Kriminologs: Latvijai jāpievērš lielāka uzmanība drošībai internetā
Pēc traģiskajiem notikumiem Norvēģijā Latvijā būtu jāvērš lielāka uzmanība drošības jautājumiem interneta vidē, sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes dekāns kriminologs Andrejs Vilks.
Kriminologs skaidroja, ka Lielbritānijā un citās pasaules valstīs darbojas sistēma "Echalon", ar kuru tiek kontrolēta informācijas plūsma virtuālajā vidē. Ar tās palīdzību tiek kontrolēti komunikācijas līdzekļi: faksi, skeneri, datori, mobilie telefoni. Vilks norādīja, ka arī Latvijai būtu jāpiedalās šajā programmā, jo pašlaik, ja rastos kādi draudi vai riski attiecībā uz drošību valstī, nepieciešamā informācija varētu būt nepieejama.
Tai pat laikā Vilks atzina, ka interneta vides kontrole pilnībā neizslēdz riskus, jo informācija, kas cirkulē virtuālajā vidē, tiek analizēta tikai atsevišķos gadījumos. Tā Norvēģijas drošības iestādes vēl pirms terora akta bija fiksējušas, ka tiek iegādātas bīstamas ķīmiskās vielas, tomēr nepievērsa tam uzmanību.
Drošības policija (DP) aģentūru LETA informēja, ka savas kompetences ietvaros tā pievērš uzmanību interneta resursiem un sociālajiem tīkliem, tomēr kādi papildus drošības pasākumi pašlaik netiek plānoti.
DP atzīmēja, ka internets un virtuālā vide ir resurss, ko ļoti vienkārši un efektīvi var izmantot dažādu radikālu un ekstrēmistisku uzskatu paušanai, informācijas apmaiņai starp radikālām organizācijām, atbalstītāju piesaistīšanai un jaunu biedru vervēšanai. Lai gan DP pievērš uzmanību interneta resursiem un sociālajiem tīkliem, veicot pastāvīgu interneta vides monitoringu, tomēr atzīst, ka šī vide tās apjoma un dinamiskuma dēļ ir grūti kontrolējama.
Jau ziņots, ka Norvēģijas traģisko notikumu pamudināta, Igaunija plāno ciešāk novērot interneta vidi, lai atklātu ekstrēmistu potenciālos plānus. "Mēs gaidām Norvēģijas izmeklēšanas rezultātus un pēc tam spriedīsim, vai nepieciešams veikt izmaiņas Igaunijas likumdošanā," paziņoja par valsts iekšējo drošību atbildīgais Igaunijas Iekšlietu ministrijas darbinieks Erki Korts.
"Pašreiz skaidrs ir viens - kā preventīvu pasākumu mēs plānojam palielināt interneta novērošanu, lai varētu no interneta savākt informāciju par iespējamiem uzbrukuma plāniem vai jebko citu, kas var apdraudēt iekšējo drošību," viņš piebilda.
No Stokholmas saņemtās ziņas liecina, ka Norvēģijas slaktiņa sarīkotājs Anderss Bērings-Breivīks bijis kāda zviedru neonacistu foruma biedrs un pirms uzbrukumiem ievietojis internetā 1518 lappušu garu "manifestu", kurā atzinis, ka uzbrukumus plānojis jau gadiem ilgi, un paudis cerības, ka slaktiņš palīdzēs viņa "manifesta" izplatīšanai.
Arī Somija ir paziņojusi, ka turpmāk pievērsīs lielāku uzmanību fragmentārajai informācijai jeb tā sauktajiem vājajiem signāliem - gadījumam, ja tie saistīti ar īstiem teroristu draudiem.
Jau ziņots, ka 32 gadus vecais Bērings-Breivīks tika aizturēts piektdien Ūteijas salā, kur viņš vadošās Darba partijas jauniešu grupas vasaras nometnē sarīkoja asinspirti. Slaktiņš Ūteijā sekoja spēcīgam sprādzienam pie valdības ēkām Oslo centrā.
Saskaņā ar oficiāli apstiprinātajiem datiem sprādzienā Oslo centrā bojā gājuši astoņi cilvēki un vēl 30 ievainoti, bet apšaudē Ūteijas salā nogalināti 68 cilvēki un vēl 67 ievainoti.
