ir ārpus Šengenas zonas, vīrietis atbildēja: „Droši vien”.
Tiesas piespriestajam sodam viņš nepakļaujas un uzskata, ka izvairīšanās no soda vietā jāizmanto apzīmējums - atrašanās politiskajā emigrācijā. „Es atrodos politiskajā emigrācijā, jo par manu uzskatu paušanu mani vajā it kā demokrātiskas iekārtas varas orgāni,” norādīja Bērziņš.
Bērziņš vēl nezinot, kā rīkosies, ja Saeima, ģenerālprokurors un Augstākās tiesas priekšsēdētājs neņems vērā viņa atbalstītāju parakstīto petīciju. Apsūdzētais gan norādīja, ka vēl pastāv amnestijas iespēja.
13.janvāra grautiņi un to sekas Vecrīgā
Agresīvā mīlnieka skandalēšanās Rudzātos
Ansis Bērziņš savulaik bija pievienojies visnotaļ specifiskajai „Pēdējai partijai” un bija tās kandidāts Saeimas vēlēšanās. 2010. gada septembrī, tikai nedēļu pirms vēlēšanām, viņam Viļānu novada Dekšāres pagastā izcēlās ass konflikts ar viņa izredzētās, astoņpadsmitgadīgās Māras tuviniekiem. Bērziņš grasījās vest meiteni uz balli Rudzātos, bet tuvinieki meiteni nelaida; izdzirdējis cīņas troksni, deputāta kandidāts ilgi nedomāja: „Izspēru durvīm pildiņu un iekāpu iekšā, lai palīdzētu”.
Tobrīd divu bērnu tēvs Ansis bija precējies, lai arī tikai juridiski — attiecības ar sievu bija izirušas jau pirms 2 gadiem. Māras tuvinieki par Anša izrādīto uzmanību nemaz nepriecājās. „Tas velkas visu šo gadu, mums jau ir bail no viņa, viņš paliek agresīvs,” toreiz stāstīja meitenes māsa Marika. Marika pati ir no folkloristiem, tāpēc Bērziņu zina no senākiem laikiem: „Viņš ir arī man uzbāzies, Rīgā mēģināja durvis uzlauzt.”
Toreiz „Pēdējās partijas” priekšsēdi Gintu Knoku it nemaz neuztrauca Bērziņa darbība, viņš to uztvēra ar humoru: „Meitene ir pilngadīga, viņi viens otru mīl. Viņš ir latgalietis, straujas dabas.”
Uzņemot Bērziņu partijas rindās, nebija nekāds noslēpums, ka viņš bija ja ne pirmais, tad vismaz viens no pirmajiem, kas 2009. gada 13. janvārī ielidināja akmeņus Saeimas logos. Toreiz „Pēdējās partijas” vadība nesatraucās, vai ielu cīņas metodes atbilst partijas sludinātajām partijas liberālajām vērtībām.
Padzīšana no politikas
Tomēr vēlāk – 2011. gada vidū „Pēdējā partija” no savām rindām izslēdza vienu no partijas dibinātājiem – tieši Ansi Ataolu Bērziņu.
Partijas līderis Gints Knoks tolaik pastāstīja, ka „draudzīgi šķirties” no Bērziņa vajadzējis, jo pārāk atšķirīgi bijuši uzskati. Bērziņš partijas darbu uztvēris kā nebeidzamu ielu cīņu, kas līdz šim nav nesusi vēlamo rezultātu. Savukārt vairums biedru uzskata, ka partijai ir nepieciešama sava ideoloģija, un nosliecas uz citu metožu izmantošanu politiskajā cīņā.
„Šim cilvēkam nav pieņemamas liberālās vērtības, uz kurām balstās mūsu partija, viņam ir vajadzīga sava partija,” secināja Knoks. Līdzīgu uzskatu pauda arī partijas valdes locekle Zanda Slava. „Bērziņš pēc savas dabas ir agresīvs cilvēks un daudz ko gribēja darīt vardarbīgi. Mūsu partijai, kuras mērķis nav obligāti nokļūt pie varas, tas nebija pieņemams,” stāstīja Slava.
Dienas personība – Ansis Bērziņš
