Lembergs cīnās par gāzes vada atzaru uz Ventspili

Raidījums šo aktivitāti saista ar šogad gaidāmo Eiropas Savienības lēmumu par atbalstu nākotnes lielajiem investīciju projektiem. Atzara izbūvei būtu nepieciešamas 100 miljonu eiro (vairāk nekā 70 miljonu latu) lielas investīcijas.

Bez Ziemeļkurzemes gazifikācijas Eiropas atbalstam tikšot piedāvāta arī automaģistrāle Ventspils-Rīga, tāpat Liepāja-Maskava, ātrgaitas vilciens uz Maskavu un citi projekti. Eksperti uzskata, ka Lembergs, cīnoties par atbalstu gāzes vada atzaram uz Ventspili, grib panākt sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību nevis Rīgā, bet tā sauktajā Kurzemes galvaspilsētā, norāda raidījums.

Ekonomikas un Ārlietu ministrijām iesniegtajā projektā uzsvērts, ka maģistrālā gāzes vada izbūve veicinās rūpniecības uzņēmumu attīstību Kurzemē. Pirms pāris gadiem aprēķinus gāzes vada izbūvei uz Ventspili veica uzņēmums "Latvijas Gāze", kas secināja, ka Ventspils virziens nav perspektīvs un būvēt vajadzētu uz Tukumu, Smilteni, Alūksni, Gulbeni, Ludzu un Saulkrastiem. Lai projekts būtu perspektīvs, pusei no finansējuma jānāk no valsts.

Kā norāda raidījums, ja tiks uzbūvēts gāzes vads un sašķidrinātās gāzes termināls, tad šis projekts kļūs ne tikai par Kurzemes, bet visas Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

Premjers Valdis Dombrovskis skaidri nepasaka, vai gāzes vada izbūvi atbalstīs, taču domā, ka jautājums ir tikai "Latvijas Gāzes" kompetencē. Tomēr esot skaidrs, ka bez valsts atbalsta gāzes vada būvniecības projekts nevarēs pretendēt uz Eiropas naudu. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) šaubās vai gāzes vads būtu liekams prioritāro sarakstā un budžeta konsolidācijas laikā šādu priekšlikumu vispār uzskata par nekoleģiālu. Pēc viņa domām Eiropas atbalstam jāvirza nevis Ziemeļkurzemes gazifikācijas projekts, bet atbalsts autoceļu remontam.

Enerģētikas eksperti uzskata, ka ar gāzes vada atzaru Lembergs grib novirzīt sašķidrinātās gāzes termināla projekta izbūves vietu par labu Ventspilij. Tieši Latvijas gāzes tirgus liberalizācija būšot dzinulis sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai. Tas nopietni varētu pretendēt uz Eiropas atbalstu.

Bijušais ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka "Terminālis atmaksājas pārkraujot 2,5 miljardus kubikmetru. Tas ir aptuveni 50% no kopēja Baltijas patēriņa. Tādēļ, lai Eiropa to atbalstītu, šis projekts esot jāvirza visām trijām Baltijas valstīm kopā.

Valdība uzdevusi ekspertu grupai līdz maijam sagatavot slēdzienu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību. Šāda termināļa izmaksas būtu 500 miljoni latu.