2011. gada 25. marts, 14:06

Rīgas centrā piemin 25. marta deportācijas. FOTO

Jauns.lv

Apmēram 500 cilvēku šodien Rīgas centrā pieminēja 1949.gada 25.marta deportācijas. Lielākā daļa dalībnieku bija vecāka gadagājuma cilvēki, taču pasākumā piedalījās arī jaunieši.

Daudziem klātesošajiem rokās bija ziedi, savukārt gājiena priekšgalā nostājušies cilvēki rokās turēja Latvijas, kā arī Igaunijas un Lietuvas karogus sēru noformējumā.

Starp karogiem redzams arī partijas "Visu Latvijai" karogs. Daži iedzīvotāji turēja rokās papīra plakātus, uz kuriem lasāms aicinājums sasaukt otro Nirnbergas tribunālu, kurā šoreiz tiktu tiesāti komunistiskā genocīda veicēji.

Izskanot Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra spēlētajai Latvijas himnai, kā arī represēto pārstāvja un Saeimas priekšsēdētājas uzrunai, sākās ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Gājiens sākās pie Okupācijas muzeja. Pie Brīvības pieminekļa gājiena dalībniekus gaidīja liels pulks cilvēku, kas bija ieradušies, lai pieminētu deportāciju upurus. Nu jau vairāk nekā 500 klātesošajiem Saeimas priekšsēdētāja Āboltiņa norādīja, ka 25.marts ir viens no sāpīgākajiem datumiem Latvijas vēsturē, kad pret Latvijas tautu tika izvērsts absurds, pret kuru nebija iespējams cīnīties.

Viņa norādīja, ka par šiem notikumiem padomju laikā deportācijās cietušajiem cilvēkiem saviem bērniem nācās stāstīt pusčukstus. Bet tā kā esam pārcietuši šos notikumus, tagad varam iet uz priekšu. "Tieši tautas vēstures pārdzīvojumu dēļ mēs tagad spējam apvienoties, lai Latvijā dzīvotu laimīgas un pārtikušas ģimenes. Latvijas tauta sūri turēs piemiņā komunistiskajā genocīdā cietušos cilvēkus," uzsvēra Āboltiņa.

Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās arī ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V), Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), finanšu ministrs Andris Vilks (V) un citi Latvijas politiķi.