Par meitas zaudējumu Talsu traģēdijā piedzīs 20 000 latu kompensāciju
Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atstāja spēkā spriedumu, ar kuru 2010.gada martā no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) par labu Anitai Bērtelsonei, kura 1997. gadā Talsu traģēdijā zaudēja meitu, piedzīta 20 000 latu kompensācija par viņai nodarīto morālo kaitējumu.
Kopumā par morālo kaitējumu saistībā ar traģisko negadījumu Talsos 1997.gada 28.jūnijā, kad Iekšlietu ministrijas (IeM) rīkotajos svētkos, krītot auto pacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni, tostarp Bērtelsones meita un otra prasītāja šajā lietā - Raivja Kančuka - māsa, Bērtelsone un Kančuks lūdza no valsts Iekšlietu ministrijas (IeM) un VUGD personā piedzīt 750 000 latu.
2010. gada 16. martā AT Civillietu tiesu palāta par labu Bērtelsonei no VUGD prasīto 500 000 latu vietā piedzina 20 000 latu, bet Kančuka prasību par 250 000 latu piedziņu pilnībā noraidīja.
Spriedumu VUGD un prasītāji pārsūdzēja AT Senātā, kas šodien nosprieda apstrīdēto Civillietu tiesu palātas spriedumu atstāt negrozītu, bet kasācijas sūdzības noraidīt, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.
Šodien pasludināts saīsināts sprieduma teksts, bet ar tā motīviem būs iespējams iepazīties no 10. oktobra.
Pirmajā instancē Bērtelsones un Kančuka prasību izskatīja Rīgas apgabaltiesa, kas 2007. gada 26. septembrī nolēma no valsts VUGD personā par labu abiem prasītājiem piedzīt 100 000 latu.
Par labu Bērtelsonei tiesa toreiz nolēma piedzīt 80 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, bet par labu Kančukam - 20 000 latu.
Tāpat no VUGD par labu prasītājiem pirmās instances tiesa nolēma piedzīt ar tiesāšanos saistītos izdevumus 1290 latu apmērā. Prasības daļu, kurā cietušie vērsās pret IeM, tiesa noraidīja.
Apgabaltiesas spriedumu AT pārsūdzēja VUGD.
Jau ziņots, ka kopumā tiesā iesniegtas vairāk nekā desmit prasības saistībā ar 1997.gada 28.jūnijā notikušo traģēdiju.
Pacēlājs bija novietots uz automašīnas "Kamaz" bāzes, šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu kā simboliska svētku lāpa. Taču pacēlājs tika izmantots pavisam citiem mērķiem - tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts apmēram 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.
Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērnu. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.
Krimināllieta, kas tika ierosināta pēc negadījuma, četrus gadus "riņķoja" pa visām tiesu instancēm, līdz 2002.gada decembrī AT Senāts pieņēma galīgo lēmumu, atstājot spēkā spriedumu, ar kuru bijušais Talsu ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Pēteris Bekmanis un inspektors Modris Keiselis tika attaisnoti, bet VUGD priekšnieka vietniekam Pāvelam Zagorskim piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Cietušo iesniegtās civilprasības, kas pārsniedza 5,5 miljonus latu, tika atstātas bez izskatīšanas.
Saldus rajona tiesā lietas izskatīšana sākās 1998. gada sākumā, kad uz apsūdzēto sola bez trīs jau minētajām amatpersonām sēdās arī liktenīgā autopacēlāja šoferi Vilnis Griķis un Igors Ivanovs. Viņus tiesa atzina par vainīgiem nonāvēšanā aiz neuzmanības, smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas sodāma ar reālu brīvības atņemšanu, taču piemēroja viņiem Amnestijas likumu un atbrīvoja no turpmākās reālas soda izciešanas cietumā. Šo spriedumu vēlāk atstāja spēkā arī citu instanču tiesas.
LETA
