Militārā parāde krastmalā pulcē tūkstošiem cilvēku. FOTO
Militārā parāde 11.novembra krastmalā šodien pulcējusi tūkstošiem lielu un mazu skatītāju, novēroja aģentūra LETA.
Latvijas 93. gadadienas militārā parāde
(Ziņa ievietota 15:18, papildināta 17:01)
Skatītāji izvietojušies gar krastmalu no Vanšu līdz Akmens tiltam. Uz Vanšu tilta Rīgas pils pusē saspiedušies daudz cilvēku, kas fotografē notiekošo. Sanākušajiem rokās ir Latvijas karodziņi.
Kāda divu bērnu māmiņa pastāstīja, ka uz parādi atnākusi jau piekto gadu. Viņa parādi apmeklē, jo tā patīk bērniem un arī pašai rada pacilājošu sajūtu. Cita apmeklētāja pastāstīja, ka kopā ar vīru parādi apmeklē jau vairākus gadus, pēc tam abiem ir svētku pusdienas, un kopumā šī diena abiem ar vīru ir svētku diena.
Savukārt kāds puika atzina, ka atnācis, lai paskatītos uz armiju, taču viņš arī zināja, ka šodien ir Latvijas dzimšanas diena.
Kāds kungs pastāstīja, ka parādi apmeklē vairākus gadus. Viņš nāk klātienē klausīties Valsts prezidenta runu un skatīties parādi, jo, vērojot parādi pa televizoru, nav iespējams izbaudīt tādu pacilājumu kā klātienē. Skatītājs arī piebilda, ka vēlētos, lai Latvijas Valsts prezidents saka runu tautai arī Vecgada vakarā.
Pensijas vecuma dāma pastāstīja, ka apmeklē parādi, jo tā rada svētku sajūtu. Dāma atzina, ka 18. novembris viņai ir svētku diena un visā tās garumā ir svētku sajūta. Kundze pauda prieku, ka 18. novembris ir brīvdiena, jo tādējādi arī jaunajai paaudzei un strādājošajiem cilvēkiem ir iespēja svinēt valsts dzimšanas dienu un domāt par brīvību.
Parāde sākās, ierodoties Nacionālo bruņoto spēku (NBS) augstākajam vadonim Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un sasveicinoties ar visām vienībām.
Latvijas 93. gadadienas svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa
Valsts prezidents svētku uzrunā parādes dalībniekiem un skatītājiem teica, ka šī karaspēka parāde atdod godu ne tikai šodienas Latvijai, bet arī tiem, kas nav žēlojuši dzīvību tās labā. Karavīru rindās neredzami soļos gan kritušie brīvības cīņu kareivji, gan Litenē nogalinātie Latvijas virsnieki, gan 2. pasaules kara cīņās samaltie.
Katrai paaudzei Latvija dota tikai uz laiku, pēc mums nāks bērni un mazbērni, tāpēc mēs esam atbildīgi par to, kādu valsti viņiem nodosim, teica Valsts prezidents.
Viņš piebilda, ka neatkarīga Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kuru mūsu tauta var izdzīvot, tāpēc sirdīs un prātos vienmēr ir jābūt vārdiem "Gods kalpot Latvijai".
Bērziņš atzīmēja, ka mēs esam maza valsts, mums nekad nebūs liela armija, bet tā ir profesionāla un pasaulē augstu novērtēta.
Valsts prezidents atzīmēja, ka Latvija ir pasaulē varenākās militārās alianses biedri, par Latvijas armijas karavīriem labus un cildinošus vārdus teica visi virsnieki, ar kuriem Bērziņš tikās savā nesenajā starptautiskajā vizītē Afganistānā.
Savas uzrunas sākumā Bērziņš bilda, ka, pasaules kontekstā vērtējot, 93 gadi nav tā garākā vēsture, taču dažos laikmeta griežos tā bijusi neiedomāji grūta.
Kad 1918. gadā, atrodoties agresoru ielenkumā, Latvija pasludināja neatkarību, pasaulē bija maz cilvēku, kas ticēja, ka Latvija varēs nosargāt neatkarību. Taču mūsu senči saprata, ka ir pienākusi iespēja beidzot kļūt brīviem. Šī ticība bija tik stipra, ka jau pēc gada trūcīgi bruņoti puiši sakāva trīs reizes lielāku Bermonta karaspēku, atgādināja Valsts prezidents. Atbildot uz paša uzdoto jautājumu, vai mēs spētu to arī šodien, kad daudziem zudusi ticību, Valsts prezidents atbildēja: "Domāju, ka spētu."
Valsts prezidentam un citām valsts augstākajām amatpersonām, kas šodien vēroja parādi, arī pie apģērba piespraustas lentītes sarkanbaltsarkanā krāsā.
Šodien NBS vienību militārajā parādē piedalās ne tikai regulāro spēku un Zemessardzes vienības, bet arī Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta vienības.
Parādi komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Dzintars Roga.
Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja Latvijas armijas karoga vads, kuru šogad nesa Zemessardzes pārstāvji, Igaunijas Aizsardzības spēku un Lietuvas Bruņoto spēku karoga grupa, kā arī triju Baltijas valstu kopīgās militārās izglītības iestādes - Baltijas Aizsardzības koledžas - karoga grupa.
Bruņotos spēkus parādē pārstāvēja septiņas regulāro spēku un triju Zemessardzes novadu vienības, kā arī NBS orķestris. Parādē piedalījās arī divas Valsts robežsardzes un viena Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta vienība.
Parādi noslēdza NBS un Valsts robežsardzes tehnikas un transporta demonstrējums.
Šoreiz laika apstākļi ļāva parādē vērot arī Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopterus, kas lidoja ar lielu Latvijas karogu.
Parādes apmeklētāji Daugavā varēja vērot Jūras spēku flotiles un Valsts robežsardzes kuģus un kuteri.
Noslēdzoties parādei, Valsts prezidents devās aprunāties ar iedzīvotājiem, kas bija atnākuši parādi noskatīties klātienē.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citu amatpersonu dalība ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa izraisīja plašu rīdzinieku un pilsētas viesu interesei, novēroja aģentūra LETA.
Ziedus pie Brīvības pieminekļa nolika Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Ministru prezidents Valdis Domobrovskis (V), Ministru kabineta locekļi, eksprezidents un tagad Saeimas deputāts Valdis Zatlers (ZRP) un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga ar kungu Imantu Freibergu, Saeimas deputāti, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Rīgas domes pārstāvji un daudzi citi.
Ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa apmeklēja dažāda gadagājuma un tautību cilvēki.
Kāda krievu valodā runājoša kundze pirms ziedu nolikšanas vēlējās izspraukties cauri pūlim, lai redzētu prezidentu. Tāpat pirmajās rindās vēlējās nokļūt bērni, kuri gribēja redzēt valsts augstākās amatpersonas noliekam ziedus Brīvības pieminekļa pakājē.
Pasākumu bija ieradušies vērot arī vairāki ārvalstu viesi, kas fotokamerās un mobilajos telefonos iemūžināja šo valsts proklamēšanas gadskārtai nozīmīgo tradīciju.
Pēc tam, kad valsts amatpersonas bija nolikušas ziedus, šo procesu veica arī sanākušie tautas pārstāvji, Brīvības pieminekļa pakāji noklājot pilnu ar ziediem.
