Kur pazuduši ķīnieši? Kāpēc Baltijā nav tūristu no Ķīnas?

Pirms vairāk nekā pieciem gadiem Ķīnas komunistu vadoņi piekrita mazliet paārdīt „Lielo Ķīnas mūri” un saviem pavalstniekiem atļāva brīvāk doties ceļojumos ārpus savas valsts robežām. Visā pasaulē sāka gaidīt ķīniešu ceļotāju barus, arī Baltijas valstīs. Tikai neko dižu neesam sagaidījuši...

2005. gadā Ķīna saviem pilsoņiem atcēla ceļošanas ierobežojumus ārpus valsts robežām. Klusā okeāna Āzijas tūrisma asociācijas augsta ranga menedžeris Džons Koldovskis toreiz prognozēja, ka visā pasaulē varētu būtiski pieaugt ķīniešu tūristu skaits. Kaut arī ķīniešu galvenie ceļojumu galamērķi ir kaimiņzemes, arī Eiropā ķīniešu tūrists kļūs aizvien pazīstamāks, teica Koldovskis. Viņš uzsvēra, ka Eiropas tūrisma firmām būtu jāsagatavojas akceptēt arī ķīniešu valūtu, jo Ķīnas pilsoņi drīkst turēt svešā valūtā tikai 2 000 ASV dolāru (Ls 1032), bet kredītkartes šajā zemē vēl ir luksus lieta.

Šo sešu gadu laikā Latviju ķīniešu ceļotāju pūļi nav pārplūdinājuši un mūsu bankas neveic vērienīgus darījumus ar juaņām.

Dažiem tomēr varētu likties, ka Vecrīgā it bieži manāmās aziātu tūristu grupas varētu būt no Ķīnas, bet tā nav tiesa, jo tās parasti ir japāņu tūristu grupas. Mūsu valsts oficiālajā statistikā pat neparādās ieraksts „ķīniešu tūrists”. Tikmēr ekonomikas ministrs Artis Kampars gluži vai aicina izsludināt mobilizāciju ķīniešu tūristu uzņemšanai. Jāteic, ka līdzīga ķīniešu gaidīšana notiek arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

Tomēr jāteic, ka no milzīgās Ķīnas līdz Baltijas valstīm tūrisma braucienā var atbraukt tikai ļoti niecīgs cilvēku skaits – ļoti turīgie ķīnieši par savu Eiropas braucienu galamērķiem parasti izvēlas vecās Eiropas valstis.

Kasjauns.lv pēta, kā visas trīs Baltijas valstis gatavojas ķīniešu uzlidojumam. Pagaidām gan tikai teorētiski, jo praktiski viņi uz Dzintarjūras pusi nemaz negrib lidot.

Ķīniešus jāsargā no „pretīgās” baltiešu aukstās zupas

Pagaidām Lietuvā ķīniešu tūristu ir salīdzinoši maz. Septembrī mūsu dienvidu kaimiņzemi ir apmeklējušas tikai divas tūristu grupas no Ķīnas, pie tam tās nav braukušas speciāli uz Lietuvu, bet gan tajā iegriezušās pa ceļam savā tūrē uz Skandināviju vai Franciju. Jāteic, ka šīs ķīniešu grupas Lietuvu apmeklēja vēl tūristu sezonas noslēgumā, tādēļ jādomā, ka rudenī un ziemā būs mēneši, kad Lietuvā neiebrauks neviens Ķīnas tūrists. Tomēr salīdzinot ar Latviju divas ķīniešu tūristu grupas ir milzīgs cipars.

Drīz vien leiši cer uz vēl lielākiem ķīniešu tūristu pūļiem. Nākamvasar plāno atklāt tiešo aviosatiksmi starp Viļņu un Pekinu. Ja tas izdosies, tad nākamgad Lietuva iknedēļu gaida ierodamies vismaz 300 ķīniešu tūristu.

Lietuvā domā par viņu uzņemšanu un jau pēta ķīniešu paradumus, kā arī prāto par ķīniešu valodas mācīšanos. Noskaidrojies, ka ķīniešiem pret Baltijas valstīm kopumā nav pretenziju, tikai viena lieta viņus no Baltijas jūras krasta var aizbaidīt. Ķīniešiem kategoriski maltītē nedrīkst pasniegt auksto zupu, kuru ir iecienījuši ne tikai lietuvieši, bet arī latvieši un kas ir neatņema mūsu virtuves sastāvdaļa vasarās, tātad arī viskarstākajā tūrisma sezonā.

Lietuvas valsts Tūrisma departamenta direktore Raimonda Balniene kaimiņvalsts ziņu portālam delfi.lt pastāstīja par iespaidiem pēc šovasar notikušās Ķīnas tūroperatoru vizītes Lietuvā: „Viņi bija apburti ar Lietuvu. Tikai vienu lietu gan viņi lūdza – ķīniešiem nepasniegt auksto zupu! Viņiem nez kāpēc nepatīk ne aukstās zupas krāsa, ne sastāvdaļas.”

Vienlaikus Balniene arī uzsvēra, ka Lietuvas tūrisma biznesā strādājošiem jāsāk mācīties ķīniešu valoda. Pašlaik valstī esot tikai trīs gidi, kuri runā ķīniski, bet viesnīcās vispār šo valodu nesaprot, bet tuvākajās desmitgadēs Lietuvā gaidāmas turīgo ķīniešu tūristu pieplūdums.

„Mums pašreiz uzbrūk, mēs nevaram atkauties no ķīniešu tūroperatoriem, kuri Lietuvu grib iekļaut tūrisma maršrutos,” saka Balniene.

Nopietni ķīniešu uzņemšanai gatavojas arī slavenā Lietuvas kūrortpilsēta Druskininki. Pilsētas mērs Ričards Maļinausks Lietuvas Tūrisma departamentam solījis, ka Druskininkos drīz atvērs ķīniešu restorānu, lai arī gaidāmajiem tālajiem austrumu zemes ciemiņiem būtu kur paēst. Ja restorāna pavāri neaizrausies ar auksto zupu, tad jādomā, ka kaut kad visai pārredzamā nākotnē ķīnieši par savu ceļojuma mērķi varētu izvēlēties arī Druskininkus.

Arī igauņi sakās jūtam ķīniešu uzbrukumu. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets intervijā Tallinas laikrakstam „Postimees” teica, ka gada laika vīzu pieprasījums Igaunijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Pekinā pieaudzis trīskārtīgi. Lai arī uz kopējā fona ķīniešiem izsniegto vīzu skaits - 1582 no 100 000 ir neliels, tas esot uzskatāms par sasniegumu un apliecinājumu, ka ķīniešus aizvien vairāk interesē Igaunija.

Jāteic, ka šobrīd attiecības starp Igauniju un Ķīnas Tautas Republiku (ĶTR) ir vairāk nekās saspīlētas. Pekina uz Tallinu ir pamatīgi sadusmojusies par to, ka augustā Tallinā viesojās tibetiešu garīgais līderis Dalailama un viņu tur uzņēma arī vietējie politiķi. Rezultātā Ķīna atcēla jau ieplānoto Igaunijas ārlietu ministra vizīti Pekinā.

Savukārt Paets negrib sabojāt attiecības arī lielo austrumzemi un vizīte uz Tallinu ielūdza savu ĶTR kolēģi. Tikko abi apmainījušies arī ar savstarpējām laipnībām sakarā ar ĶTR un Igaunijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 20. gadadienu. ĶTR ārlietu ministrs uzsvēra, ka Ķīnas un Igaunijas attiecības ir bijušas labas un cer, ka tās tādas būs arī turpmāk.

Lai arī Ķīna vienmēr skatās nicinoši uz valstīm, kas izrāda cieņu Dalailamam, un ar tām pārtrauc sadarbību, attieksme pret Igauniju izrādījusies citādāka. Izskatās, ka dažu nedēļu laikā aizvainojuma krupis tiks norīts un valstis atjaunos konstruktīvas diplomātiskās attiecības, protams, neiztiekot bez diplomātikas lišķības gan no vienas, gan no otras puses. Un tas var nākt par labu tūrismam.

Pēc Dalailamas vizītes Tallinā un Igaunijas ārlietu ministra „izraidīšanas” no Pekinas -  septembra otrajā pusē vizītē uz Ķīnu devās Tallinas mērs Edgars Savisārs, kurš tur piedalījās Tallinas sadraudzības pilsētas Handžu rīkotajā tūrisma un atpūtas izstādē, kā arī aizveda nule kā ķīniešu valodā nodrukātos Tallinas ceļvežus. Tallinas domes Kultūras departamenta vadītāja Aini Hjarma igauņu medijiem teikusi, ka Ķīnā bijusi ļoti liela interese par Tallinas tūrisma materiāliem.

Ņemot vērā to, ka Ķīna ir autoritāra komunistiska valsts, par Igaunijas uzvaru var uzskatīt to, ka partijas un valdības kontrolētajā Ķīnas Centrālajā televīzijā pāris nedēļas pēc Ķīnas un Igaunijas diplomātiskā skandāla sakarā ar Dalailamas vizīti pārraidīja slavinošu sižetu par Tallinu kā tūrisma galamērķi.

Tomēr pirms pāris dienām kāds igauņu tūroperators neoficiālā sarunā ar saviem latviešu kolēģiem apgalvoja, ka pagaidām no ķīniešiem nekāda pieplūduma nav. Un diez vai tik drīz būs. Lielākā daļa ķīniešu ceļotāju nav turīgi un vēlas ceļot par vienu dolāru dienā, bet otra daļa ir ļoti bagāti viņu tautieši, kuri ir ļoti prasīgi un tādas valstis kā Latvija, Lietuva un Igaunija nevar viņiem piedāvāt tik ekskluzīvas iespējas, kādas ir lielajām tūristu iecienītajām Eiropas pilsētām.

Latvijas tūrisma statistikas datos Ķīnas vārds nefigurē

Arī mūsu Rīga cenšas pielabināt un ieinteresēt ķīniešus. Piemēram, pagājušā gada novembrī Rīgas Rātsnamā galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs uzrunāja Ķīnas tūrisma uzņēmumu pārstāvjus, kuriem centās pastāstīt, ka Rīga ir pievilcīgs galamērķis viņu valsts pilsoņiem, kā arī prezentēja zīmolu „Live Riga”.

Tomēr gandrīz pirms gada Rīgas tūrisma attīstības biroja valdes loceklim Maksimam Tolstojam nācās atzīt, ka nav plānots izvērst plašāku „Live Rīga” reklāmas kampaņu Ķīnā. Par to tiks domāts, ja būs interese no tūrisma uzņēmumiem un tūristiem Ķīnā.

Interese Ķīnā par Latviju ir. Par to liecina kaut vai fakts, ka šogad prestižākajā Ķīnas svešvalodu un ārzemju studiju augstskolā - Pekinas Ārzemju studiju universitātē 30 ķīniešu studentu pirmo reizi sākuši mācīties latviešu valodu. Tas nozīmē, ka vismaz viena ekskursantu grupa no Ķīnas uz Latviju ir nodrošināta. Pēc tam, kad šie ķīniešu jaunieši beigs studijas Pekinā, viņi ir visreālākie kandidāti, kuri uz Rīgu varētu vest ķīniešu tūristu grupas.

Pagājušajā nedēļā Rīgā noritēja starptautiska tūrisma kontkatbirža „Baltic Connecting”, kurā vairāk nekā 20 valstu pārstāvji bija ieradušies Rīgā, lai uzzinātu sīkāk par Latvijas un Baltijas tūrisma piedāvājumu, slēgtu līgumus un vienotos par sadarbību. Diemžēl Ķīnas pārstāvju tajā nebija.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) galvenajā darba dokumentā „Tūrisma attīstības mārketinga stratēģija 2010. – 2015. gadam” dots ārvalstu tūrisma tirgu raksturojums. Ķīna tajā ir minēta kā viena no tām valstīm, kas ir perspektīvs tirgus. Tomēr šobrīd TAVA redzeslokā pirmām kārtām ir tā sauktie augsti prioritārie tirgi: Vācija, Krievija, Somija, Zviedrija, Igaunija un Lietuva.

Ķīnas vārdu, meklējot oficiālajos valsts statistikas datos par tūrismu 2010. gadā, neatrast. Vismaz formāli pērn Latvijā nebija neviena ceļotāja no Ķīnas, kurš te būtu uzturējies vienu vai vairākas dienas. Ķīnas vārds nav sastopams arī tūrisma statistikas datos par šī gada pirmo pusgadu, kā arī iepriekšējo gadu (no 2003. līdz 2009. gadam) statistikas gadagrāmatās, Kasjauns.lv informēja TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

Neskatoties uz visu, mēs ļoti ceram uz ķīniešiem. Vai šīs cerības un prognozes attaisnosies, jau ir cits jautājums. Ekonomikas ministrs Artis Kampars aizvadītajā nedēļā Rīgā notikušajā konferencē „Konkurētspējīga tūrisma nozare - augošs Latvijas eksports” sacīja, ka mūsu valstij jau ir izveidojušies prioritārie tūrisma tirgi, taču pasaulē tie ir mainīgi, tāpēc Latvijai jābūt gatavai spēt pārorientēties un apkalpot strauji augošo Āzijas un īpaši Ķīnas tūrisma plūsmu.

„Pēc vairākkārtējām vizītēm Ķīnā, tiekoties ar šīs valsts amatpersonām, ir skaidrs, ka Ķīnas tūristu plūsma būs ļoti strauji augoša un Latvija varētu būt šiem tūristiem pievilcīgs galamērķis. Ķīnā strauji aug iedzīvotāju labklājībā, un pēc tam, kad iegādāts dzīvoklis un automašīna, cilvēki sāk domāt par ceļojumiem,” sacīja Kampars.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs gan necer, ka Latviju visai drīz pārplūdinās ķīniešu bari. Viņš Kasjauns.lv stāsta:

„Nenoliedzami - Ķīna ir tirgus ar ļoti lielu potenciālu. Reizē jāsaprot, ka Ķīnā tūrisms joprojām ir ļoti organizēts, valsts liela mērā ietekmē tā attīstību. Tas nozīmē, ka kontakti un tūrisma tirgus Ķīnā veidojams caur valsts struktūrām, svarīgas ir oficiālās tikšanās, vizītes un tamlīdzīgi. Tas arī ir viens no virzieniem, kurā mēs strādājam. Pie mums brauc nozīmīgi ķīniešu tūroperatori, plānojam, ka līdz gada beigām Latvijā vizītē atkal varētu ierasties viņu grupa.

Taču, protams, Ķīnas pārstāvji, braucot pie mums, viena brauciena laikā apmeklē arī Krieviju un/vai Skandināviju, ierodas vizītē arī Lietuvā un Igaunijā.

Tūrisma profesionāļu vidū Latvijā nav vienprātības par to, cik nozīmīgs spēlētājs nozarē tuvākajos gados mums varētu kļūt Ķīna. Vieni uzskata, ka mēs šim tirgum vēl neesam gatavi. Otri saka – bet tas ir milzīgs tirgus! Tirgus tiešām ir milzīgs, bet, lai tajā ko darītu, nepieciešami arī lieli resursi, kuru mums nav.

Atbilstīgi mūsu mārketinga stratēģijai, līdz 2014. gadam mēs pamatā strādāsim ar tuvējiem tirgiem un tieši sadarbībā ar tiem centīsimies būt pievilcīgi arī Ķīnas tūristiem. Ja, piemēram, ķīniešu tūristu grupa plāno ceļojumu uz Ziemeļeiropu vai Austrumeiropu, mums būtu jāpanāk, lai tā vēlētos apmeklēt arī Latviju.

Otrs mūsu darba virziens - mēs esam Eiropas Tūrisma komisijas dalībnieki. Šīs organizācijas aktivitāšu mērķis šobrīd ir tādos tālajos tirgos kā Brazīlija, ASV, Kanāda, arī Ķīna, veicināt interesi par Eiropas valstīm, arī Latviju. Šī ir laba iespēja kopīgajā Eiropas vai Baltijas kontekstā pievērst uzmanību mūsu valstij.

Atbildot uz jautājumu, vai es Ķīnu uzskatu par vienu no mūsu lielākajiem tirgiem, man jāsaka – es tādu variantu redzu ar lielām grūtībām. Ķīnieši, protams, ceļos uz Eiropu, bet, visticamāk, pirmām kārtām uz tradicionālajiem vispieprasītākajiem tūrisma galamērķiem – Parīzi, Londonu un citiem. Mums ar tiem ir diezgan sarežģīti konkurēt cenas, kvalitātes un arī unikalitātes ziņā. Tāpēc stratēģiski mēs neliekam lielu akcentu uz Ķīnu, taču arī bez ievērības to neatstājam un cenšamies piesaistīt šīs valsts tūristu interesi, izmantojot sadarbību ar mūsu kaimiņiem.”

Ķīnas Centrālās televīzijas sižets par tūrisma iespējām Tallinā