Šogad Jāņos fanātiķi latvju dainas nededzinās
Sabiedrība

Šogad Jāņos fanātiķi latvju dainas nededzinās

Jauns.lv

Pēc pagājušā gada skandāla ar grāmatu dedzināšanu „Jaunā paaudze” šogad „kaitīgās literatūras” sārtu nekurs. Vismaz publiski šāds pasākums nav izsludināts.

Šogad Jāņos fanātiķi latvju dainas nededzinās...
Šogad Aleksandra Ļedjajeva vadītā sekta Jaunā paaudze grāmatu dedzināšanu nav ieplānojusi.
Šogad Aleksandra Ļedjajeva vadītā sekta Jaunā paaudze grāmatu dedzināšanu nav ieplānojusi.

Kasjauns.lv pērn rakstīja, ka Līgo svētku priekšvakarā, 22. jūnijā, „Jaunā paaudze” savā lūgšanu namā Pārdaugavā rīkoja par starpkonfesionālu nodēvētu pasākumu „Nē pagānisma kultam Latvijā”.

Tajā analizēja latviešu tautas Līgo svētku tradīciju okultās saknes un to ietekmi uz cilvēkiem, bet pēc tam sakūra sārtu, lai sadedzinātu okultās grāmatas un fetišus. Liesmas sakūra šašlika kastēs, ugunī lidoja gan okultā literatūra, gan arī latvju dainas, pasakas, „Mārtiņa dziesmu grāmata” un pat Jāņa Jaunsudrabiņa „Baltā grāmata”.

Analīze par Līgo svētkiem izpaudās ar vēstījumu, ka latvieši guļ pie kvēpināmiem altāriem un savos vēmekļos, pie viena sektas vadonis Aleksejs Ļedjajevs nosauca Andreja Pumpura eposa varoni Lāčplēsi par zoofilijas produktu.

Oficiālajā dedzinātāju paziņojumā bija pausts, ka pasākumu „Nē pagānisma kultam Latvijā” atbalsta arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca un citas tradicionālās konfesijas. Viņu mācītāji paši gan tur neieradās.

Šāda rīcība šķita nosodāma pat „Jaunajai paaudzei” draudzīgiem politiķiem. Rīgas Domes Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (Pirmā partija/”Latvijas ceļš”) izteicās: „Esmu pieredzējis laikus, attieksmi pret literatūru, kad bija stingra cenzūra. Katrs ir tiesīgs uz savu spriedumu, bet informācijas aizliegums diez vai palīdz radīt sabiedrībai vērtīgu, izglītotu personību. Es tādu pasākumu neatbalstu.”

Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags intervijā žurnālā „Patiesā Dzīve” centās diplomātiski izlaipot: „Tā ir jauna reliģiska kustība. Viņi tic tam pašam Kristum, bet visam, ko viņi māca, es, protams, nevaru piekrist. Nezinu, ko viņi tur dedzināja... (..) Domāju, ir ļoti slikti, ja cilvēki iesaistās maģiskās praksēs, okultismā, buršanā, vārdošanā, zīlēšanā, spiritismā. Bet jāsaprot arī tas, kādu signālu dod publiska grāmatu dedzināšana...”