Ikstenu, Kosteņecku un Neiburgu izslēdz no Rakstnieku savienības

Kā liecina ieraksts LRS mājaslapā, no savienības rindām izslēgti Nora Ikstena, Lelde Stumbre, Andra Neiburga, Marina Kosteņecka, Ļubova Alfjorova, Daina Avotiņa, Ināra Cedriņa, Aleksandrs Čerevčenko, Rolfs Ekmanis, Aivars Freimanis, Ilze Kačevska, Tamāra Liseka, Andrejs Ļevkins, Milēna Makarova, Rūta Mežavilka, Aivars Ozoliņš, Antons Stankevičs un Aina Vāvere.

Kopumā LRS biedru naudas parāds par iepriekšējiem gadiem veidojot 2095 latus.

"Mani izslēdza no Latvijas Rakstnieku savienības par 30 latu biedra naudas parādu - par 30 grašiem Bībeles izpratnē," tā savu izslēgšanu komentēja rakstniece Marina Kosteņecka.

Kosteņecka pastāstīja, ka paziņojumu par savu izslēgšanu no LRS saņēmusi jau oktobrī, bet nevēlējusies nevienam to teikt, jo draugi bija teikuši, ka viņu, krievu rakstnieci, izmetīs, tikko viņa latviešiem vairs nebūs vajadzīga. "Sak, moris savu darbu padarījis, moris var iet."

"Tagad redzu, ka esmu izmesta no LRS "labā kompānijā" - kopā ar Noru Ikstenu, Andru Neiburgu un citiem populāriem rakstniekiem," teica Kosteņecka.

Rakstniece pastāstīja, ka 2005.gadā viņai palika 60 gadi, bet LRS savu vēl neseno valdes locekli, aizmirsa iekļaut sveicamo jubilāru sarakstā. Kosteņecka apgalvoja, ka 25.augustā, savā dzimšanas dienā, no LRS nesaņēma pat apsveikumu. Ziedu pušķi jubilejā viņai atsūtījuši toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu.

Par savu naudu uz divām dienām Kosteņecka noīrējusi Ēdoles pili un kopā ar draugiem nosvinējusi jubileju. Bet rūgtums sirdī palicis, un no 2005.gada augusta Kosteņecka pārtraukusi maksāt LRS biedra naudu. Tās parāds uz izslēgšanas brīdi bijis 30 lati.

Kosteņecka ir krievu rakstniece, publiciste, radio žurnāliste, Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle (1988-1990), PSRS tautas deputāte (1989), PSRS Augstākās Padomes locekle, cīnījusies par Latvijas neatkarību. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1994).

Kosteņecka popularitāti ieguva ar saviem analītiskajiem un polemiskajiem rakstiem par dienas aktualitātēm, kas balstās uz personīgajiem vērojumiem. Viena no šā laika centrālajām tēmām - Latvijas bērnu bāreņu, bērnunamu un internātskolu audzēkņu problēmas. 1986.gada novembrī apmeklējusi Černobiļas atomstacijas traģēdijas vietu. Pievērsusies arī padomju karavīru un viņu māšu problēmām sakarā ar karu Afganistānā.

Atmodas laikā - 1989.gadā - Rīgā tiek izdotas viņas rakstu izlases "Esmu nolemta dzīvei" un "Vai tev, ābele, nav baisi naktī dārzā?". Pēdējās latviešu valodā tulkotās Kosteņeckas grāmatas ir "Baltās kāpas", "Esmu nolemta dzīvei", "Šis biķeris man neies secen". 2007.gadā latviski izdots arī stāstu un publicistisko rakstu krājums "Lēti pārdodu klaunu". Kosteņeckas grāmatas izdotas arī Krievijā (Maskavā, Novosibirskā), Čehijā (Prāgā), Slovākijā (Bratislavā). Kosteņecka tika uzņemta LPSR Rakstnieku savienībā 1975.gadā.

Rakstniece Nora Ikstena pauda sašutumu ne tikai par savu izslēgšanu, bet arī par LRS attieksmi pret Kosteņecku. "Rakstnieku savienībai vajadzētu pašai piešķirt līdzekļus tik cienījamam cilvēkam kā Kosteņecka, nevis viņu sodīt par biedra naudas nesamaksāšanu," uzskata Ikstena.

Ikstena pastāstīja, ka patlaban pastāvīgi nedzīvo Latvijā. Ja LRS viņai būtu atgādinājusi par biedra naudas parādu, tas tiktu samaksāts, bet uzreiz ticis atsūtīts paziņojums par izslēgšanu.

Ikstena teica, ka viņu un daudzus citus rakstniekus šokējusi LRS attieksme pret saviem biedriem, kurus organizācija ne apsveikusi jubilejā, ne spējusi pienācīgi pavadīt pēdējā gaitā. Piemēram, Māra Svīre izstājusies no LRS, jo šī organizācija ir ignorējusi viņas dzīvesbiedra Vladimira Kaijaka jubileju, bet par Pētera Brūvera izvadīšanu pēdējā gaitā nācās parūpēties viņa draugiem.

"Šī organizācija ir sevi izsmēlusi, tās darbība kļuvusi absurda," teica Ikstena.

Ikstena ir bijusi zinātniskā līdzstrādniece Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā, tad apskata nodaļas redaktore žurnālā "Karogs", redaktora vietniece laikrakstā "Rīgas Balss" (1998). Kolumbijas Universitātē Misūri bijusi virsredaktore žurnālam "The Review of Contemporary Fiction", sagatavojusi šī žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (1998).

Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru un Māru Zālīti. Izdoti romāni "Dzīves svinēšana" (1998) un "Jaunavas mācība" (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums "Dzīves stāsti". 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs "Nenoteiktā bija" - netradiconāls un emocionāls mēģinājums rekonstruēt ievērojamā rakstnieka bērnības atmiņas. Par grāmatu "Nenoteiktā bija" Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā.

Ikstena ir divu eseju krājumu autore: "Sīlis spoguļstiklā" (2006) un "Šokolādes Jēzus" (2009). 2009. gadā izdots Noras Ikstenas romāns "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos", pēc kuras motīviem Dailes teātrī režisors Dž.Dž.Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi "Amour Fou". Šis romāns 2010. gadā nācis klajā arī krievu valodā. 2010.gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu "Filiparia", kas izdota paralēli latviešu un krievu valodā. 2011.gadā klajā nāca Ikstenas romāns par Dzintaru Sodumu "Vīrs zilajā lietusmētelītī".

Noras Ikstenas romāns "Dzīves svinēšana" tulkots igauņu, dāņu un zviedru valodā. Stāsts "Elzas Kugas vecuma neprāts" Margitas Gailītis tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā "Best European Fiction 2011".