Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 16. un 17. aprīlī
Kinoteātrī „Rīga” vēl var pagūt uz viena no latviskā hiphopa kultūras pamatlicējiem Gustavo koncertuzvedumu „Pilsētas portāls”. Rīgā un Liepājā izskanēs augstvērtīgi klasiskās mūzikas koncerti.
Vienu no šiem koncertiem, kas skanēs Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, dzirdēs arī simtiem tūkstošu klausītāju visā Eiropā. Savukārt Spīķeros varēsim uzzināt, kāpēc puiši smaržo pēc apelsīniem.
Ir atklātas arī vairākas jaunas izstādes – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pasaules baletzvaigznes var redzēt Kanādas latvieša Ērika Dzeņa zīmējumos, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – slovāku moderno stiklu, bet mākslas galerijā „Jēkabs” – Valerija Baidas jaunākās gleznas.
1. Gustavo kino „Rīga” atklāj „Pilsētas portālu”
Ja vēl neesat paspējuši, tad kinoteātrī „Rīga” piektdien, 15. aprīlī un sestdien, 16. aprīlī pulksten 20.00 varat pagūt uz mūziķa Gustavo jauno koncetprogrammu „Pilsētas portāls”.
Kopā ar Gustavo uz skatuves kāps Dj Monsta, ilggadējais kompanjons R-Viss, kurš uz brīdi bija devies atvaļinājumā, kā arī neatkārtojamās balss un svilpošanas virtuozs Čižiks.
Gustavo rečitatīvu koncertā papildinās un muzikālajā ceļojumā pavadīs vijoļu kvartets, kontrabass, vibrofons, klavieres, ģitāra, klarnete, perkusijas un daiļvokāli.
Koncertā tiks izpildītas dziesmas no visiem trim Gustavo albumiem, „Beidzot”, „Pa pāris pantiem/Viesības viesnīcā” un „Trešā elpa”, taču muzikālais noformējums būs neierasts. Pretstatā klasiskajam hiphopam fonā skanēs liega mūzika, akcents būs uz melodiju un noskaņu, savukārt ritmiskā daļa būs ļoti minimāla. Šajā programmā iekļautas dziesmas, kuras līdz šim Gustavo koncertos neizpildīja, jo bija pārāk mierīgas.
Programmas doma ir paņemta no albuma „Trešā elpa” dziesmas „Pilsētas portāls”. Pats Gustavo par jauno koncertprogrammu saka: „Nomainot muzikālo pavadījumu, mainās arī tas, ko akcentējam savā redzeslokā. Ja, austiņās uzliec jautru mūziku, tad, virzoties pa pilsētu, arī pamanīsi jautrus notikumus, savukārt nopietnie atgadījumi šķitīs komiski. Koncerta mērķis ir paskatīties uz lietām no cita skatu punkta un to darīsim gan muzikāli, gan vizuāli.”
Sīkāk internetā: www,gustavo.lv .
Gustavo koncertuzvedums kinoteātrī „Rīga”2. Spīķeros puiši smaržos pēc apelsīniem
Neatkarīgais teātris „Dirty Deal Teatro” pēc četru mēnešu pārtraukuma ir atsācis aktīvu darbību Spīķeros (Rīgā, Maskavas ielā 12/k2) un piedāvā pirmizrādi – „Puiši smaržo pēc apelsīniem”.
Iestudējuma, kurš tapis pēc Gaja Devenporta stāsta motīviem, režisors ir Vladislavs Nastavševs, bet lomās - divi citi režisori - Jurijs Djakonovs un Toms Auniņš.
Radošā grupa par izrādi teic: „Divu jaunu futbolistu fiziskajai darbībai un pārdomām par futbola dabu un spēles jēdzienu kopumā tiks pretstatīts divu padzīvojušu antropologu dialoga ieraksts, kurā viņi runā par mītisko domāšanu, par to, vai tā ir tikai posms mūsdienu, civilizētā cilvēka domāšanā vai arī tā ir pilnīgi atšķirīgs pasaules uztveres un izzināšanas veids. Tādējādi jaunie futbolisti zināmā mērā tiks salīdzināti ar pirmatnējiem iedzīvotājiem. Izrāde veidojas kā fiziskā un radio teātra kolāža.”
Izrādes režisors Vladislavs Nastavševs studējis teātra režiju Londonā un Sanktpēterburgā, iestudējis izrādes „Cochrane Theatre” (Londonā) un „Belvoir Theatre” (Sidnejā). „Dirty Deal Teatro” skatītāji viņu atceras kā izrādes „Mitjas mīlestība” režisoru. 2010. gada „Spēlmaņu naktī” viņš par izrādes „Mitjas mīlestība” režiju nominēts kategorijā „Gada jaunais skatuves mākslinieks”, viņa darbu augsti novērtējuši arī Krievijas teātra profesionāļi. 2010. gada vasarā Maskavā Vladislavam Nastavševam tika piešķirta stipendija „Teātra iniciatīvu atbalstam”.
Nākamās „Puiši smaržo pēc apelsīniem” izrādes: 29. aprīlī pulksten 13.00 un 19:00, kā arī 30. aprīlī pulksten 19.00.
3. „Kristus ciešanas un augšāmcelšanās” Rīgas Svētā Jāņa baznīcā
Valsts Akadēmiskais koris „Latvija” un Māris Sirmais 16. aprīlī pulksten 19.00 klausītājus aicina uz Rīgas Svētā Jāņa baznīcu, kur beidzot notiks ilgi gaidīts mūzikas notikums - Latvijas klausītājiem atkal būs iespēja dzirdēt Ērika Ešenvalda darbu „Kristus ciešanas un augšāmcelšanās” („Passion and Ressurection”). Šis darbs tapis pēc Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” pasūtījuma un savu pasaules pirmatskaņojumu piedzīvoja 2005. gadā 8. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. Ērika Ešenvalda mūzika šobrīd gūst aizvien plašāku starptautisko atzinību, to atskaņo arī Kanādā, ASV, daudzviet Eiropā.
Koncerta programmā būs iekļauta ar Franka Martēna „Mesa dubultkorim”. Koncertā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”, „Sinfonietta Riga”, soliste Kristīne Gailīte, diriģents Māris Sirmais.
Jāteic, ka šo koncertu neklātienē dzirdēs arī simtiem tūkstošu klausītāju visā Eiropā. Koncerts notiek sadarbībā ar Latvijas Radio programmu „Klasika”. Ik gadu vienu svētdienu pirms Lieldienām Eiropas raidorganizācijas apvienība (EBU) koordinē īpašu Eiroradio projektu „Palm Sunday” („Palmu svētdiena”), kurā ar atbilstošu svētku mūzikas tematiku savu artavu sniedz EBU dalībvalstis un šīs dienas koncertu maratonam seko ļoti daudzu valstu klausītāji.
Svētdien, 17. aprīlī visas dienas garumā Latvijas Radio 3. programma „Klasika” translēs šī gada Palmu svētdienas svētku koncertus no Austrālijas, Rumānijas, Spānijas, Nīderlandes, Latvijas, Beļģijas. Zviedrijas un Lielbritānijas. Savukārt koncertu no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas Latvijas Radio 3. programmā varēs dzirdēt pulksten 17.50.
Sīkāk internetā: www.koris.lv .
16.aprīlī Ešenvalda „Kristus ciešanas un augšāmcelšanās” Rīgas Svētā Jāņa baznīcā
4. Liepājas Simfoniskais orķestris uzstājās kopā ar Latvijas Radio kori
Vēl viens izcils klasiskās mūzikas koncerts šajās brīvdienās ir Liepājas Simfoniskā orķestra un Latvijas Radio kora uzstāšanās. Tā piektdien 15. aprīlī pulksten 19.00 notiks Liepājas Latviešu biedrības namā, bet 16.aprīlī pulksten 19.30 Rīgā, Lielajā ģildē.
Kora un orķestra sniegumā dzirdēsim Johannesa Brāmsa gandrīz pārpasaulīgi caurspīdīgo „Likteņdziesmu ar Helderlina motīviem”, Franča Šūberta ērģeliski svinīgo „Garu dziedājumu pār ūdeņiem” un divas izcili skaistas Roberta Šūmaņa partitūras – „Rekviēmu Minjonai” un „Naktsdziesmu”. Visi šie opusi sen nav bijuši Latvijas mūzikas apritē.
Liepājas Simfoniskā orķestra sniegumā skanēs arī Volfganga Amadeja Mocarta tā saucamā Lincas simfonija, kas tapusi Austrijas pilsētā Lincā Mocarta laulības pirmajā gadā, kad gan mīlas, gan mūzikas, gan naudas lietas bija viļņa virsotnē. Vietējais grāfs padzirdējis, ka pilsētā caurbraucot viesosies populārais komponists, pasūtījis viņam simfoniju, kas tūlīt pat atskaņota.
Diriģents Kaspars Putniņš par šo programmu saka: „Kaut arī koncertprogramma tiešā veidā nesasaucas ar ciešanu laika mūziku, tomēr visi tajā esošie skaņdarbi uzdod lielos jautājumus, neviens no tiem nav sadzīvisks un vienkārša priecāšanās par skaņu un kopspēli, drīzāk filozofisks vispārinājums par dzīvi un tās dabu. Romantisma laikmeta vokāli simfoniskie darbi parasti asociējas ar lieliem sastāviem, monumentālu skaņu; šoreiz mēģināsim atklāt tās mocartisko – trauslo, smalko slāni. Mūzika patiešām brīnišķīga un mēs darīsim visu, lai tā elpotu, dzīvotu un skanētu adekvāti tam, cik ģeniāli tā ir uzrakstīta.”
Sīkāk internetā: www.lso.lv .
5. Balets Nacionālajā mākslas muzejā
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) Mazajā zālē 16. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros līdz 22. maijam ir skatāma latviešu izcelsmes Kanādas mākslinieka Ērika Dzeņa zīmējumu izstāde „Balets”.
Ēriks Dzenis ir dzimis 1925. gada maijā Valmieras pusē. Jau kopš agras bērnības viņu saistīja zīmēšana, ar domu kādreiz kļūt par mākslinieku. Skolotāji gan ieteica domāt par praktiskāku darbu un zīmēt vai gleznot tikai brīvajā laikā nedēļu nogalēs.
1940. gadā Dzeņa ģimeni skāra padomju okupācijas slogs un režīma represijas. No 1943. gada Ēriks Dzenis sācis glezniecības studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, bet 1944. gadā emigrējis uz Vāciju, kur no 1947. līdz 1949. gadam turpinājis mācības Eslingenes Latviešu mākslas skolā.
1950. gadā Ēriks Dzenis ieceļojis Kanādā. Strādājis par ilustratoru reklāmas nozarē un turpinājis studijas Ontario Mākslas akadēmijā. Figurālai zīmēšanai un gleznošanai par modeļiem mākslinieks izraudzīja galvenokārt dejotājus. Kopš 1977. gada mākslinieks nodevies tikai radošam darbam, sarīkojis vairākas personālizstādes. Eļļas, akvareļa un pasteļa tehnikā gleznojis, kā arī zīmējis baleta ainas, pievērsies arī portretam.
Ēriks Dzenis ir Kanādas latviešu mākslinieku apvienības „Latvis” biedrs, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras Fonda tēlotājmākslas referents. Ievēlēts Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā padomē, 26 gadus vadījis Latviešu Centra mākslas komiteju.
Ērikam Dzenim izveidojušies kontakti ar lielajiem pasaules baletiem, tiem viesojoties Toronto un Ņujorkā. Viņam personīgi radās iespēja fotografēt un skicēt pasaules baleta lielās zvaigznes, iepazīt tās, piemēram, Rūdolfu Nurijevu, Karenu Keinu, Veroniku Tenantu, Nadju Postu un citus.
Kopš 1970. gada Ēriks Dzenis regulāri piedalījies tēlotājas mākslas izstādēs par baleta un dejas tematiku. Izstādei Rīgā izvēlētais zīmējumu komplekts droši un atraisīti, kompozicionāli raksturīgi un pārliecinoši rāda autora spējas skopās līnijās attēlot kustības spēku un iekšēju dinamiku.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .
Izstāde par pasaules baleta zvaigznēm Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā6. Slovāku mūsdienu stikls Dizaina muzejā
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Vecrīgā, Skārņu ielā 10/20) līdz 26. maijam ir skatāma laikmetīgās slovāku stikla mākslas izstāde.
Izstāde sniedz ieskatu Slovākijas mūsdienu stikla mākslas galvenajos attīstības virzienos un iepazīstina ar 14 vadošo slovāku stikla mākslinieku daiļradi. Tajā iekļautie vairāk nekā 60 dažādu paaudžu autoru darbi veido bagātīgu priekšstatu par mūsdienu stikla mākslas attīstības tematisko virzienu plašo diapazonu, formu un krāsu valodas daudzveidību, laikmetīgām tehniskajām novitātēm.
Izstādē veiksmīgi apvienoti atšķirīgi mākslinieciskās izteiksmes stili un dažādu autoru rokraksti. Tās ideja ir ne tikai sniegt kompleksu pārskatu par nozares attīstību Slovākijā, bet arī parādīt mākslinieku radošos meklējumus attieksmē pret vienu un to pašu materiālu.
Viens no izstādē apskatāmo eksponātu autoriem ir ilggadējais Slovākijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas mācībspēks, pedagogs Viktors Oravecs, kura darbos vērojam filozofisku izteiksmību. Patrika Illo darbu kolekcija, savukārt, ekspozīcijā pārstāv to dizaina virzienu, kurā lietojamie priekšmeti iet rokrokā ar mākslinieciski brīvu izteiksmes formu valodu. Ar vairākiem darbiem izstādē var iepazīt stikla mākslas pasaules klases meistara Jana Zoričaka radošo daiļradi, kā arī vairāku citu mākslinieku radošās un tehniskās veiksmes. Līdzās jau pazīstamiem slovāku māksliniekiem un Mākslas akadēmijas pedagogiem, ekspozīcijā redzam vairākus studentu pieteikumus.
Izstāde ar panākumiem jau izrādīta Somijas Stikla muzejā „Riihimäki” un Igaunijas Lietišķās mākslas un dizaina muzejā Tallinā. Pēc eksponēšanas Rīgā tā mēros ceļu uz vairākām citām Ziemeļeiropas galvaspilsētām.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
Vecrīgas mākslas galerijā „Jēkabs” (Jēkaba iela 26/28, k.2) līdz 7. maijam ir skatāma Valerija Baidas personālizstāde, kurā ir eksponētas mākslinieka gleznas, kas tapušas laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam.
Valerijs Baida ir pārliecinošs gleznotājs un izcils zīmētājs. Viņš rada spilgtus darbus žanros, kuri kopā ar zīmējuma skolu ir gandrīz pazuduši no izstāžu zālēm: interjera, arhitektūras un psiholoģiskā portreta glezniecībā.
Valerijs Baida glezno arī ainavas, marīnas un klusās dabas, kur pārdzīvojuma spēks un patiesums veido formas pilnību, personīgu rokrakstu. Intensīva krāsu palete, spēcīgs otas uzlēciens, kontrasts saasina gaismēnas un gaisa perspektīvas gleznošanas klasiskos principus.
Mākslinieks ir dzimis 1958. gadā Krievijā. No 1983. gada līdz 1989.gadam viņš studējis Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta mākslas fakultātē. Tas ļāvis viņam apvienot mākslinieka - inscenētāja savdabīgo kompozīciju un labu akadēmiskās glezniecības reālisma skolu satraucošā tēlainībā. Kopš 1991. gadu mākslinieks dzīvo Latvijā, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
Sīkāk internetā:
Elmārs Barkāns/ Foto: Edijs Pālens/ LETA, publicitātes foto
