VL-TB/LNNK plāno noskaidrot visus deputātus, kas parakstījušies par krievu valodas referendumu

VL-TB/LNNK pēc 30.novembra, kad beigsies parakstu vākšana, lūgs Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izskatīšanas komisiju vērsties Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lai uzzinātu parakstījušos deputātu vārdus.

Dzintars norādīja, ka, konsultējoties ar Valsts datu inspekciju, nacionālās apvienības pārstāvji uzzinājuši, ka šādu informāciju no CVK drīkst pieprasīt minētā Saeimas komisija.

VL-TB/LNNK frakcija šodien arī nolēmusi vērsties Mandātu, ētikas un iesniegumu izskatīšanas komisijā ar lūgumu izvērtēt apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputāta Nikolaja Kabanova rīcību, kurš patlaban ir vienīgais publiski atzinies, ka parakstījies referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otro valsts valodu, tādējādi, iespējams, pārkāpjot deputāta svinīgo solījumu.

Kā ziņots, komisijas sēdē šodien deputāti nedaudz skāra Kabanova jautājumu un galvenās debates bija par to, vai un kā varētu tikt pierādīta deputāta vaina.

Komisijas priekšsēdētājs Kabanova frakcijas biedrs Vitālijs Orlovs (SC) norādīja, ka "mēs neesam izmeklētāji" un vienīgā iespēja, kā pārliecināties par deputāta vainu, būtu pases parādīšana citiem deputātiem, lai tie varētu redzēt, ka tur ir atzīme par parakstīšanos, vai arī Kabanova paša atzīšanās.

Dzintars gan norādīja, ka Kabanovs parakstīšanos ir atzinis plašsaziņas līdzekļos, tāpēc te neesot pamata šaubām.

Orlovs arī atzīmēja, ka deputāta zvērestā tiek pausta apņemšanās ievērot visus Latvijas likumus, tāpēc par svinīgā solījuma pārkāpšanu teorētiski varētu sodīt arī visus tos deputātus, kas izdarījuši administratīvos pārkāpumus, piemēram, pārkāpuši Ceļu satiksmes noteikumus.

Savukārt Dzintars uzsvēra, ka ir atšķirība, vai cilvēks ir pārgājis ielu pie sarkanās gaismas vai arī izvarojis jaunavu. Pēc viņa domām, Kabanovs ir vērsies pret Latvijas valsts pamatiem un Orlovs tikai vēloties izlocīties no pašsaprotamas lietas.

Konstatējusi Saeimas deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var deputātam izteikt mutvārdu brīdinājumu, kas tiek atzīmēts komisijas protokolā, izteikt deputātam rakstveida brīdinājumu vai arī izteikt rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicē komisijas lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Biedrība "Dzimtā valoda" uzskata, ka VL-TB/LNNK ar tās līderi Dzintaru priekšgalā ir sākusi ļoti bīstamu precedentu Latvijas demokrātijā, vēršoties pret Latvijas Satversmē noteiktajām pilsoņu tiesībām piedalīties parakstu vākšanā par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Biedrība uzskata, ka nacionālisti izmanto savu pārstāvību Saeimā, lai visādā veidā vērstos pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotajiem un tajā skaitā pret saviem parlamenta kolēģiem, kas ir parakstījušies vai vēl plāno parakstīties par referenduma rīkošanu krievu valodas jautājumā.

Kā ziņots, Kabanovs aģentūrai LETA atzina, ka ir parakstījies un to viņš esot izdarījis jau 20 minūtes pēc parakstu vākšanas sākšanās. Viņš gan neko vairāk komentēt nevēlējās un arī neatbildēja, vai to izdarījuši arī kādi citi SC frakcijas deputāti, uzsverot, ka to jautāt neesot ētiski. Laikraksta "Vesti Segodņa" portālā "www.ves.lv" Kabanovs atklājis, ka parakstījies 1.novembrī kopā ar savu dēlu Rīgas 80.vidusskolā.

Jaunievēlētajiem deputātiem latviešu valodā jādod svinīgs solījums: "Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus." Katram jaunievēlētajam deputātam solījums jāapliecina ar savu parakstu.

Saeimas deputātu ētikas kodeksā noteikts, ka "deputāts godprātīgi ievēro Saeimas deputāta svinīgajā solījumā pausto apņemšanos". Ētikas kodeksa ievērošanu uzrauga Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu izskatīšanas komisija, kas arī izskata ētikas kodeksa pārkāpumu lietas.

Kā ziņots, no 1.novembra līdz 21.novembrim par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, parakstījušies 78 279 vēlētāji. Parakstu vākšana ilgs līdz 30.novembrim.

Grozījumi Satversmē tiks iesniegti Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.

Parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē, šopavasar sāka vākt jauniešu kustība "Vienota Latvija" sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Gapoņenko dibināto biedrību "Dzimtā valoda".

Referenduma rīkošanai parakstījies arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un vairāki citi SC pārstāvoši pašvaldību vadītāji un deputāti.

LETA