1dienas
21stundas
43minūtes
56sekundes

Abonē 2025. gadam ar atlaidēm līdz 57% un saņem garantētas dāvanas 55€ vērtībā!

Abonēt žurnālu
Saeima neļauj veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā
Politika

Saeima neļauj veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā

Jauns.lv

Saeima šodien nedeva atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā. Par atļauju veikt kratīšanu balsoja 35, pret - septiņi, bet atturējās - 37.

Saeima neļauj veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā...
Saeima noraidīja KNAB lūgumu ļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā
Saeima noraidīja KNAB lūgumu ļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā

KNAB lūgumu iepriekš noraidīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Par atļaujas došanu balsoja divi komisijas deputāti - Janīna Kursīte (V) un Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), bet trīs deputāti atturējās - Vitālijs Orlovs (SC), Imants Bekešs (PLL) un Jānis Klaužs (ZZS).

Savukārt Šlesers žurnālistiem iepriekš apgalvoja, ka kratīšanas lieta ir politizēta. Deputāts arī piebilda, ka tā var ietekmēt Valsts prezidenta vēlēšanas, kur var būt izšķiroša arī viena deputāta balss.

"Ja man būs jānodarbojas ar paskaidrojumu sniegšanu KNAB, man neatliks laika iedziļināties abu prezidenta amata kandidātu izvēlē, līdz ar to arī mana balss var būt izšķiroša," teica Šlesers.

Šlesers iepriekš atzina: ja Saeima nobalsos par atļaujas došanu kratīšanai dzīvesvietā, viņam principiālu iebildumu nebūšot. Tā kā Šleseru ģimenē ir divas dzīvesvietas, deputāts vēlētos būt klāt abās kratīšanās, "lai pārsteigumi nerastos".

Kā ziņots, KNAB rīcībā esošie 20.maijā sāktā kriminālprocesa materiāli liecina, ka Šlesers, gatavojoties parlamenta vēlēšanām, pieprasījis aviokompānijas "airBaltic" vadītājam Bertoltam Flikam veikt pretlikumīgas darbības ar "airBaltic" vai Rīgas reklamēšanas biroja "Live Riga" finanšu līdzekļiem Šlesera un partijas LPP/LC popularizēšanai medijos.

Šlesers esot pieprasījis Flikam slēgt fiktīvus līgumus par "airBaltic" pakalpojumu reklamēšanu vai Rīgas pilsētas tēla popularizēšanu ar vairākiem masu medijiem, taču faktiski medijiem pārskaitītā nauda esot bijusi domāta politiķu reklamēšanai.

KNAB uzskata, ka Fliks ļaunprātīgi izmantojis savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli un izpildījis Šlesera norādījumus - "airBaltic" vārdā noslēdzis fiktīvus līgumus par reklāmas izvietošanu ar masu mediju īpašnieku uzņēmumiem un pārskaitījis tiem vismaz 100 000 latu.

Tāpat kriminālprocesā esošie materiāli saturot arī ziņas par to, ka Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO), SIA "Zaķusala Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Euroline", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" un SIA "Abi krasti". Šlesers savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījis, ka viņam pieder kapitāla daļas minētajos uzņēmumos.

Kā liecina dokumentu kopijas, KNAB uzskata, ka 2010.gada oktobra pirmajā pusē, kad Šlesers tika ievēlēts par Saeimas deputātu un vairs nevarēja saglabāt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš izplānojis un veicis darbības, lai par Rīgas brīvostas vadītāju kļūtu viņa partijas biedrs, tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC). Tādējādi Šleseram esot bijusi iespēja saglabāt ietekmi uz Rīgas brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem, kas skar viņam slēpti piederošos uzņēmumus.

RTO kapitāla daļas patlaban pastarpināti pieder Šveicē reģistrētajam uzņēmumam "Zein Holding AG". Tai pašā laikā Šlesers esot saņēmis dividendes no RTO, kā arī aktīvi piedalījies šī uzņēmuma vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, liecinot kriminālprocesa materiāli.

No kriminālprocesā iegūtajām sarunām izriet, ka Šlesera pretlikumīgo rīcību apzinājušies un to atbalstījuši gan AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols, gan RTO pastarpināts līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, gan arī Koziola uzticības persona - juriste Baiba Krieviņa-Sutora.

"airBaltic" un vēl vairāku ar aviācijas, transporta un tūrisma biznesu saistītu firmu, piemēram, "Baltic Taxi" līdzīpašniece SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

RTO īpašnieces ir SIA "Piejūras investīcijas" ar 36% daļu, SIA "LatMorPortTrans" ar 20% daļu un SIA "BTH Rīga" ar 44% daļu, liecina "firmas.lv" dati. "Piejūras investīciju" īpašnieks ir Šveices uzņēmums "Zein Holding AG", "LatMorPortTrans" pieder Kipras firmai "Mariniera Limited", bet "BTH Rīga" īpašnieces ir SIA "Operate" ar 54.55% daļu un SIA "Ostas parks" ar 45.45% daļu. "Ostas parks" pieder Jānim Lācim, bet "Operate" pastarpināti caur divām citām SIA - Modrim Ozoliņam.

Savukārt RTO pašai pieder daļas vēl 13 uzņēmumos - pilnībā SIA "Rīgas Centrālais termināls", SIA "Skonto-Metāls", AS "Rīgas 1. saldētava", SIA "Juta termināls", SIA "RTO Vagonu serviss", SIA "Riga Container Terminal", SIA""RTO Investīcijas", SIA "RTO Management" un SIA "Ogļu termināls", 95,56% SIA "RTO Projekti" daļu, 80% SIA "Kravu ekspedīcija" daļu, 49% SIA "Riga Fertilizer Terminal" daļu un trešdaļa SIA "RTO Komunālserviss".

SIA "Abi krasti" kopš šā gada 3.marta pilnībā pieder senam Šlesera biznesa partnerim Viesturam Koziolam, bet iepriekš 20,06% šī uzņēmuma daļu piederēja arī Askoldam Bērziņam.

SIA "Euroline" pieder Norvēģijā reģistrētam uzņēmumam "Tritan Group AS", SIA "Zaķusala Estates" īpašnieki vienādās daļās ir "Tritan Group AS" un būvkompānija "Merks", bet vērienīgos apbūves plānus Andrejsalā iecerējusī SIA "Jaunrīgas atīstības uzņēmums" (JAU) pieder Norvēģijas kompānijai "PortPro".

"Tritan Group AS" un "PortPro" līdzīpašnieks caur pagaru uzņēmumu ķēdi ir Koziols, vēsta portāls "pietiek.com", atsaucoties uz "Lursoft" datu bāzi un Norvēģijas publisko reģistru ziņām.

No vairāk nekā pusotra desmita Koziolam pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumu vislielākā parādu nasta ir viņam simtprocentīgi piederošajai SIA "Lauku attīstības inovāciju fonds" (LAIF) - tās kreditoru prasību kopapjoms tuvojas 4,7 miljoniem latu. Tomēr, tieši ar šo SIA saistās Koziola nopietnākie biznesa plāni - viņš tai aizdevis pašam piederošus vai, iespējams, no Šlesera vai citām personām aizņemtus vairāk nekā četrus miljonus latu, norāda portāls. LAIF reālās biznesa intereses un līdzdalība Latvijā nomaskētas, izmantojot pagaru ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ķēdi.

Saskaņā ar oficiāliem dokumentiem šai SIA pieder 80,28% akciju Norvēģijā reģistrētajā AS "Asito Holding" - tajā ieguldīti vairāk nekā 4,57 miljoni latu. Arī šis uzņēmums, kas dibināts investīcijām Norvēģijā un ārpus tās, aktīvu saimniecisko darbību neveic, taču tam pieder 56,67% akciju citā šajā valstī reģistrētā uzņēmumā - AS "Aragon", kuraotrs lielākais akcionārs ir AS "Urban Development Group", kas pilnībā pieder kādreizējam Šlesera biznesa partnerim Turmudam Stēnem Johansenam.

"Aragon" pieder trešā daļa akciju "Tritan Group", kurā vairāk nekā 63% akciju saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām tāpat pieder personiski Koziolam, un 56% akciju "PortPro". Uzņēmumam pieder arī puse akciju AS "Atom Invest".

"PortPro" pārējie akcionāri saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām ir SIA "Solid Foundation" ar 24% daļu un SIA "Andrejsosta" ar 20% akciju.

"Solid Foundation" simtprocentīgi pieder kādreizējam Andra Šķēles "Ave Lat grupas" darbiniekam Jānim Leimanim.

Savukārt SIA "Andrejsosta", kāda minēta Norvēģijas reģistros, Latvijas Uzņēmumu reģistrā nav atrodama, taču vārds "Andrejosta" ir ietverts arī kompāniju "Jahtu serviss Andrejosta" un "Rīgas jahtu centrs Andrejosta" nosaukumos. Tās abas pastarpināti pieder Šķēles ģimenei, kaut gan nekas uzņēmumu gada pārskatos nenorāda uz to, ka tiem varētu piederēt kapitāldaļas kādā Norvēģijā reģistrētā kompānijā, norāda "pietiek.com".

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA